Jā, ikdienas sīkumi, lai cik brīžiem šķiet nebūtiski un lai kā pašiem to negribētos atzīt, patiesībā mūs nereti ietekmē daudz vairāk nekā skaļi pieteikti notikumi un lielās lietas. Piemēram, gluži iespējams, ka kādam Džo Baidena vizīte šonedēļ bija tikai dažu minūšu ziņa, bet drazas un nekoptas ceļmalas ir iemesls nīgrumam ik rītu. Kas svarīgāk? Abi, protams, tikai katrs citādi, un, ja ASV viceprezidentu vizītes un to saturu ietekmēt lielākajai daļai no mums tomēr ir, maigi sakot, visai grūti, tad apkārtējās vides sakoptību – daudz, daudz vienkāršāk. Turklāt – gribētos, lai par to, cik bieži tas ir vairāk gribas, ne tik daudz mūžīgi trūkstošo miljonu jautājums, aizdomātos arī atbildīgie ierēdņi un apsaimniekotāji, ne tikai ierindas cilvēki.
Svarīgi, protams, arī lielie jautājumi. Ļoti. Un vēsture kā viens no tiem – jo, šķiet, par to, cik ļoti tā ietekmē tagadni, neviens vismaz Latvijā nav īpaši jāpārliecina. Vēl vairāk – kā SestDienai uzsver tādi ievērojami Krievijas vēsturnieki kā padomju drošības orgānu pētnieks Ņikita Petrovs un daudzu grāmatu autors Boriss Sokolovs, Putina laikā ir notikusi daļēja padomiskā restaurācija un Staļina cildināšana grāmatnīcu plauktos notiek ar pašreizējās Krievijas kluso piekrišanu. Tāpēc par padomju laiku un tādām iestādēm kā VDK var stāstīt anekdotes (lieki atgādināt – izbaudot, ka tagad to var darīt brīvi, tāpēc nenokļūstot kādas iestādes redzeslokā) un var nostalģiski pasmaidīt, atceroties kaut vai garās rindas veikalos, bet nedrīkst pārtraukt par to runāt arī nopietni un apstāties pētījumos. Jo varbūt tikai tad, kad beidzot visi dokumenti no apjomīgajiem VDK arhīviem būs pieejami (vai tā kādreiz būs?), varēs tā īsti saprast, cik stāstos – kaut vai par to pašu visaptverošo VDK noklausīšanos pat pie kafejnīcu galdiņiem – ir mītu, cik patiesības.
Taču, atgriežoties pie skaistā, – vēl gribu novēlēt vasaras pēdējās dienās piedzīvot kaut ko īpašu. Piemēram, kāda ezera vidū. Varbūt skaņu viļņus. Varbūt sarunas par kosmosu. Varbūt – klusumu. Un kas tad vairs atkal varēs pateikt – kas no tā būs svarīgais, kas sīkais?
Šīs SestDienas, 26. augusta – 1. septembra, numurā lasiet:
SPORTS. Svarīgi arī, kādi ir vīri. Pludmales volejbolā Latvijā vēl būs daudz interesantu paziņojumu, sola treneris Aigars Birzulis. Savulaik trenējis arī olimpiskās bronzas ieguvējus, viņš vērtē, ka šogad olimpiādē mūsu puišiem pietrūka psiholoģiskā spēka. Taču tas, uz ko varam cerēt pēc četriem gadiem Tokijā un par kādām godalgām būtu pamats sapņot Birzuļa pašreizējām audzēknēm, atkarīgs arī no tā, pie kāda vīra meitenes tiks.
SestDienas SALONS. Padomju cilvēks ir miris. PSRS Valsts drošības komitejas arhīvu pētīšanu apgrūtina dokumentu ierobežotā pieejamība Krievijā, secinājuši VDK darbībai veltītās zinātniskās konferences dalībnieki. Taču noklausīšanās iespējas šodien ir lielākas. Intervijā SestDienai divi ievērojami Krievijas vēsturnieki – padomju drošības orgānu pētnieks Ņikita Petrovs un daudzu grāmatu autors Boriss Sokolovs.
VIEDOKĻU SADURSME. Vai ASV otras augstākās amatpersonas vēstījumi Rīgā ietekmēs attiecības ar Krieviju? Jā un nē – Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra un Saskaņas Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins.
