Plašāk pazīstama Dināra Rudāne kļuva pērn pēc uzvaras TV3 muzikālo parodiju šovā Izklausies redzēts, kurā pārsteidza ar spēju iejusties un atdarināt dažādus pasaulslavenus dziedātājus un viņu balsi. Savukārt šīs vasaras sākumā, uzstājoties kopā ar Raimondu Paulu un Latvijas Radio bigbendu Dzintaru koncertzālē un Rīgas Kongresu namā, Dināra saviļņoja kā smeldzīgo Paula dziesmu un leģendārās džeza dīvas Ellas Ficdžeraldas repertuāra izpildītāja seksīgi piesmakušā blūza dziedātājas balsī. Saulrieta koncertā trešdien, 23. augustā, Jaunciema jahtkluba ostas laivu šķūnī Ķīšezera krastā dziedātāja un Maestro Raimonds Pauls cels priekšā jaunu, nu jau pilna apjoma koncertprogrammu. Taču Dināru dzirdēsim arī Rīgas svētkos šosestdien 11. novembra krastmalā kopā ar grupu Very Cool People.
Dināras Rudānes gaitas ir kā ķēdes reakcija: pasākumā, kurā viņa dziedājusi, pienāk cilvēki, kuri vēlas uzņemt kontaktus, un drīz jau uzaicina uz nākamo.
Pirmos soļus uz skatuves Dināra Rudāne spērusi kā grupas Re:Public fona vokāliste. Savulaik (pēc pašas vārdiem – ļoti sen) viņa bijusi meiteņu rokgrupas G-Point soliste un joprojām muzicē pašas izveidotajā grupā Rock 5. Teju katru gadu viņa dzied arī Opermūzikas svētkos Siguldā, kuru rīkotājs Dainis Kalns viņas balsi pirmais atklāja kā lielu pārsteigumu, īstu dārgakmeni. Dziedātāja savukārt augstu novērtē to, ka Kalns uzticējās intuīcijai un riskēja: "Kalnam nav svarīgi ne stereotipi, ne mākslinieka popularitāte. Viņš klausās balsi un, ja viņam patīk, aicina. Viņš dara, kā jūt, un trāpa!" To pašu var teikt arī par Dināru, kura šovasar Siguldas Pilsdrupu estrādē jau kārtējo reizi apžilbināja ar savām pērļainajām, kristālspodrajām koloratūrām. Starp citu, uz Opermūzikas svētkiem viņa no Rīgas joņo ar motociklu. Nodzied galā koncertā, elegantā vakarkleitā un papēžkurpēs mazliet pagrozās pieņemšanā. Tad apvelk motobraucējas ekipējumu un uz sava Ducati rumaka aiztraucas tumsā.
"Dināra ir viena no fantastiskajām dziedātājām, ar kādu man nācies kopā strādāt. Nesapratu, kāpēc tikai es viņu biju ievērojis, jo pēc mūsu pirmajā albumā 2010. gadā duetā ar Ati Ieviņu ierakstītās Zigmara Liepiņa dziesmas Dināra bija jāievēro ikvienam," uzskata ģitārists, rokgrupas Colt līderis Haris Zariņš. Pērn tapusi un ierakstīta jau speciāli Dinārai domāta Rolanda Majora dziesma, kurai pats Haris sacerējis vārdus, bet šoruden viņa būs viena no superdziedātājiem, kurus viņš uzlūdzis kā viesus savā 60 gadu jubilejas turnejā Tu un es. "Manai sirdij tas ir zelta sastāvs: Dināra Rudāne, Aija Andrejeva, Antra Stafecka, Alex, Atis Ieviņš, Jānis Buķelis un Ieva Sutugova," saka pieredzējušais rokmūziķis.
