Aizliegums brīvdienās iegādāties preces, kas nav pirmās nepieciešamības, obligāta masku valkāšana un vēl virkne ierobežojumu nav pa prātam vienai daļai sabiedrības, taču ne visi zina, kā Covid-19 pandēmijas laikā dzīvo daudzi sportisti. Sacensību vietās ir izveidots tā saucamais burbulis, kas nozīmē, ka pārvietošanās atļauta tikai stingri noteiktā maršrutā. Pārsvarā – no viesnīcas uz trasi vai arēnu un atpakaļ. Un tā dienu no dienas. Psiholoģiski vēl grūtāk klājas vienam otram vasaras sporta veidu pārstāvim. Treniņos spainis sviedru izliets, bet svētku sajūtas jau gadu nav, jo sportistiem sacensības ir kā svētki.
Pandēmijas laikā sporta ārstiem ir jālāpa ne tikai fiziskās brūces, bet jācenšas arī izdibināt, vai kādam vitamīni nav jāsniedz uzmundrinājuma formā. Kā jau visiem mediķiem, arī sporta nozarē strādājošajiem darba pilnas rokas. LOV galvenā ārste Līga Cīrule stāsta, kam šajā laikā sportistiem jāpievērš galvenā uzmanība.
Pandēmijas laikā sportistiem dzīve ir kļuvusi grūtāka?
Bet protams! Kā šajā situācijā viņiem var būt vieglāk? Īpaši grūts pārbaudījums šis laiks ir vasaras sporta veidu pārstāvjiem.
Treniņi, treniņi un vēlreiz treniņi, bet sacensības tikai atceļ. Tas varētu būt tas grūtākais pandēmijas laikā.
Vispirms jau tas. Pavasarī visi trenējās un cerēja uz kaut ko gaišāku. Tagad jau, pirmkārt, ārā ir tumsa, un, otrkārt, visu laiku ir tikai treniņi, tāpēc parādās mikrotraumas. Labā ziņa, ka skaidri ir pateikts: Tokijas vasaras olimpiskās spēles nākamgad notiks. Pēc šī Baha (Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs – aut.) paziņojuma sportistiem atkal ir motivācija turpināt trenēties. Ar vai bez skatītājiem, tas vēl nav zināms, bet olimpiāde norisināsies tajos pašos termiņos, kā bija plānots, tikai vienu gadu vēlāk.
Bahs gan savā paziņojumā lielā mērā balstās uz to, ka drīzumā vajadzētu būt pieejamai vakcīnai pret Covid-19.
Es domāju, ka šī pārliecība daļēji ir uz vakcīnas rēķina. No otras puses, jāņem vērā japāņu pozīcija. Sagatavošanās procesā ir ieguldīta milzīga nauda, tāpēc spēļu atcelšana viņiem būtu smags finansiāls trieciens. Galvenais jau laikam tomēr ir vakcīna, bet tas viss nav tik viennozīmīgi. Man jau tagad sportisti vaicā, vai vakcinēšanās būs obligāta.
Tā varētu būt, jo daudzi cilvēki tomēr ir nobažījušies, ka vakcīna var atstāt negatīvu iespaidu uz veselību.
Tā tiešām ir, bažījas par blakusparādībām un par to, ka vakcīna būs izgatavota lielā steigā. Ir liela daļa cilvēku, kas nevēlas vispār pret kaut ko vakcinēties, kur nu vēl pret kaut ko pilnīgi jaunu. Manuprāt, lai brauktu uz olimpiskajām spēlēm, vakcīna būs obligāta. Oficiāla paziņojuma gan vēl nav.
Ārste Līga Cīrule vakcinēsies pret Covid-19?
Pirmā, kas vakcinēsies, es nebūšu (smejas), lai gan principā es neesmu pret vakcinēšanos. Tā rezultātā tomēr daudzas infekcijas ir izskaustas. Es negribu ticēt, ka šī pote cilvēku veselībai nodarīs nopietnu ļaunumu. Tā nu gan nevajadzētu būt.
