Nosarkšana ir dabiska cilvēku reakcija uz satraucošiem notikumiem, taču paša sarkšanas procesa mehānismi zinātniekiem nav īsti skaidri. Zinātnieki nolēma pamatīgāk izpētīt šo fenomenu, tādēļ piesaistīja eksperimentam 40 jauniešu vecumā no 16 līdz 20 gadiem, liekot tiem dziedāt karaokē sarežģītas dziesmas. Performance tika ierakstīta video, kas pēc tam tika demonstrēts dalībniekiem. Skatīšanās laikā Amsterdamas Universitātes pētnieki jauniešiem mērīja ķermeņa temperatūru vaigu rajonā un smadzeņu aktivitāti.
Mērījumu rezultāti parādīja, ka dalībnieki visvairāk sarka, kad skatījās paši savu uzstāšanos. Turklāt šajā brīdī visvairāk aktivizējās smadzeņu rajoni, kas saistīti ar sevis apzināšanos. "Darvins savulaik izteicās, ka sarkšana – sejas sārtošanās paaugstinātas pašapziņas dēļ – ir "viscilvēciskākā izpausme". Pētījuma rezultāti parādīja, ka sarkšana notiek intensīvāk, vērojot sevis paša dziedāšanu. Tas atbilst nesen izvirzītajām tēzēm, ka sarkšanu var izraisīt pēkšņs modrības pieaugums, atskārstot nokļūšanu sabiedrības uzmanībā," žurnālā Proceedings of the Royal Society raksta darba autori.