Latviešiem piemērīts sporta veids

Bobsleja uzvaras gājiens Latvijā nebūtu iespējams, ja 1980. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Leikplesidā PSRS nezaudētu VDR. Neoficiālajā komandu vērtējumā, skaitot punktus par iegūtajām vietām no pirmās līdz sestajai, Vācijas Demokrātiskās Republikas olimpieši par puspunktu apsteidza vareno PSRS. Laika posmā no 1956. līdz 1980. gadam PSRS komanda vēl tikai 1968. gadā bija palikusi otrā, palaižot priekšā iedzīvotāju skaita ziņā mazo, bet ziemas sporta veidos vareno Norvēģiju. Par zaudējumu Leikplesidā PSRS Sporta komitejas priekšsēdētājam Sergejam Pavlovam bija jāatskaitās valsts pirmajai personai Leonīdam Brežņevam. VDR pārākumu Pavlovs skaidroja ar četrām vāciešu bobslejā izcīnītajām medaļām. PSRS šajā sporta veidā nestartēja. ''Gādājiet, lai arī mums būtu bobslejs!'' stingri esot pavēlējis Brežņevs. 

''Klāt nebiju un ar Brežņevu neesmu runājis, bet es arī esmu dzirdējis, ka šī saruna bijusi par pamatu bobsleja attīstīšanai,''sarunā ar SestDienu nosmēja 1988. gada olimpiskais čempions bobslejā Jānis Ķipurs.

Savukārt kādreizējais Latvijas PSR Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs Daumants Znatnajs apstiprināja, ka šī versija esot ticama.

Visa pamatā bija kamaniņas

Vispirms gan Znatnajs laika ratu pagriež nedaudz atpakaļ. ''Būtu jāatgādina, kāpēc tieši Latvijai uzticēja kultivēt bobsleju Padomju Savienībā. Šaubos, vai pie mums attīstītos bobslejs, ja pirms tam nebūtu panākumu kamaniņu sportā – un konkrēti, ja 1980. gada Leikplesidas olimpiādē Vera Zozuļa nebūtu izcīnījusi zelta medaļu. Tur liels nopelns bija viņas trenerim un inženierim Valdim Tilikam, kas zirga staļļos uzbūvēja pirmo mākslīgo starta estakādi. Tā bija identiska Leikplesidas trases starta posmam. Vēl pirms tam entuziastu grupiņa sešdesmitajos gados uzbūvēja kamaniņu trasi Cīrulīšos. Tas bija fanātisks tautas darbs. Kad trasi vajadzēja nodot ekspluatācijā, mani kā Sporta pārvaldes priekšnieku izsauca, lai tiktu skaidrībā ar šo būvi, un izrādījās, ka trasei nemaz nav projekta.''