Viņš talantīgo dziedātāju ievērojis kādā konkursā meiteņu grupā G-Point. "Man vispār žoklis atkārās: kā viņa izskatās un dzied. Fantastisks balss materiāls bija jūtams jau tad, kad viņa grupā Re:Public dziedāja fona vokālu. Tas ir briljants!" Haris brīnās, kāpēc Dināra vēl joprojām nav plaši izdaudzināta mūzikas zvaigzne. "Tagad gan viņu ķer uz visām pusēm, drīz jau pārplēsīs. Esmu lepns un ļoti pateicīgs, ka Dināra izvēlējusies dziedāt manas dziesmas." Rokmūziķis apbrīno Dināras enerģiju, kuras pietiek vēl arī boksam, močiem un hokejam. Tas viņam licis secināt, ka talantīgs cilvēks ir talantīgs it visā, un, ja tāds grib pamēģināt sevi visur, arī dažādos mūzikas žanros, kāpēc gan ne?
Aizbrauc jumts
"Dināra ir kā faķīrs, viņa var paņemt pat augsto la! Tāds koloratūrsoprāns ir liels retums. Siguldā viņa man dziedāja jau 2009. gadā," Siguldas Opermūzikas svētku rīkotājs Dainis Kalns spilgti atminas sadarbības sākumu. "Toreiz gan bija cilvēki, kuri prasīja, kas tā tāda un kāpēc viņu izvēlos. Galā koncerta diriģents Aleksandrs Viļumanis ļāva viņai dziedāt tikai vienu gabalu." Kalnam par Dināru pastāstījusi pianiste, Latvijas Mūzikas akadēmijas koncertmeistare Silvija Deidule, kura strādāja ar Bruno Egles vokālās klases studentiem. "Man patika viņas augstais koloratūrsoprāns, turklāt viņa ir ļoti atraktīva, labi izskatās. Tagad ārējais izskats ir ļoti nozīmīgs, nav vairs Monseratas Kavaljē laiki."
Vienos Siguldas Opermūzikas svētkos Dināra dziedāja uzreiz pēc pasaulslavenā tenora Marselo Alvaresa. "Iznāk sīka auguma skuķēns, nu ko viņa izdarīs? Bet viņai aplausi bija vēl lielāki, jo publika novērtēja, ka, dziedot Johana Štrausa Pavasara balsis, viņa paņēma augsto fa, sol un la," atceras Kalns. Kopš 2014. gada viņš arī palīdz Dinārai kopā ar Miervaldi Jenču un Kasparu Ādamsonu klausītāju iemīļotā programmā apbraukāt visu Latviju. "Sākam ar Emīlu Dārziņu un dziesmām un Endrū Loida Vēbera mūziklu melodijām. Esam bijuši Madonā, Vaidavā, Berģos, Rīgas Mazajā ģildē un pirms divām nedēļām Rūjienā. Baznīca Rūjienā bija stāvgrūdām pilna. Dināra dziedāja Lindu di Šamonī, Nakts karalieni, Pavasara balsis un Džordžu Gēršvinu. Publika auroja un nelaida viņu prom. Bet esmu piedāvājis jaunajām koncertzālēm Cēsīs un Liepājā, arī Siguldas Baltajam flīģelim. Nē, nevajag…," pukojas Dainis Kalns. Arī Raimonds Pauls uzskata, ka Dināras balsij un skatuves harismai uz Latvijas jauno koncertzāļu skatuves būtu īstā vieta.
Kā turpināsies viņas karjera? "Daudz atkarīgs no viņas gribēšanas. Ja Dināra pa īstam gribēs dziedāt operu, viņa to sasniegs. Bet, ja rausies uz visām pusēm, tā arī paliks." Dainim Kalnam blakus sēdošie klausītāji atzinuši, ka vislabāk Dinārai izdodas opera. Kāds lauku vīrs Amatas novada Ģikšos pat atzinies: "Kad viņa dziedāja, man jumts aizbrauca."
