Līdzšinējās teorijas ļauj domāt, ka Zeme radās dramatisku sadursmju, vulkānisko aktivitāšu un tamlīdzīgu notikumu rezultātā. Šajā procesā akmeņu masa bija tik karsta un vardarbīga, ka uz tās ne vien nevarēja pastāvēt dzīvība, bet arī nebija ūdens. To apstiprina arī jaunākais Kalifornijas Tehnoloģiju institūta pētījums. Analizējot no Zemes dzīlēm izplūstošās magmas sastāvu, kas planētā atrodas kopš ļoti seniem laikiem, viņi konstatējuši, ka tajā nav gaistošo savienojumu – tādu kā ūdens palieku. Savukārt uz garozas ārējās kārtas tādu ir atliku likām. Tas norāda, ka formēšanās laikā Zeme bija sausa. Ūdens uz tās parādījies vien pašā noslēguma fāzē, pēdējos 15% no visa planētas rašanās procesa gadiem. Taču kur un kā radās ūdens? Turklāt tik lielā apjomā, lai aptvertu divas trešdaļas no visas planētas virsmas un uzkrātos kilometriem biezā slānī, izveidojot masīvus okeānus? Uz to zinātniekiem atbilžu vēl nav. Divas populārākās teorijas nosaka, ka ūdens molekulas atnesuši asteroīdi vai ka to sākusi ražot planēta pati. Taču abiem pieņēmumiem ir nozīmīgi trūkumi, tādēļ tos vēl nevar uzskatīt par ticamiem skaidrojumiem.
Zeme bijusi pilnīgi sausa
Ja pasaules un cilvēces vēsturē jau nepietiek grūti atminamu mīklu, tad te būs vēl viena: kā uz Zemes radās milzīgās ūdens masas, kas šobrīd klāj 71% no visas planētas virsmas?
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.