Izdevums SestDiena turpina iepazīstināt ar divpadsmit Latvijas māksliniekiem, kuru veikums ir pārstāvēts laikraksta Diena šī gada kalendārā. Pēc gleznotājas Kristīnes Kutepovas Upes gara un rotu dizaineres Annas Faniginas Kuģu saraksta vasaras mēneši noslēdzas ar modes mākslinieces, Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūras absolventes Laimas Jurčas kolekciju Piecgades ģenerālmēģinājums, kas ir tapusi pirms diviem gadiem. Ar šo darbu viņa ir uzvarējusi jauno modes mākslinieku konkursā Łódź Young Fashion Award 2019, kura melni zeltainā balva sievietes figūras atveidā ir redzama vienā no viņas darbnīcas plauktiem, bet iegūtie 30 tūkstoši eiro ir kļuvuši par nopietnu ieguldījumu turpmākās karjeras attīstībā.
Bikses kā vilkam
Kopš šī gada ziemas Laima īrē telpas bijušajās Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes telpās Kronvalda bulvārī 4, kuras mākslas cienītājiem pirmo reizi atklāja ikgadējais laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit. Tieši šeit pirms gada notika Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūras darbu aizstāvēšana īpaši šim pasākumam radītā scenogrāfijā. "Es vēl joprojām no logu rāmjiem kasu nost sudraba līmlentes atstātās pēdas," smejas jaunā māksliniece. Cauri milzīgajiem stikliem iespīd pusdienlaika saule un izgaismo viņas radītos tērpus, kuri burtiski mutuļo košās krāsās un liecina par slāviskās kultūras ietekmi viņas daiļradē ar zilo krāsu kā neatņemu tās sastāvdaļu.
Laima ir dzimusi un augusi Kārsavā, kas atrodas pie pašas Krievijas robežas. "Pamatskolas laiks bija diezgan pasmags, jo man bija grūti atrast kopēju valodu ar saviem vienaudžiem: es biju ārpus viņiem saprotamām normām. Cilvēki, it īpaši šajā vecumā, ir nežēlīgi, un viņi šo nežēlību vērsa pret mani, tāpēc es biju laimīga, kad tiku prom,» atklāj jaunā māksliniece, kurai jau tajā laikā ir radusies interese par modi. No animācijas filmu varoņu iedvesmotas vēlmes pēc tādām pašām biksēm kā vilkam no ikoniskā padomju seriāla Nu, pagaidi! (Nu, pogoģi!) vai citām lietām viņas interese par modi ir turpinājusi pieņemties spēkā.
Laima ir mācījusies Kārsavas Mūzikas un mākslas skolā pie pasniedzējas Lilitas Laganovskas, kura modi ir pasniegusi tieši caur mākslas prizmu un ielikusi pirmos pamatus viņas izpratnē par šo jomu, kurā pirmais nopietnais darbs ir bijusi apjomīga velveta kleita kā mācību noslēguma projekts. "Pēc tam es nokļuvu Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolā, kur es sastapu līdzīgi domājošus jauniešus un kurā izkristalizējās jau skaidrākas domas par to, kas mani saista šajā modes pasaulē," atminas jaunā māksliniece.
Apdruku tīklos
Laima ir studējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Modes nodaļā. Bakalaura programmas trešajā kursā viņa ir pievērsusies apdrukām, kuras toreiz jauno mākslinieci ir noķērušas savos tīklos un kuras šobrīd ir kļuvušas par neatņemu viņas rokraksta sastāvdaļu. "Toreiz mums tika dots uzdevums izveidot kolekciju, iedvesmojoties no kāda mākslas virziena. Es izlozēju krievu konstruktīvismu, kas ļoti organiski saslēdzās ar manām personīgajām atmiņām, dzīvojot šajā postpadomju laikā pierobežā," par kolekciju Constructionism Background stāsta Laima, kura arī savos turpmākajos darbos ir turējusies pie apdrukām un padomju laiku atstātā mantojuma tēmas izvēršanas.
Šie abi elementi ir apvienojušies arī viņas bakalaura darbā Jarmo un jau iepriekš pieminētajā kolekcijā Piecgades ģenerālmēģinājums, kura kļuva par viņas maģistra darba ģenerālmēģinājumu un kurai iedvesmu jaunā māksliniece ir smēlusies no padomju laikos populārajiem vaskadrānas galdautiem, uz kuriem tika attēlotas dažādas ēdamas un neēdamas lietas. Ar šīm atsaucēm uz aizgājušajiem laikiem viņa ir noklājusi ne tikai apģērbu, bet arī modeļu sejas, it kā atgādinot par pagātnes notikumu ietekmi uz cilvēkiem, pat ja viņi ir dzimuši pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.