TUVPLĀNĀ. Simto deputātu gaidot. Vecumnieku novada priekšsēdētājs Rihards Melgailis Saeimas sēžu zālē līdz šim bijis vienu reizi. Toreiz viņu no tās izdzina. Tagad tas vairs nebūs tik vienkārši – rudenī plānots apstiprināt viņa deputāta mandātu, un līdz ar to parlaments atkal strādās pilnā sastāvā. Kāds ir ceļš no novada vadītāja līdz parlamentārieša krēslam Rīgā, un uz ko jaunajā amatā cer topošais deputāts?
FOKUSĀ. Ne mana cūka, ne ceļmala. Tuvojoties valsts simtgadei, daudz tiek runāts par to, kā labāk visiem ļaut sajust svētkus. Taču par pamatlīmeni – elementāru tīrību publiskās vietās – nereti neviens pat neiedomājas. SestDiena ķeras klāt izpētei – kādā stāvoklī, sagaidot svētkus, ir Latvijas ceļmalas, kas taču galu galā ir pati pirmā vizītkarte jebkuram ceļiniekam, kurš iegriezies viesos vai dodas mājup.
TĒMA. Andu kalnu balanda Vidzemes augstienē. No tālām zemēm Eiropā ienākusī kinoja, izrādās, tiek audzēta arī Latvijā. Kas tas par zvēru, un ko tas labu dara? SestDiena viesojas pie kinojas audzētājiem, kuri savā saimniecībā izmēģina arī citus "brīnumus" un sapņo par kliņģerīšu lauku.
PRIEKŠĀ. Kaut kas mistisks ezera vidū. Mūzikai jābūt kā vides ilustrācijai, saka Reinis Spaile. Nu jau ceturto gadu augusta naktī Kāla ezera vidū viņš organizē pasākumu Ezera skaņas, aicinot klusēt un saklausīt skaņas tīrību, bet, ja runāt, -– tad par kosmiskām tēmām.
LAIKA MAŠĪNA. Spēlējam lielu loteriju. Mikrofona ierakstu vadītāji Elita Mīlgrāve un Guntars Račs šogad svin mūzikas izdevniecības darbības divdesmitgadi un atskatoties saka – tajā apgūta prasme uzminēt un riskēt, tomēr paļaušanās uz to joprojām negarantē panākumus.
PORTRETS. Uz tikšanos dzīvē, nevis bērēs. Laicīgo kapusvētku tradīcijas Latvijā pamazām zūd – ar nožēlu atzīst Dzidra Briede. Viņa kapus jau kopš 1978. gada sauc par savu darbavietu, un šajos gados nācies izvadīt ne vienu vien svarīgu personu, arī dzejnieku Imantu Ziedoni un hokejistu Kārli Skrastiņu.
CEĻOJUMS. Zemūdens cietuma aizliegtais auglis. Iepeldēt mājās un apskatīt mežu zem ūdens, sajust nedaudz no aizliegtā augļa garšas un atļauties drusku pārgalvības, šķērsojot dzeloņdrāšu žogu, – to visu var tepat kaimiņos – Rummu karjerā Igaunijā.
KROGS UZ PAPLĀTES. Lielā zive Engurē. Dodoties pārbaudīt runas, ka Engures pusē lielākā izēšanās, par spīti konkurencei, ir tieši kafejnīcā Būda, Zirnis tiek gan pie Velna salātiem, kas attaisno solīto, gan izcili sulīgas mencas ar piedevu kalnu un pateicas Dievam, ka nav pasūtījis uzreiz arī desertu. Ak, ja vasaras būtu tik lielas kā Būdas porcijas..
SestDienas VAKARIŅAS. Sezonāli un garšīgi. Es mīlu dzīves garšu, kas atklājas caur ēdienu, saka uzņēmēja Ilze Jurkāne un SestDienas lasītājiem iesaka gaileņu lazanju, kuras ideja radusies, saņemot dāvanā gaileņu grozu, un desertā – melleņu kobleru, kuru pati gatavo jau gadus četrdesmit.
Kā arī VĒSTULES UN KOMENTĀRI, PERISKOPS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KINO, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SMADZEŅU KU(S)TINĀŠANA, SVAIGI, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.