Tādās rudenīgās noskaņās pavisam iederīga šķiet aktrises Rēzijas Kalniņas vēlme vienkārši sēdēt un vismaz dažas minūtes skatīties, kā koks aug. Ja pamēģināsiet, varbūt izdosies saprast atšķirību starp "ieraudzīt" un "redzēt". Varbūt atbildēt arī uz jautājumu, kā egocentrismu padarīt par veselīgu ego vai kas ir teātris, un kāpēc tas vispār vajadzīgs. Vai galu galā – risināt savas tēmas, kas, kā saka aktrise, "acīmredzot karājas kaut kur gaisā... vai kaut kur ellē..." Lai nu kā, tās piecas minūtes kopā ar koku noteikti būs skaistas. Un varbūt kāds kastanis pat uzkritīs uz galvas, ļaujot kaut ko ņūtonisku atklāt…
…vai vismaz ar savu belzienu rosinās ko plašāku izzināt un iepazīt. Varbūt ziemeļos. Jo (domāju, neviens, kas bijis, nenoliegs) tur ir kas īpašs. Tas nav tikai sniegu aukstais baltums, kādēļ pasaule tur vienmēr šķiet drusku tīrāka un skaidrāka. Visādās nozīmēs. Varbūt tā ir sajūta par pasaules malas tuvumu – dažas stundas gaisā, un tu jau varētu būt tajā dīvainajā punktā, kur griežas Zemes ass. Polā. Varbūt tie ir cilvēki, kuri, jo tuvāk tam pašam maģiskajam punktam, jo it kā klusāki un nerunīgāki, it kā vientulīgāki, bet tai pašā laikā – kādas pārlaicīgas brīvības apdvesti, neatkarīgi no visur citur valdošā laika skrējiena. Kaut ko no tā lielā skaistuma var nojaust arī Ivara Sīļa darbos, viņa bildēs – gan vārdiskajās, gan fotografētajās, kurās dabas varenība sajaucas ar nežēlību, nākotnes nedrošība ar mirkļa neatkārtojamo brīnumu, dzīvības lielā vērtība ar cilvēka niecīgumu. Un tad tādi temati kā globālā sasilšana vai Latvijā mūžīgi aktuālā integrācija būs tikai fons, lai arī tāds, kurā vērts ieklausīties – jo viņš atšķirībā no citiem vairāk vai mazāk argumentētiem viedokļu paudējiem par visiem šiem jautājumiem runā no pieredzes. Noteikti ne vieglas, bet ļoti raibas un bagātas.
Ja jau līdz sniegiem aizgājām – ko ar to rudeni darīt? Vienkārši. Jāiet kastaņos. Gluži kā sēnēs. Tepat, pilsētas parkā vai lauku klusumā, pieliekties un pacelt tādu vienu brūnu oli, sakļaut plaukstā drusku no dabas perfektā skaistuma. Jo kastaņi tādi ir – absolūti perfekti dabas veidojumi, nolakoti, vienmēr ar ideālu formu, kaut katrs pavisam citāds. Ieskatieties. Un izbaudiet. Jo galu galā – atšķirībā no sēnēm kastaņos var iet arī naktī, tumsu dzenot prom kaut ar viedtālruņa gaismiņām. Tad neviens pat nevarēs teikt, ka esat vecmodīgi un tikai bērnību atcerēties gribat, – arī XXI gadsimta iespējas būs izmantotas. Varbūt tas pat kļūs par vienu no tiem visīpašākajiem mirkļiem, kas paliek atmiņā uz visu mūžu. Tiem, kuru dēļ vispār ir vērts.
Šīs SestDienas, 23. – 29. septembra, numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Rēzija cilvēka mētelītī. Kas ir teātris, un kāpēc tas vispār vajadzīgs? – pati sev jautā aktrise Rēzija Kalniņa. Viņa spēlē nesatikšanās traģiku Dž. Dž. Džilindžera jaunākajā izrādē 8 mīlošas sievietes, ir gandarīta par ilūziju zudumu, vēlētos Latvijā ieviest obligātu alternatīvo dienestu un SestDienai stāsta arī par to, kāda putra sievietēm galvā un kāpēc savu topošo operu pati uztver kā psihodrāmu.
PASAULĒ. Asinīs mirkstošās pilsētas. Kādreiz par mafijas pilsētu dēvētajā Čikāgā gada pirmajos deviņos mēnešos nogalināts vairāk cilvēku nekā pērn visā gadā. Vieni milzīgajā slepkavību skaitā vaino šaujamieroču pieejamību, citi – cilvēku bezcerību un policijas neiecietību pret melnādainajiem. Taču, par spīti briesmīgajai statistikai, tā nebūt nav pasaules "nāvējošākā" pilsēta.
