4. maijā – tāpat kā 18. novembrī – vienmēr kaut kā ne tikai sanāk, bet arī gribas par to gan aizdomāties, gan parunāt. Varbūt var teikt, ka ar valsti un arī katra individuālo valstiskuma apziņu ir kā ar koku – vispirms, lai tas vispār būtu, lai tas varētu augt, tam kaut kur jāiesējas, tas jāiestāda. Viss pārējais jau nāk vēlāk un ir atkarīgs no tik daudz kā: citiem kokiem un būtnēm apkārtnē, laikapstākļiem, vietas, notikumiem un galu galā arī kaut kā tik netverama kā veiksmes. Tūkstošiem faktoru, kas diendienā ietekmē gan koka skaistumu un izturību, gan mūža ilgumu un noderīgumu. Nu, ir taču gluži tāpat kā ar cilvēkiem – piekritīsit!
"Latvijas ainavā tik pašsaprotams ir lauka vidū augošs ozols vai kādas citas sugas dižkoks! Mēs to respektējam, ļaujam augt, cieņa pret to jau ir mūsu zemapziņā, pat nezinot likumu normas un prasības," sarunā ar SestDienu saka dižkoku kopējs Ivars Šmits.
Un atkal gribas vilkt paralēles, sakot – gluži kā ar cilvēkiem. Ir un būs tādi dižie mūsu vidū, kuri pelnījuši mūžīgu cieņu. Jā, kā Broņislava Martuževa, piemēram.
Laikā, kad, šķiet, tik nejēdzīgi bieži dzirdam sliktas un pat traģiskas vēstis, piedzīvojam, pārdzīvojam un mēģinām risināt visdažādākās problēmas, esam aizņemti ar sevi un savu svarīgumu, par šo koku rāmumu un mierpilno stabilitāti der atcerēties. Stāvēt stingri ar saknēm zemē, bet arī tiekties augstāk par blakus esošo galotnēm. Vienlaikus būt ar stabilu pamatu un brīvības pilnā lidojumā. Nē, tajā nav vispār nekādu pretrunu – taisni otrādi.
Un, kad visi striķi trūkst un galva vairs ikdienu neņem pretī, ir vērts doties tādā pavisam praktiskā dižkoku jaunatklāšanas ekspedīcijā vai pacelties tiem pāri kādā krāsainā balonā – ja ne gluži sapņiem, tad vismaz mākoņiem tuvāk. Kaut vai tādēļ, lai ieraudzītu savu valsti pavisam citādāku. Vai lai iegūtu jaunas emocijas un citu skatpunktu. Tīrāku. Un skaistāku. Tas tik tiešām palīdz. Vienmēr.
Šīs SestDienas, 30. aprīļa – 6. maija numurā lasiet:
PRIEKŠĀ. Svētku noskaņa būs! Arī šogad Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas gadadienas svinības 4. maijā būs citādākas – bez lieliem publiskiem koncertiem un ļaužu masu pulcēšanās. Taču, kā saka Rīgas domes Kultūras pārvaldes priekšniece Baiba Šmite, atšķirībā no pagājušā gada šoreiz šis tas notiks arī "dzīvajā", meklējot jaunas formas un aizsākot jaunas tradīcijas.
SestDienas SALONS. Martuževas sapņi. Laikus sākta gatavošanās leģendārās dzejnieces simtgadei 2024. gadā, vēl daudzi viņas dzejoļi nav publicēti.
NACIONĀLIE DĀRGUMI. Ar koku spēku asinīs. Cik liels īsti ir dižkoks, un cik daudz to ir valstī? Turpinot dažu entuziastu veiksmīgi iesāktās tradīcijas, dižkoku apzināšanā un meklēšanā joprojām aicināts iesaistīties ikviens. Turklāt – iespēja, ka tiešām arī var izdoties kļūt par jaunatklājēju, atrodot un reģistrējot līdz šim nezināmu dižkoku, nemaz nav maza.
PASAULĒ. Daļēji atzītais genocīds. ASV prezidenta Džo Baidena paziņojums, ka laikā no 1915. līdz 1917. gadam Osmaņu impērijā notikušās armēņu masu slepkavības uzskatāmas par genocīdu, novedis pie pretrunīgām reakcijām gan pašu armēņu, gan ekspertu un apskatnieku vidū.
SPORTS. Gaisa balonā sporta režīmā. Pacelties virs zemes ar gaisa balonu var ne tikai izklaides lidojumos. Teju pusgadsimtu tiek rīkoti arī pasaules čempionāti, un 2018. gadā Latviju tajā pārstāvēja Kristīne Vēvere un Kaspars Stāmurs.
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.