Kādēļ tieši suņiem izdevies kļūt par cilvēku labākajiem draugiem? Abpusējais praktiskais ieguvums, protams, ir svarīgs arguments, taču tas neizskaidro ciešo emocionālo saiti. Nebūtu pārspīlēti teikt, ka no izdzīvošanas viedokļa govis, vistas un zirgi senatnē lauku sētā bija pat nozīmīgāki mājlopi, tomēr drauga statuss allaž atvēlēts tieši suņiem.
Skaidrību šajā lietā varētu nest Ķīnas Zinātņu akadēmijas speciālistu atklājums. Viņi noskaidrojuši, ka daba apveltījusi suņus ar ļoti neparastu spēju sasinhronizēt prātu ar saimnieku. Tādēļ bieži vien rodas iespaids, ka četrkājainais draugs saprot cilvēku pat bez vārdiem.
SAIKNE STARP SUGĀM
No pētījuma izriet, ka suņiem pietiek ielūkoties cilvēkam acīs, lai spēcīgi aktivizētos neironi tajās smadzeņu daļās, kas saistītas ar uzmanības sinhronizēšanos. Un, jo ilgāk abi ir pazīstami, jo aktīvāk darbojas neironi.
Šāds fenomens iepriekš ticis novērots cilvēku, peļu, sikspārņu un pērtiķu savstarpējā komunikācijā, taču vēl nekad starp sugām. Nu zinātnieki pierādījuši, ka ļoti īpašu emocionālo saikni spējam uzturēt arī ar dzīvniekiem.
Tā izpaužas visai konsekventi. Mijiedarbojoties sociālās situācijās, mūsu smadzenes un ķermenis sāk darboties pēc noteikta algoritma. Turklāt tas notiek ar visiem iesaistītajiem. Sirdsdarbības ātrums, elpošanas ritms un neironu aktivitāte sinhronizējas. Būtībā veidojas fiziski nesavienots tīkls, raksta žurnāls Advanced Science.
ILGUMAM IR NOZĪME
Vairākās eksperimenta kārtās pētnieki savāca pierādījumus, ka saikne ir patiesa un spēcīga. Pirmajā daļā viņi mērīja cilvēku un dzīvnieku smadzeņu aktivitāti, kamēr katrs atradās atsevišķā telpā. Pēc tam suns un cilvēks tika ievesti vienā telpā, kur pavadīja kādu laiku kopā, nepievēršot viens otram uzmanību, bet trešajā abi spēlējās, raugoties viens otram acīs.
Kā jau varēja prognozēt, visaktīvāk smadzenes sinhronizējās rotaļāšanās brīžos.
"Mēs pirmo reizi parādījām, ka starp cilvēkiem un suņiem veidojas kontrolēta starpsmadzeņu nervu saikne, īpaši frontālajā un parietālajā daivā, kas saistītas ar kopīgu uzmanību," žurnālā raksta darba autori, uzsverot, ka sinhronizācijas līmenis piecu eksperimenta dienu laikā ievērojami palielinājās. Viņi to skaidroja ar faktu, ka cilvēki un suņi laika gaitā viens otru labāk iepazina.
ARĪ PRET SĀPĒM
Tikmēr Vācijas zinātnieki no Berlīnes Humboltu Universitātes pārliecinājušies, ka suņi spēj paātrināt cilvēku atlabšanu pēc medicīniskām operācijām. Pietiek ar suņa atrašanos tuvumā, lai fiziskās sāpes šķistu vieglāk panesamas. Īpaši pārsteidzoši, ka suņi spējot mazināt sāpju sajūtu iedarbīgāk nekā tuvi cilvēki. Tiesa, visnoderīgākie ir pašu ģimenes mīluļi. Arī sveši mājdzīvnieki spēj daļēji palīdzēt, taču ne tik efektīvi kā iemīļotais draugs, ko pierasts bužināt un ņemt blakus gultā.
"Eksperimenta dalībnieki, ko pavadīja viņu suns, ziņoja par mazākām sāpēm un tik ļoti neizrādīja fizioloģiskas sāpju reakcijas grimasēs. Tas ļāva secināt, ka mājas suņi var palīdzēt indivīdiem tikt galā ar sāpīgām situācijām, īpaši, ja persona, kas cieš no sāpēm, ir emocionāli pieķērusies suņiem," žurnālā Acta Psychologica secina darba autore Heidija Mauersbergere, paskaidrojot, ka suņi piedāvā beznosacījumu atbalstu kādam, kas piedzīvo sāpes.