"Šī kolekcija ļauj pārcelties uz laikiem, kad veikalu plaukti bija tukši un nebija nekādas izvēles daudzveidības," saka Laima un piebilst, ka tas ir mudinājis cilvēkus būt radošiem, lai savā priekšmetiski vienmuļajā dzīvē ienestu kaut ko atšķirīgu – ar apģērbu un citām pašu radītām vai pārveidotām lietām. Ar šo Piecgades ģenerālmēģinājumu jaunā māksliniece ir vēlējusies atgādināt mūsdienu cilvēkiem, ka viņi ir radošāki, nekā viņi domā. "Aicināt daudz ko radīt vai pārveidot pašiem un nepakļauties ātrās modes ietekmei, kas grauj pasauli," uzsver Laima.
Attieksmes maiņa
Laima šajā cīņā pret ātro modi iesaistās ar savām kolekcijām, kuru veidošanā jaunā māksliniece izmanto kvalitatīvus materiālus un stāv pāri sezonālām tendencēm, līdz ar to viņas radītās lietas emocionāli nenoveco. "Ātrā mode ir degradējusi sabiedrības izpratni par to, kas ir apģērbs, – cilvēki ir pieradināti pirkt lētas lietas un pēc tam tās nomainīt pret citām, bet patiesībā apģērbam būtu jābūt kvalitatīvam un jākalpo ilgstoši," atzīmē Laima. Māksliniece ir pārliecināta, ka šobrīd visa pasaule mainās un pārvērtē savu attieksmi pret apģērbu – mums ir jādomā par to, ko mēs ar savu izvēli nodarām apkārtējai videi, citādi mēs virzāmies pretī vēl lielākam planētas piesārņojumam.
Viņa ir ģērbusies krekliņā no "otro roku" veikala un pašas radītos šortos, ar izteiksmīgi dzeltenām brillītēm uz acīm. "Ja es esmu izvēlējusies būt par modes mākslinieci, tad uz maniem pleciem gulstas papildu atbildība: es nevaru pārējiem teikt, cik man ir labas kolekcijas, bet pati staigāt ātrās modes apģērbā," akcentē Laima, kura savas kolekcijas uztver kā instrumentu, caur ko paust idejas un runāt par nozīmīgiem jautājumiem, tajā skaitā arī par sociālajiem. Latvijas Mākslas akadēmijas Modes nodaļas maģistrantūru viņa ir absolvējusi ar kolekciju Illuminated, kuras mērķis bija vērst sabiedrības uzmanību uz cilvēkiem ar invaliditāti.
"Es apzinājos, ka saskaršos ar dažāda veida emocijām, tajā skaitā ar agresiju, kas tā arī notika. Bija cilvēki, kuri teica: es nevēlos to redzēt! Tas nobrucina manu ideālo pasauli," atceras jaunā māksliniece un piebilst, ka Latvijā kā postpadomju valstī atbalsojas iepriekšējā sistēma, kurā atšķirīgais tika uzskatīts par nepieņemu un paslēpts no sabiedrības acīm, jo izkrita no standartizēto ideju sistēmas: PSRS invalīdu nav! "Kam ir jānotiek cilvēka galvā, lai viņš tā domātu, turklāt tas ir noticis nevis divsimt trīssimt gadu senā pagātnē, bet pavisam nesen," teic Laima, kura šajā kolekcijā ir izmantojusi ziedu motīvu ar skaidru vēstījumu par to, ka atvērtā sabiedrībā mēs visi uzziedam dažādās krāsās un kļūstam daudz sirsnīgāki.
Emocionālā piesaiste
Kā vienu no saviem paraugiem modes pasaulē viņa min ekstravaganto krievu multimākslinieku Andreju Barteņevu, kura starptautiskās karjeras pirmsākumi ir meklējami tieši Latvijā – 1992. gadā viņš saņēma Nepieradinātās modes asamblejas galveno balvu par darbu Botāniskais balets. Krievu multimākslinieks ir pazīstams ar savām performancēm, kurās mode ir pastāvīgi klātesošs elements. "Es neesmu redzējusi tās klātienē, bet esmu noskatījusies daudz video ar viņa darbiem, no kuriem var sajukt prātā šī vārdu salikuma pozitīvajā nozīmē. Tie spēj tevi paķert un radīt dziļu emocionālo piesaisti. Es gribētu strādāt līdzīgi," atzīst Laima.