Daudziem ir jautājums, vai potēšanās rezultātā nepasliktināsies imunitāte.
To nekad nevar zināt, jo imunitāti ietekmē ļoti daudzi faktori. Piemēram, stress atstāj negatīvu iespaidu uz imunitāti.
Bet vai ar vienu vakcinēšanās reizi pietiks, lai izsargātos no Covid-19, vai arī potēšanās būs jāveic atkārtoti?
Man nav šādas informācijas. Pagaidām, man šķiet, neviens īsti to nezina. Mēs jau arī vēl nezinām, cik šīs vīruss ir mainīgs. Ir informācija, ka Covid-19 vīruss dažādās pasaules valstīs atšķiras – līdzīgi kā gripai ir A, B un vēl citi paveidi. Vīrusi mainās. Šobrīd jau ir konstatēti gadījumi, kad cilvēki saslimst otro reizi, tas nozīmē, ka neiestājas pilnīga imunitāte.
Ziemeļu valstīs cilvēki nav izturīgāki pret Covid-19? Atceramies, ka pavasarī, piemēram, Itāliju jaunais vīruss skāra ļoti smagi, kamēr pie mums situācija bija krietni labāka.
To ir grūti pateikt. Itālijā cilvēki tiek ļoti labi aprūpēti, valstī ir daudz vecāka gadagājuma ļaužu, un viņu vidū vīruss arī strauji izplatījās. Mēs jau arī zinām, kā itāļi dzīvo. Tagad jāsaka, ka, par laimi, mēs nebučojamies katrā tikšanās reizē un nekrītam viens otram ap kaklu, kad satiekamies. Jāņem vērā, ka dienvidniekiem ir pavisam cits dzīvesstils. Mēs jau vispār esam atturīgāki.
Labi, bet kā ir ar sportistiem, kuriem ir spēcīgi organismi?
Patlaban man liekas, ka sportisti ir izturīgāki pret Covid-19 slimību un jauno vīrusu. Mums ir vairāki saslimušie, bet nevienam nav nopietnu sūdzību. Pārsvarā visiem slimība ir vieglā formā, nevienam nav bijusi smaga slimības gaita.
Pēdējais zināmais gadījums ir biatloniste Baiba Bendika. Sociālajos tīklos ir redzams, ka viņa slimības laikā iekštelpās turpina intensīvi trenēties.
Ne tikai iekštelpās. Baiba visu laiku turpināja arī slēpot, lai gan es to neatbalstīju, jo slimības pazīmes tomēr bija, piemēram, klepus, un pašsajūta nebija perfekta. Pie viņiem (saslima arī Baibas treneris Ilmārs Bricis – aut.) bija aizbraucis mūsu fizioterapeits, un arī viņš saslima. Viņam gan bija izteikti slimības simptomi. Viņi visi kopā sporta zālē vai kaut kur citur vīrusu saķēra. Ņemot vērā, ka ārpus viesnīcas, izņemot sporta zāli, viņi nekur negāja, tur laikam arī dabūja vīrusu. Pilnīgi noteikti gan to nevar apgalvot.
Kuriem LOV sportistiem vēl ir bijušas pozitīvas Covid-19 analīzes?
Pludmales volejbolistei Tīnai Graudiņai.
Tur gan, šķiet, nebija īstas skaidrības, vai viņa patiešām bija inficējusies.
Tādu gadījumu ir ļoti daudz. Vienu dienu tests ir pozitīvs, bet jau nākamajā – negatīvs. Bet viņai pirms tam bija viegli simptomi – sāpēja kakls, tā ka nevar teikt, ka nekā nebija. Pastāv tomēr uzskats, ja viens tests ir bijis pozitīvs, tad tas ir noteicošais. Droši vien tā arī ir pareizi.
Kuru sporta veidu pārstāvji vēl izslimojuši Covid-19?