TUVPLĀNĀ. Tava naba nav pasaules centrs. Apceļojis Arktikas plašumus gan ar medniekiem suņu kamanās, gan zinātniskās ekspedīcijās, rakstnieks un fotogrāfs Ivars Sīlis SestDienai stāsta par dabas skaistumu un nežēlību, dzīves jēgu, integrāciju un patiesu brīvību. Ar ģimeni bēgļu gaitās savulaik aizbraucis no Latvijas, viņš jau daudzus gadus mīt Grenlandē, kur iemantojis vietējo cieņu, joprojām tekoši runā latviski un var pastāstīt, kā Latvija izskatās no ziemeļpuses.
FOKUSĀ. Virtuālās sejas spožums un posts. Kaili torsi, foto ar dzīvniekiem un nepārdomāti komentāri – tas viss atrodams politiķu sociālo tīklu profilos. Jokdari, pasaules atzītie un par apsmieklu kļuvušie: SestDiena kopā ar ekspertiem vērtē un salīdzina Latvijas amatpersonu virtuālos tēlus.
MĀKSLA. Ar galvu mākoņos. Pavisam nesen arī Rīgā bija iespēja apskatīt starptautiski jau pazīstamo Mākoni – interaktīvu instalāciju no seštūkstoš spuldzītēm, ko veidojuši divi Kanādas mākslinieki Keitlinda Brauna un Veins Gerets. Kamēr viņu Mākonis un nu jau arī vairākas tā kopijas ceļo pa pasauli, abu jaunās idejas un radošais optimisms sniedzas daudz augstāk debesīs.
PRIEKŠĀ. Triks ar pārvēršanos. Veidojot filmu Rozentāls. Septiņi kopā ar patlaban atzītiem māksliniekiem, režisore Linda Olte aizbraukusi arī uz gleznotāja Jaņa Rozentāla kādreizējo mitekli Pēterburgā, kur tagad ir komunālais dzīvoklis. Visvairāk leģendārā mākslinieka dzīvesstāstā viņu iedvesmojusi stingrā turēšanās pie sava sapņa.
VIEDOKĻU SADURSME. Vai mediķu arodbiedrība ar kārtējo protestu panāks savus mērķus? Par un pret – Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS).
TĒMA. Biznesa tikšanās starpbrīžos. Daudzi par savu uzņēmumu tikai sapņo, turpretim citi biznesu "bīda", pat vēl sēžot skolas solā. Ik gadu tiek reģistrēts ap 800 skolēnu mācību firmu, liela daļa gan tikai atzīmei. Taču Ogres 1. vidusskolas 11. klases skolnieces Alīna Anete Birnika un Zanda Plaude ir pārliecinātas, ka viņu lietusmētelīšu uzņēmums pastāvēs ilgāk.
INTERESANTI. Viegli jautājumi, uz kuriem grūti atbildēt. Kas notiek ar balonu, kad tas paceļas gaisā? SestDiena atbild uz interesantiem jautājumiem, par kuriem mēdzam aizdomāties, bet parasti noklusējam, atbildi nerodot.
CEĻOJUMS. Labākais hačapuri un tosts tosta galā. Izbaudīt pāri plūstošu viesmīlību un sirsnību, atsaukt atmiņā bērnības garšas un iepazīt daudz jaunu, peldēties saulē un pievilties tikai tirgū – pat dažas dienas Gruzijā liek sajusties labi.
KROGS UZ PAPLĀTES. Tērvetniekam savs restorāns. Domājot ne tikai par raibo mūsdienu alus piedāvājumu, bet arī senām zemgaļu leģendām, Zirnis iegrimst Tērvetes Garšu restorāna ēdienkartē un tiek gan pie alū sautēta liellopa, gan piena teļa, un abi izrādās labi – viens stingrs un garšīgs, otrs kūst mutē.
SestDienas VAKARIŅAS. Ciemiņu priekam. Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova atzīst, ka ir azartiska recepšu izmēģinātāja un nebaidās no misēkļiem, jo par tiem vienmēr paliek jautri stāsti. SestDienas lasītājus viņa aicina izmēģināt divu veidu papriku, kas īpaši laba reizēm, kad pie viena galda sēdušies gan veģetārieši, gan gaļēdāji, un Rudzu maizes ambroziju ar brūkleņu ievārījumu, kas ir pierādījums, cik viegli ikdienu pārvērst svētkos.
Kā arī PERISKOPS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KINO, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SMADZEŅU KU(S)TINĀŠANA, SVAIGI, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.