Dzimusi brīvībai
"Esmu brīvību mīlošs vokālists. Ja man patīk, daru. Pat nemēģinu domāt, kāpēc," viņa attrauc tiem, kuri brīnās par raibo daudzpusību un kontrastiem. Tāpēc veltīgi viņai ieteikt un pat jautāt, vai nav laiks beidzot izvēlēties un mērķtiecīgi koncentrēties tikai uz vienu. "Es vienkārši daru to, kas mani patiesi aizrauj," Dināra saka. "Mūzikas stili ir kā dažādi apģērbi. Man patīk dažādība, daudzveidīgums, kuru varu izjust. Ja paspēju, kāpēc ne? Kāpēc pakļauties stereotipiem un sēdēt vienā vai otrā malā, ja varu staigāt? Man ir kājas!" viņas pārliecība ir nelokāma. Vai viņas muzikālie talanti nāk no ģimenes? Nē, nē, mūziķu neesot. Tikai ārsti vai filologi.
"Mājās daudz dziedāja tikai vecvecmamma, bet, kad es piedzimu, viņa vairs nebija dzīva. Mamma bija vislabākā mamma pasaulē, ļāva darīt visu, ko gribu. Reiz skolā mūzikas skolotāja pateica: rīt mums ir konkurss. Izblamējos, jo pa vienu dienu neko nepaspēju iemācīties." Dināra toreiz jau dzīvojusi un mācījusies Nīcgalē, bet izgāzusies Olgas disenītē dzimtajā Daugavpilī. Pēc tam gan braukusi uz daudziem konkursiem un dabūjusi pirmās vietas. "Braucu uz reģionālajiem konkursiem, arī uz Dzintara zvaigzni un Maskavas rīkoto Utrennaja zvezda Dzintaros. Turp brauca dalībnieki pat no Korejas un Ķīnas." Mūzikas skolā Dināra gājusi Špoģos, jo Nīcgalē tādas nebija. Nomācījusies četrus gadus, spēlējusi klavieres, bet toreiz viņai mūzikas skola nepatika.
Viss iekustējies, kad viņa iepazinusies ar studijas džeku, pie kura ierakstījās Niks Matvejevs. Kad izstāstījusi, ka grasās braukt uz Daugavpili mācīties koledžā, viņš paraustījis plecus: "Priekš kam? Tu taču vienalga brauksi uz konservatoriju Rīgā." Dināra padomājusi un devusies uz Jāzepa Mediņa Mūzikas koledžu Rīgā. "Tad, mācoties pie Margaritas Gruzdevas un vēlāk pie Lailas Grietēnas, arī iepazinos ar operu. Pirms tam nezināju, kas tas ir. Bija grūti, jo pirmajā kursā bija 16 mācību priekšmetu un katrā ik mēnesi jādabū ieskaite. Tas bija diezgan nepatīkami," Dināra atzīst. Studējot Mūzikas akadēmijā, jau bijis vieglāk, jo beidzot varēja vairāk koncentrēties uz specialitāti. "Tur Bruno Egles klasē un vēlāk arī pie viņa maģistrantūrā sākās pavisam cita dziedāšana. Viņš atklāja manu augsto balsi. Stājoties akadēmijā, es pat nenojautu, ka esmu koloratūrsoprāns. Konservatorijā gāju arī uz bungu stundām pie Edgara Saksona. Man tā patīk dauzīties! Elementārus ritmus varu noturēt, pati savā projektā Cajon spēlēju akustiskās bungas – kastīti, kuru saucu par skvorečņiku, strazdu būrīti. Uz tās pats sēž un pieliecoties spēlē. Es redzēju, kā tādas spēlēja kolēģe Nellija, un nopirku arī sev. Es tās iegādājos Dubaijā," Dināra izstāsta, ka tagad vēlas apgūt džeza kontrabasu. Iešot mācīties pie bigbenda basista Edvīna Ozola.
Visu rakstu lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!
Fans
Sega
Gunta