Pozitīvi gadījumi mums ir bijuši boksā, slēpošanā, džudo un daiļslidošanā. Pārsvarā simptomi bija minimāli, tikai vienā gadījumā sportisti mocīja spēcīgas galvassāpes. Kopumā tas liecina par to, ka sports norūda organismu.
Ir gan dzirdēts, ka sportisti ir ļoti jūtīgi pret slimībām tajā laikā, kad sasniegta fiziskās kondīcijas virsotne.
Tā tas ir, jo imunitāte pazeminās. No šī viedokļa vasaras sporta veidu pārstāvji nenokļuva riska zonā, jo daudziem sacensību nebija un attiecīgi kondīcija nebija jāforsē. Visu laiku bija tikai treniņi un treniņi.
Un slodze visu laiku bija vienmērīga?
Kaut kad formas "pīķis" jau ir jāuztaisa – nevar taču visu laiku tikai krosiņus skriet! Tā darot, nekāda labuma nebūs. Katram sportistam ir izstrādāts savs treniņu plāns. Tajā ir lielākas un mazākas slodzes. Pie lielām slodzēm pēc treniņiem imunitāte arī nokrīt. Jebkurā gadījumā mēs sportistiem esam rakstījuši un ļoti daudz stāstījuši, kā uzvesties, ko darīt, un viņi tiešām arī ir ļoti akurāti. Šajā ziņā man sportisti ir jāpaslavē. Viņi visu precīzi izpilda – nepieciešamās lietas pasūta uz mājām, bez vajadzības nekur neiet, uzturas svaigā gaisā un mazgā rokas.
Kur tad LOV sportisti inficējās ar Covid-19?
Visos gadījumos vīruss ir atvests no ārzemēm. Vienīgais izņēmums ir Tīna Graudiņa.
Braucot uz treniņnometnēm vai sacensībām, risks saslimt ievērojami palielinās…
Tāpēc arī jācenšas dzīvot tikai konkrētajā "burbulī". Jāvalkā maska un kontaktējoties jāievēro distance. Tāpat jācenšas ēst veselīgi. Mēs arī apgādājam sportistus ar vitamīniem.
Pandēmijas laikā vitamīnu partijas ir mainījušās?
Nedaudz, jo ir zinātniski pierādījumi, kas palīdz pret Covid-19. Mūsu pašu firmas arī ir pastrādājušas šajā virzienā. Tie ir preparāti, kuros ir vairāk cinka, un C vitamīns.
Liela nozīme ir arī izvēlētajam sporta veidam. Sportojot svaigā gaisā, iespēja saslimt ievērojami mazinās, turpretī cīņas sporta veidos neizbēgami ir kontakts ar citu sportistu un attiecīgi – saslimstības risks palielinās.
Tāpēc jau arī cīņas sporta veidos teju visas sacensības ir atceltas. Tagad Serbijā būs vieni mači, kuros startēs Nastja (cīkstone Anastasija Grigorjeva – aut.). Jā, džudo gan bija Eiropas čempionāts. No turienes arī pie mums atceļoja viens Covid-19 gadījums. Kontakta sporta veidos ir visaugstākā riska pakāpe inficēties. Organizatori gan maksimāli cenšas darīt visu iespējamo, lai sportistu pasargātu. Pēc ierašanās ir viens tests, pirms paša starta nākamais… Kaut kā jau sportisti būs jāatlasa startēšanai olimpiādē, tāpēc gluži bez sacensībām nevarēs iztikt.
Treniņprocesā jau arī nepieciešams sparingpartneris.
Mūsējie izvēlas vienu partneri, ar kuru visu laiku arī sparingo. Cīņas sports patlaban dzīvo Liepājā, var teikt, ka savā "burbulī".
Sportistu kontekstā runā par piesardzību, kas būtu nepieciešama pēc Covid-19 izslimošanas, jo varētu būt sirdsdarbības traucējumi un bojātas plaušas.
