Gadiem ritot, kļūstam lēnīgāki, kustībās piesardzīgāki un vēlamies samazināt tempu arī visā ap mums notiekošajā. Pat mūzikā. Un ne vien kā klausītāji, bet arī radītāji. Pasaulē populāru mūziķu darbu analīze sarūpējusi pārliecinošus pierādījumus, ka faktiski visi skatuves mākslinieki mūža otrajā pusē ierakstījuši lēnākas dziesmas nekā jaunības gados.
TEMPS KRĪTAS
Tipisks piemērs ir par popmūzikas karali dēvētais Maikls Džeksons, kas muzikālās karjeras rītausmā 13 gadu vecumā iedziedāja dziesmu Rockin’ Robin ar 173 sitieniem minūtē (BPM). Šī mērvienība uzskatāmi parāda, cik ātrs ir dziesmas ritms. Jo vairāk sitienu, jo dinamiskāks skanējums. 21 gada vecumā Džeksona sarakstīto dziesmu temps bija nokrities jau līdz 119 BPM, 39 gadu vecumā – līdz 103, bet 43 gados ierakstītajā You Rock My World Somijas pētnieki saskaitīja vairs tikai 95 sitienus.
Vēl viens karalis, rokenrola zvaigzne Elviss Preslijs, 22 gados izpildīja populāro dziesmu Jailhouse Rock ar 167 sitieniem minūtē, bet gadu gaitā kļuva aizvien lēnāks, līdz 42 gadu vecumā jau radīja pavisam rāmas melodijas – tādas kā Unchained Melody ar 79 BPM. Pa identisku palēnināšanās ceļu gājusi Madonna, Vitnija Hjūstone, Eltons Džons, Meraija Kerija un neskaitāmi citi skatuves mākslinieki, pat reperis Eminems.
NOVECOŠANAS SPOGULIS
Darba autori no Jiveskiles Universitātes Somijā šādu pavērsienu skaidro ar "neirobioloģisko palēnināšanos", kas ir zemapziņas diktēta dzīves tempa samazināšana. Tā lielākā vai mazākā mērā attiecas uz visām dzīves jomām. Ķermeņa novecošanas dēļ kustības kļūst lēnīgākas, tādēļ jaunībā uzņemtais temps kļūst apgrūtinošs. Veci cilvēki vairs nemīl pat ātri braukt ar automašīnu, jo reakcija ir palēninājusies un satiksme šķiet pārāk strauja.
"Mēs novērojām ļoti skaidru lejupslīdes tendenci," žurnālā New Scientist skaidro pētījumu veikušais muzikoloģijas eksperts Džefs Laks, "esam pārliecināti, ka dzīves laikā mūzikas temps patiešām samazinās."
PĒTA IETEKMĪGĀKOS
Zinātnieki koncentrējās uz 134 studijas albumiem, kopskaitā 1497 skaņdarbiem, ko vismaz divu desmitgažu periodā izdevuši augstākā līmeņa solomākslinieki. Klausoties dziesmas Spotify platformā, viņi ar īpašu lietotni skaitīja sitienus minūtē un ievadīja to skaitu datubāzē.
Mūzikas ikonas netika izvēlētas nejauši. Pētnieki sliecas domāt, ka tieši ietekmīgajiem mūziķiem ir lielāka teikšana par to, kādas dziesmas viņi ierakstīs un spēlēs koncertos, tādēļ tās vairāk atspoguļo pašu mākslinieku attiecīgā brīža sajūtas.
Uzzīmējot datus grafikos, pētnieks atklāja, ka kopumā katra mākslinieka temps laika gaitā samazinājies. Tas noticis neatkarīgi no kalendārā gada, kurā izdots albums, un valdošā mūzikas žanra. Līdz ar to pētījuma rezultāti atbilst hipotēzei, ka cilvēki vecumdienās kļūst lēnāki.
Proti, uzdevumu izpildes ātrums samazinās kognitīvo funkciju pasliktināšanās dēļ.