Šajā ziemeļvasarā varbūt kādam varētu šķist, ka pat pirmos simt ne pārāk gribas – grūti. Un ne tik daudz mūsu piejūras klimata dēļ (kas, manuprāt, vispār ir absolūti brīnišķīgs!), bet citādā ziņā gan. Jo var piekrist korupcijas pētniecei Sārai Čeizai, ka aizvien biežāk izplūst ne tikai patiesības jēdziens, bet pati ideja, ka vispār tāda patiesība ir. Un ne tikai patiesība. Par ko mums ir jēga cīnīties? Un kā ir jēdzīgi to darīt? Vai varam bez jēgas eksistēt, un vai no tādas eksistences ir jēga? Šausmīgi sarežģīti, protams. Jēdzīgi uz to nemaz tā neatbildēsi. Drīzāk saplēsīsies, varbūt pat ar līdzšinējiem domubiedriem un varbūt pēc tam visu nākamo simtgadi strīdēsieties (vai varbūt pat ilgāk, ja tiem zinātniekiem, kas uzskata, ka dzīvot principā varētu bezgalīgi, izrādīsies taisnība). Kurš no tā būs ieguvējs? Tiem, kam šķiet, ka viņu pusē ir vienīgā īstā patiesība un ka viņi vienīgie redz pareizo un pilno pasaules bildi, par to vajadzētu padomāt.
Vēl jo vairāk tāpēc, ka dzīve vienmēr turpina notikt. Simt, divsimt, tūkstoš gadu. Tu vari pat vispār nemainīt savu atrašanās punktu. Sēdēt kaut kur pieturā, piemēram, un to vērot, skatīties, kā cilvēki iet garām, autobusi brauc un kāds ziepju burbuļus pūš. Vai pat vēl vairāk – tu vari nepamest savu kantora krēslu, izlikties, ka visu dienu strādā, bet, pateicoties jaunākajām tehnoloģiju iespējām, patiesībā vērot putnu dzīvi, to, kā viņi veido pieliekamo un kā māca saviem cāļiem lidot. Kādreiz tas bija neiespējami. Tagad var. Tāpat kā atjaunot kaut ko, kas kādreiz cenzūras iznīcināts, pat sadedzināts (laikam jau ne tikai manuskripti, arī lentes tik vienkārši nedeg). Tāpat kā līdz Mēnesim aizbraukt. Agri vai vēlu jau vienmēr izrādās, ka viss neiespējamais kļūst iespējams (jautājums tikai par to, kurā brīdī, kāds izdomās līdzšinējās robežas pārkāpt), un varbūt pavisam drīz mēs varēsim, piemēram, dzērienus uz Mēness taisīt. Ar Mēness garšu. Par ko ne?
Varbūt tad tos otrus simt nemaz nebūtu tik grūti nodzīvot. Vai vismaz ne neinteresanti. Jo, kā liecina kārtējā uzņēmēju pieredze, – jā, mēs varam. Ja tikai gribam un cits citu atbalstām.
Un vispār, man liekas, pēdējais laiks pievērsties plānošanai – jāsāk domāt, kā svinēt dzimšanas dienu. Simto. Vai simtu piekto, piemēram. Tepat. Piejūras klimata viļņos.
Šīs SestDienas, 14. - 20. jūlija, numurā lasiet:
PRIEKŠĀ. Laimīgs gadsimts. Rundāles pils Baltajā zālē šonedēļ notiks Pirmais Latvijas simtgadnieku salidojums, kas veltīts Latvijas valsts lielajai jubilejai. Viena no salidojuma dalībniecēm Marta Melgalve, kurai šobrīd rit 104. dzīves gads, atceras, cik prezidentu pārdzīvojusi, un aicina ticēt, ka paši varam savu Latviju padarīt labāku.
FOKUSĀ. Jātēmē, kur sāpēs. Ekstrēmismam, vardarbīgiem apvērsumiem, lieliem protestiem un izvēlei atbalstīt populistus, kā novērojusi amerikāņu pētniece Sāra Čeiza, ir kas kopīgs visās pasaules malās – neapmierinātība ar korumpētu valsts pārvaldi, kas strādā šaura cilvēku loka labā.
LEĢENDA. Kalniņa neredzamās filmas. Maskavai likās pārāk avangardiski, filmēšanu pārtrauca un lenti sadedzināja. Atjaunota izcilā kinorežisora Rolanda Kalniņa nepabeigtā un iznīcinātā filma Piejūras klimats. Šīs lentes bēdīgais liktenis savulaik apturēja režisora ieceres un lika pievērsties filmām, ko pats meistars sauca par maizes darbu.
TUVPLĀNĀ. Baložtēva dziesmu grāmata. Positivus festivāla šī gada programmu ievadīs Latvijas underground veterāni – grupa Baložu pilni pagalmi, kas tikko izdevusi savu vienpadsmito albumu Visi savējie. Melodijas grupas līderim Mārim Švernam nav jāsacer – tās viņa galvā skan visu laiku.
DABA. Ar putniem. Mazais brīnums, šķiļoties pirmajiem cāļiem, nopietna pētniecība un satikšanās prieks starp putniem un cilvēkiem aiz ekrāna. Vebkameras jau labu laiku ļauj sekot līdzi vairākām putnu sugām Latvijā, netraucējot to ikdienu. Interesentu skaits sasniedzis miljonus, un ar mūsu putnu vērojumiem aizrāvušies arī cilvēki citviet pasaulē.
PASAULĒ. Sadalītā Afrodītes sala. Atkal bez panākumiem noslēgušās Šveicē organizētās sarunas par Kipras apvienošanu. Lai gan iemeslu pozitīvam rezultātam netrūkst, domstarpības starp abām salas daļām joprojām ir spēcīgākas – to pamatā ir senas etniskas grieķu un turku nesaskaņas.
PIEREDZE. Visu varošie hameleoni. Uzņemties projektus, kuru realizēšana citiem šķiet neiespējama. Iekļauties īsos laika termiņos. Varēt un izdarīt. Latviešiem tomēr ne tik raksturīgo uzņēmību un darba entuziasmu demonstrē reklāmas projektu ražotnes Yes We Can dibinātāji Jānis Miķelsons un Rolands Strelčs.
TĒMA. Būdiņa uz Mēness. Pirms steigties ar Marsa kolonizāciju, cilvēcei savā ekonomiskajā sistēmā vajadzētu iekļaut Mēnesi un saglābt planētu Zeme, uzsver projekta Moon Hut vadītājs Deivids Goldsmits. Nesen viņš viesojās Latvijā, lai aicinātu par kosmosu un tā izmantošanas iespējām vairāk runāt jau skolās, tādējādi mainot domāšanu par to, kam tuvākas un tālākas planētas var būt noderīgas.
Kā arī CEĻOJUMS, ŠONEDĒĻ, AKTUĀLS VIEDOKLIS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KINO, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDiena IESAKA, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.
Skolnieciņš