Atrast vienradzi putekļainās atvilktnēs

Iespējams, problēmas risinājums ir pavisam vienkāršs – vajag vairāk sarunāties. Proti, kā SestDienai norādīja gan Latvijas Investīciju attīstības aģentūrā (LIAA), gan Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI), – jāveido tilti starp ideju radītājiem, atklājējiem, veidotājiem un tiem, kas idejas var izmantot vai pārdot. Jo idejas esot – tās vajag tikai izkratīt no putekļainām atvilktnēm.

Sanākt kopā padomāt

Daudzi būs dzirdējuši par hakatoniem, kur visbiežāk ar informācijas tehnoloģiju (IT) nozari saistīti cilvēki sanāk kopā uz vienu dienu vai nedēļas nogali, lai intensīvi strādātu pie kāda produkta, pakalpojuma vai idejas koncepta. Pavasarī Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) bija sarīkojis šādu Deep Science (dziļās zinātnes) hakatonu, kura laikā zinātnieku un citu interesentu veidotās komandas vai nu apstrādāja jau sen esošas idejas, vai radīja jaunus konceptus, kuri tad varētu tikt attīstīti tālāk un arī komercializēti. Kopumā radošajās darbnīcās tika pieteiktas 12 idejas, no kurām astoņas veiksmīgi nokļuva līdz pasākuma noslēgumam.

Pirmo vietu hakatonā ieguva materiālu fizikas doktora, Vidzemes Augstskolas Sociotehnisko sistēmu inženierijas institūta direktora un LU pasniedzēja Ojāra Balcera, ideja par jaunu veidu, kā pārbaudīt D vitamīna daudzumu. "Ideja ir izmantot esošās iestrādes un izmērīt D vitamīna koncentrāciju ar kontakta metodi. Proti, nevis ņemot asinsanalīzes, bet uzliekot uz ādas un veicot mērījumu," SestDienai skaidroja pētnieks.

Darbs pie idejas tiek turpināts un "veicas tīri labi". Šobrīd ir sagatavots projekta pieteikums, un, kā norāda pats idejas autors, "ja tas būs sekmīgs, tad varēs samaksāt gan komandai, gan asistentiem algas". Tad pats projekts varētu sākties ap jauno gadu. "Ja neizdosies [tikt pie finansējuma – red.], tad būs jāmeklē citi ceļi. Lielākās grūtības ir darba atlīdzības jautājums," atzina Balcers.

CFI direktora vietnieks inovācijas jautājumos un arī jau pieminētā hakatona žūrijas loceklis Andris Anspoks atzīst – šis pasākums uzskatāmi parādījis, ka zinātniekiem ir idejas, kuras ar biznesa atbalstu ir iespējams īstenot līdz sekmīgam produktam ne tikai Latvijas, bet visas pasaules tirgū. "Lai gan hakatona galvenais uzvarētājs bija tikai viens, esmu pārliecināts, ka iesākto darbu sekmīgi turpinās arī citas komandas. Vēsture rāda, ka Latvija vienmēr ir bijusi augsto tehnoloģiju centrs. Es ticu, ka mums ir visi priekšnoteikumi to atkal par tādu izveidot," atzīmē Anspoks.

Viņš skaidro, ka institūtā sapratuši – vārīties savā sulā nav veselīgi, jo tā var iestāties stagnācija. Tāpēc arī dzimusi ideja par hakatonu – lai piesaistītu gan jaunas idejas, gan jaunus cilvēkus, gan biznesa pusi. "IT [hakatoni] notiek biezā slānī, bet mēs trāpījām tukšā nišā," saka Anspoks un norāda, ka piedalījusies ļoti kvalitatīva mentoru komanda, kuras uzdevums bijis konsultēt dalībniekus.

Idejas pasaulē

Šāda tipa pasākums, kur publiski tiek cilātas visai sarežģītas idejas, ir interesants uzdevums ne tikai tāpēc, ka jāatrod speciālisti un komandas biedri, kas spēj savstarpēji sastrādāties, bet arī tāpēc, ka no atvilktnēm tiek izvilktas idejas, par kurām, iespējams, nekur citur pasaulē vēl nav runāts. Zinātniekiem ir jābūt gataviem, ka viņu ideju, kamēr viņi paši to izstrādā vai publiski meklē partnerus, var realizēt arī kāds cits.

Hakatona uzvarētājs Balcers gan uzskata – lai arī viņa ideju tiešām kāds tagad varētu pagrābt, ņemot vērā, ka tā saistīta ar veselības nozari, viņam "pat nebūtu žēl, jo tā ir lieta, kas visiem ir vajadzīga". Šobrīd pētniekam svarīgākais šķiet, lai viņa izgudrojums "pieredzētu pasaules gaismu".