Jauno mākslinieci ar Andreju Barteņevu vieno arī mīlestība pret košām krāsām pašu garderobē. Ģērbies pidžamas biksēs ar zaļi dzelteniem pērtiķiem un uzlicis indiāņu galvasrotu no ērgļa spalvām, viņš pat ir saņēmis nāves draudus, tāpēc tagad pa Maskavas ielām labprātāk pārvietojoties ar automašīnu vai virtuāli (avots: interneta vietne Snob.ru). Savukārt starp latviešu modes māksliniekiem Laima izceļ savā krāsu izvēlē mierīgāko Mārītes Mastiņas un Rolanda Pēterkopa duetu Mareunrol’s, ar ko kopā viņa ir bijusi Latvijas Nacionālā kultūras centra un Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas rīkota konkursa žūrijā, izvērtējot topošo dizaineru un modes mākslinieku veikumu.
"Mākslinieku duets Mareunrol’s ir spilgts piemērs tam, kā palikt godīgiem pret sevi un savām idejām," norāda jaunā māksliniece, kuru piesaista arī Mārītes Mastiņas un Rolanda Pēterkopa darbs ar citiem medijiem (scenogrāfija, video, foto) un šī dueta iesaistīšanās dažādu teātra un operas iestudējumu veidošanā ka tērpu māksliniekiem. Uz jautājumu, vai arī viņa pati vēlētos darboties šajā virzienā, Laima atbild apstiprinoši. "Daudzi no maniem apģērbiem ir ļoti teatrāli, tāpēc man šķiet, ka es varētu to darīt un gūt prieku no tā, ja vien man tiktu piedāvāta šāda izdevība." Taču šobrīd visa viņas uzmanība ir pievērsta sava modes uzņēmuma attīstīšanai.
Modes infekcija
Jau Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūras laikā Laima kopā ar savu dzīvesbiedru Kristapu Koļču ir iesaistījusies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) radošo industriju inkubatora piedāvātajā pirmsinkubācijas programmā, lai saprastu, kā ievirzīt savu mākslu komerciālā gultnē un nenodarīt tai pāri. Laimas aktuālo darbu sarakstā ir savu iepriekšējo kolekciju atvasinājumu fotografēšana interneta veikalam, kas dotajā brīdī ir galvenais risinājums viņas darbu pārdošanai, jo lielākā daļa konceptveikalu kā fiziskas vietas Rīgā ir aizvērušies ciet (šis interneta veikals drīzumā būs pieejams viņas mājaslapā Laimajurca.com – I. A.).
Viņa domā, kā šajā virtuālajā vidē uzrunāt arī ārvalstu pircējus un kam tieši viņas darbi varētu būt interesanti. Uz kuru tirgu mērķēt? – vaicā Laima, par kuras kolekcijām vislielākā interese līdz šim ir tikusi izrādīta Itālijā un Āzijas valstīs, kur ir saprotams viņas krāsu jaudīgais salikums. Paralēli tam tiek veidota mākslinieces nākamā kolekcija, kas top sadarbībā ar jauno gleznotāju Martu Veinbergu, kura savā daiļradē pēta dažādas lietas – tajā skaitā arī lielveikalu akciju uzlīmes, kas ir kļuvušas par viņas iecienītāko tēmu. "Mēs zinājām viena otras darbus, bet tuvāk iepazināmies tad, kad kļuvām par kaimiņienēm šajā Kronvalda bulvāra namā 4," atklāj Laima.
Viņām ir līdzīga izpratne gan par saturisko, gan arī par tā izteiksmi formā. Savā topošajā kolekcijā jaunā māksliniece izmantos apdrukas ar Martas Veinbergas gleznām, lai kopā ar viņu izstāstītu stāstu par patērētāju kultu, kas ir radies uz padomju laikos piedzīvotā trūkuma izraisīto traumu kauliņiem. Šie tērpi tiks izrādīti oktobra vidū ikgadējā modes festivālā Modes infekcija (Mados infekcija) Viļņā, kura formāts piedāvā pilnīgu brīvību prezentācijā. Laima uzskata, ka modeļu staigāšanai pa mēli nav jēgas, jo tā neko nedod, – modes skatei ir jābūt kā iestudētam priekšnesumam, kas palīdz tās apmeklētājiem skaidrāk izprast tavu vēstījumu vai gūt emocionālu līdzpārdzīvojumu.