Šopavasar abinieku migrācija uz nārsta vietām sākās agrāk nekā citus gadus – šķiet, Lieldienu siltais laiks visus pamodināja, un tie atstāja ziemošanas vietas, lai dotos uz tuvējām ūdenstilpēm nārstot. Parasti migrācija sākas Kurzemē, kur pavasaris iestājas mazliet agrāk nekā citos Latvijas reģionos, toties šogad Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) saņēma ziņas par abinieku aktivitāti visā valsts teritorijā apmēram vienlaikus. Ierasts, ka krupju migrācija risinās aprīļa beigās un maija sākumā, bet šogad tā šur tur jau noslēgusies.
Parastais krupis (Bufo bufo) ir abinieks, kas dzīvo pat līdz 40 gadiem un ziemu pavada uz sauszemes, mežos, parkos, lauku sētās. Dabas aizsardzības pārvalde ziņo, ka pēc pamošanās gadu no gada tas veic vienu un to pašu ceļu uz dzimto ūdenstilpi turpināt sugu. Izpētīts, ka vairāk nekā 80% krupju atgriežas dzimtajā ūdenstilpē. Ceļā uz savu dīķi krupis var paiet garām citām ūdenstilpēm, tajās nepaliekot, – viņu vada instinkts atgriezties tieši dzimtajos ūdeņos.
Taču pat viena krupja dzīves laikā apkārtne mainās, un cilvēki ir uzbūvējuši autoceļus, no kuriem daļa šķērso abinieku ierastos ceļus. Krupis ieradumus nemaina un pavasarī dodas uz savu dzimto ūdenstilpi pat tad, ja jāšķērso šis ceļš. Tādēļ ik gadu uz autoceļiem dzīvību zaudē liels skaits reproduktīvo vecumu sasniegušu dzīvnieku, kuriem līdz ar to nav iespējas radīt pēcnācējus. Tieši autoceļi, kas šķērso krupju migrācijas ceļus, dzen tos pāragrā nāvē un būtiski samazina krupju populācijas lielumu. Arī dažādu citu apstākļu dēļ abinieku skaits visā pasaulē strauji samazinās, pie kā lielākoties vainojama piemērotu dzīvotņu samazināšanās un cilvēku darbība.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 19. - 25. aprīļa numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!