Koncerti un muzikālas izrādes dabas lokā ļauj ar visām maņām tvert un izbaudīt mūsu skaisto, bet īso vasaru. Izbaudīt ainavu un no sirds svinēt dzīvību. Pasmelties no dabas spēku un skaistumu. Atcerēties, ka pats esi dzīvās un mainīgās dabas daļa. Latvijā ir gluži neaptverams daudzums vasaras festivālu. Tomēr tikai dažos pati daba ir nevis fons mūzikai, bet ļoti būtisks, varbūt pats galvenais spēlētājs. Un, lai gan nevar vienā rakstā pastāstīt par visiem, lūk, daži notikumi, kuros galvenajā lomā arī šovasar ir Saule, Jūra, Ezers, Uguns vai Mežs.
Saullēkta koncerts pludmalē
Nebijis notikums – saullēkta koncerts Dzintaru pludmalē – iesāks ikgadējo Jūrmalas festivālu, kurš visu nākamo nedēļu pieskandinās Dzintaru koncertzāli. Jā, patiešām, nedēļas pirmās un visgrūtākās darbadienas – 22. jūlija – rītā pulksten 04.00 Dzintaru pludmalē ar ērģeļmūzikas skaņām tiks sagaidīts saullēkts. Šo īpašo koncertu jūras krastā sniegs pasaulslavenā latviešu ērģelniece Hamburgas Elbas filharmonijas goda māksliniece Iveta Apkalna, un tas būs baudāms bez maksas.
Koncerts sāksies tumsā pirms saullēkta un savu kulmināciju sasniegs, saulei lecot ap pulksten 05.05. Tā būs iespēja izbaudīt, kā majestātiskās ērģeļmūzikas skaņas saplūdīs ar vēja, jūras un koku šalkoņu un kaiju klaigām. Priecādamās, ka ar mūsdienu digitālajām ērģelēm iespējams aiziet līdz pašai pludmalei, Iveta Apkalna teic, ka "tieši netradicionālos notikumos rodas neaizmirstams, unikāls kopā būšanas brīdis un īpaša enerģētika. Spēlēšu absolūti nepieradinātā vietā un laikā – pie jūras četros no rīta! Otrām kārtām līdz ar iziešanu pludmalē tiks apspēlētas visas dabas stihijas. Tas ir gan ūdens, kas vēsturiski ērģelēm bija ļoti svarīgs, jo pašas pirmās ērģeles III gadsimtā pirms Kristus bija hidraulisks instruments, darbināms ar ūdens spēku. Ūdens vieno cilvēkus: tas nomierina un pielāgojas. Savukārt gaiss ir stihija, bez kura ērģeles vispār nedarbojas. Visi sēdēs uz zemes smiltīs, jo sēdvietu nebūs, un katrs varēs brīvi izvēlēties – vērst skatu uz jūru vai ērģelēm. Varbūt pat atgulties un uz brīdi aizmigt, līdz saule un gaisma visus pamodinās. Šis nebūs tas gadījums, kad teikšu, ka putni traucēja, jūra šalca par skaļu un vējš pūta prom nošu lapas. Es ļoti vēlos, lai klausītāji dzird dabu, tās trokšņus, pašas dabas mūziku", – ērģelniece vēlas, lai mūzika ir mijiedarbē ar gaismu, ūdeni un dzīvās dabas trokšņiem, jo "mūzika ir visur". "Gribas, lai saullēkta koncerts tā aculieciniekiem paliek atmiņā kā vienreizējs un neaizmirstams notikums. Kas zina, varbūt tas izveidosies par tradīciju?" prāto Iveta Apkalna.
Jaunās dienas sākumā pašā jūras krastā viņas izpildījumā skanēs Johana Sebastiāna Baha, Filipa Glāsa, Ferenca Lista, Aivara Kalēja, Imanta Zemzara un Jāzepa Vītola skaņdarbi, kas ļaus piedzīvot dabas un ērģeļmūzikas mijiedarbību. Pēdējais akords būs skaistā do mažorā.
"Tas ir sava veida ceļojums. Varbūt pat svētceļojums pie jūras izjust tās spēku vai justies kā iedomātā baznīcā. Ļoti ceru šajā romantiskajā rītā ieraudzīt iemīlējušos jaunus cilvēkus. Nav viegli piecelties un kaut kur doties tik agrā stundā, bet es ticu, ka, pieliekot šīs pūles – tik agri piecelties un atbraukt –, daudziem pavērsies cita atklāsme par to, kas ir ērģeļmūzika," saka ērģelniece. Atceroties vecāsmammas stāstīto par agrajiem rītiem ganu gaitās, viņa koncertu sāks ar Baha korāli Avis var droši ganīties. Apkalna pati jau reiz piedzīvojusi saullēktu pie ērģelēm Pasavas Domā. Toreiz, 2006. gadā, katedrālē ērģeļmūzika skanējusi visu nakti: pirmais, saulrietā, spēlējis vecmeistars Žans Gijū, kurš nu jau ir aizsaulē, bet jauniņajai latviešu ērģelniecei ticis pēdējais – saullēkta – koncerts. Toreiz gan viņa bijusi vienīgā, kura no savas vietas nevarēja izbaudīt skatu, kā uzlecošā saule iespīd katedrālē pa plaši atvērtajām durvīm.
Šoreiz Ivetas Apkalnas Saullēkta koncertu Dzintaros būs iespējams klausīties gan pludmalē, gan arī uz ūdens, ja vien atbrauksiet ar savu laivu. Neierastajā rīta agrumā būs atvērtas arī tuvējās kafejnīcas un uz unikālo notikumu vedīs īpaši norīkots papildvilciens, kas pulksten 03.02 aties no Rīgas uz Dzintariem.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 19. - 25. jūlija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!