Vai zinājāt, ka kaut kas līdzīgs marķējumam "izlietot līdz" radās ne jau tādēļ, lai pasargātu patērētājus no kaitīgas pārtikas, bet gan lai veicinātu patēriņu? Šodien pārtikas derīguma termiņa noteikšanu, lietošanu un ievērošanu nosaka likums, Ministru kabineta noteikumi un gūzma Eiropas Savienības regulu. Tas viss domāts, lai patērētāji saņemtu drošu pārtiku, taču tas veicina arī patēriņu.
Ik pa laikam medijos parādās dažādi stāsti par salātu mazgāšanu, vecu pelmeņu pārfasēšanu un tamlīdzīgi. Spriežot pēc interneta komentāru daudzuma, skaidrs, ka šādi raksti satrauc un iedzīvina fantāziju, taču tajos bieži nav nekādu atsauču uz avotiem, un mēs nevaram šo informāciju pārbaudīt. Tādēļ nolēmu izsekot, kas notiek ar pārtiku pēc derīguma termiņa beigām. Vai baumām par vecas pārtikas iebarošanu pircējiem patiešām ir pamats?
Šā gada deviņos mēnešos Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir veicis vairāk nekā 11 tūkstošus pārbaudes dažādās pārtikas tirdzniecības vietās. 1321 (11,6 procentos) gadījumā dienests konstatējis neatbilstības, kas saistītas ar derīguma termiņu ievērošanu. "Visbiežāk produkti tirgoti pēc derīguma termiņa beigām, tostarp neizslēdzot, ka produkta derīguma termiņš atsevišķos gadījumos varētu būt viltots," stāsta PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova. Viņa novērojusi, ka lielajos tirdzniecības tīklos izstrādāta ļoti nopietna paškontroles sistēma un pārkāpumi šajos veikalos ir retums. "Ja internetā vai sociālajos tīklos parādās šāda tipa sūdzības, šo tīklu kvalitātes dienests parasti reaģē nekavējoties un paralēli informē arī dienestu par to, ka pārkāpumi ir novērsti." Sarežģītāka esot situācija ar mazajiem veikaliem, to pierādot gan pārbaužu rezultāti, gan saņemtās sūdzības.
PVD pārstāve Marčenkova īsti netic leģendām par desu mazgāšanu ar trauku mazgājamo līdzekli. "Šādiem līdzekļiem piemīt specifiska smarža un, visticamāk, arī garša," spriež Marčenkova. Viņa ir pārliecināta - ja kāds veikals šādi rīkotos, PVD noteikti būtu saņēmis sūdzību. Pilnībā gan nevarot izslēgt nederīgas pārtikas tirgošanu. "Pārsvarā šādos gadījumos tā izrādās konkrētās tirdzniecības vietas personāla bezatbildība un nekompetence jeb, kā mēdz teikt, cilvēciskais faktors. Piemēram, lielveikalu ķēdē var būt izstrādāta lieliski funkcionējoša kvalitātes sistēma, taču viena veikala personāls var izrādīties vājais posms."
Kāda tad izskatās veca desa? PVD sabiedrisko attiecību daļas gadītāja Ilze Meistare pastāstīja, ka produkta "vecuma" pazīmes atkarīgas no pagatavošanos tehnoloģijas un uzglabāšanas apstākļiem. Piemēram, vārītās desas, visticamāk, būtu glumas, lipīgas un ar produktiem neraksturīgu smaku. Apglumējums varot būt dažādās krāsās. Savukārt auksti kūpināti produkti, žāvētās desas varētu sākt pelēt. Šādas pazīmes komplektā ar Fairy smaržu, šķiet, būtu grūti nepamanīt.
Visu rakstu par vecās pārtikas izmantošanas veidiem lasiet žurnāla Sestdiena 20.novembra numurā!