Visiem sportistiem, kuriem bijis pozitīvs Covid-19 tests, mēs veicam fiziskās darbspējas testu. Nevienam nav bijušas novirzes no normas. Pilnīgi visiem ar sirdsdarbību un elpošanu viss bija vislabākajā kārtībā. Arī tā ir labā ziņa. Slimošanas laikā bažas ir par plaušām un pēc tam jau par sirdi. Ir dzirdēts, ka daudziem pēc slimošanas ar Covid-19 ilgstoši ir nogurums, bet mūsu sportistiem tā nav bijis.
Biatloniste Baiba Bendika būs gatava ar pilnu jaudu iekļauties Pasaules kausa karuselī?
Man viņai ir jātic, jo citu variantu nav. Viņa nav bijusi Latvijā, un attiecīgi nav bijusi iespēja viņu pārbaudīt. Baiba pati saka, ka pilnīgi viss ir kārtībā. Asinsanalīzēs arī neuzrādās slimības pazīmes. Bendika būs mājās tikai uz Ziemassvētkiem.
Ziemas sporta veidu pārstāvju veidotie "burbuļi" ar dzīvošanu vienā viesnīcā un pārvietošanos tikai uz sacensību vietu laikam ir vienīgais veids, kā sportu uzturēt pie dzīvības?
Tā arī ir, un vēl nemitīga visu iesaistīto personu testēšana.
Atsevišķu sporta veidu federācijām testēšana iecirtīs maciņā pamatīgu robu…
Labi, ka Latvijā mūsu sportistiem testēšana ir bez maksas. Ārvalstīs starptautiskās federācijas pašas lemj, kā rīkoties. Starptautiskā Biatlona federācija pēc sezonas beigām mūsu federācijai par veiktajiem testiem atsūtīs rēķinu. Ārvalstīs saslimstot un veicot papildu testus, protams, ir jāmaksā. Mūsu speciālisti līdzi ņem eksprestestus un cenšas izlīdzēties ar tiem.
Drūmajā laikā sportistiem varbūt ir vajadzīgs speciālists, kurš palīdz psiholoģiski pārvarēt grūtības?
Mums jau ir psihologs. Kuriem ir šāda nepieciešamība, tie arī nāk pēc palīdzības. Veicam arī dažādus testus, lai noskaidrotu visu LOV sportistu garastāvokli.
Pēc sejas izteiksmes nevar noteikt sportistu noskaņojumu?
Var jau kaut ko redzēt. Runājot ar viņiem, pats jau nedaudz esi psihologs. Tomēr ne vienmēr pēc šīm sarunām atklājas patiesā situācija. Arī testos aina nav pilnīga. Mēs esam secinājuši, ka bieži vien sportisti sniedz sociāli vēlamas atbildes un neizsaka savas bažas, piemēram, par to, ka viņiem turpmāk var nebūt finansējuma.
Visiem olimpiešu sagatavošanā iesaistītajiem cilvēkiem turpmākais pusotrs gads būs saspringta darba laiks. Tokijas vasaras olimpiskās spēles paredzētas 2021. gadā no 23. jūlija līdz 8. augustam, savukārt jau 2022. gada februārī Pekinā ieplānota ziemas olimpiāde. Visticamāk, arī Pekinā olimpiskās spēles notiks?
Es domāju, ka jā. Visas sporta būves taču ir saceltas. No otras puses, šosezon paredzētās bobsleja, kamaniņu un skeletona Pasaules kausa sacensības Pekinā atcēla. Pēc ierašanās Ķīnā divas nedēļas ir jāpavada viesnīcā. Nedrīkst pat iziet no numuriņa! Kāda pēc tam var būt startēšana, ja divas nedēļas nekas nav darīts?
Kad pandēmija varētu beigties?
Es pati sev katru dienu uzdodu šo jautājumu. Ir jau nogurums no tā visa. Cerēsim uz to labāko – ka pandēmijas beigas vairs nav tālu.