Vīns ir viens no visvairāk patērētajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Bet ne tikai. Daudzām nācijām vīns ir ļoti būtiska to kultūras sastāvdaļa un ienesīga eksportprece. Savukārt tur, kur vīnu neražo, šī dzēriena patērēšana var liecināt par cilvēku salīdzinājumā augsto sociālo stāvokli.
Katrā ziņā mūsdienu pasauli bez vīna ir grūti iedomāties. Kvalitatīvus vīnus var saražot tikai atsevišķās vietās, kur ir vīna vīnogu audzēšanai piemēroti ģeogrāfiskie un klimatiskie apstākļi. Taču globālās klimata pārmaiņas apdraud vīnadārzus tradicionālajos vīna darīšanas reģionos. Vīnogulāji ir īpaši jutīgi pret klimata pārmaiņām, jo ir nepieciešami gadi, lai tie ieaugtos noteiktā vietā. Zinātnieki prognozē, ka klimata pārmaiņas var veikt korekcijas pasaules vīna kartē. Tradicionālajos vīna darīšanas reģionos Dienvideiropā, Austrālijā, Dienvidamerikā un Kalifornijā kļūs pārāk karsts, tāpēc tur vīndariem sagaidāmi grūti laiki. Turpretī vairāk uz ziemeļiem – Lielbritānijā un Skandināvijā – klimats būs arvien piemērotāks vīna ražošanai.
Jālauž senas tradīcijas
Zinātnieki brīdina, ka pat gadījumā, ja cilvēcei izdosies ierobežot globālo sasilšanu tā, lai vidējās gaisa temperatūras pieaugums pasaulē līdz 2100. gadam būtu mazāks par diviem grādiem pēc Celsija, vīna vīnogu audzēšanai izmantojamās zemes platība var samazināties vismaz par 56 procentiem. Savukārt gadījumā, ja nākamo 80 gadu laikā vidējā gaisa temperatūra pasaulē pieaugs par četriem grādiem pēc Celsija, 85% vīnadārzu vairs nespēs saražot augstas kvalitātes vīnogas, apgalvots gada sākumā publicētā pētījumā. "Savā ziņā vīna vīnogas ir indikators klimata pārmaiņu ietekmei uz lauksaimniecību, jo šīs ogas ir ļoti jutīgas pret klimata pārmaiņām," viens no pētījuma autoriem – Kolumbijas Universitātes zinātnieks Bendžamins Kuks – komentēja situāciju laikrakstam USA Today.
Vīna reģioni, kas jau pašlaik strauji uzsilst, piemēram, Itālijā, Spānijā un Austrālijā, no klimata pārmaiņām cietīšot vislielākos zaudējumus. Vēsākus vīna reģionus Vācijā, Jaunzēlandē un ASV Klusā okeāna ziemeļrietumu piekrastē klimata uzkaršana varētu skart mazāk, tomēr abos zemeslodes uzkaršanas scenārijos zaudējumi vīndariem ir neizbēgami – gaisa temperatūras svārstību un gadalaiku cikla pārmaiņu dēļ, kas ietekmēs apstākļus, kādos nogatavojas vīnogas. Šie faktori atstās iespaidu arī uz vīna kvalitāti.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 1.- 7. maija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Itamars Toledano