Veselu gadsimta ceturksni Aina Bajāre bija viena no spožākajām Rīgas Operetes teātra balsīm un nu no sirds priecājas, ka šī teātra vārds beidzot ierakstīts arī valstī nozīmīgākā mūzikas apbalvojuma kontekstā. Jau vairāk nekā četras desmitgades viņa skolojusi Latvijas labāko koru – Dzintara, Kamēr… un Valsts akadēmiskā kora Latvija – dziedātājus. "Ja nebūtu Ainas Bajāres, koris Kamēr... ne uz pusi nebūtu tāds, kādu mēs to pazīstam," šādi viņas pedagoģisko devumu slavē diriģents Māris Sirmais. Daudz dziedāta arī kamermūzika, jo īpaši latviešu komponistu vokālā lirika, kuras ieskaņojumi saista ar tembrālu niansētību un emocionālo dziļumu.
Imres Kālmana Stasija operetē Silva un Odeta Bajadērā, grāfiene Teodora Cirka princesē un Ninona Monmartras vijolītē, arī Hanna Glavarī Lehāra Jautrajā atraitnē, Viktorija Ābrahāma Viktorijā un viņas huzāros, Madlēna operetē Balle Savojā un grāfiene Marija Cellera Putnu pārdevējā un vēl... Tik daudzveidīgi krāšņs ir mākslinieces atveidoto tēlu loks! "Es saprotu, Operetes vairs nav. Bet vismaz šī balva paliks vēsturei," saka Bajāre, kuras mūža veikums cildināts arī ar valsts augstāko apbalvojumu – 2019. gadā viņa iecelta par Atzinības krusta virsnieci.
Operetes teātrī Bajāre nonāca uzreiz pēc Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas (tagad – Mūzikas akadēmija) Vokālās nodaļas absolvēšanas 1967. gadā un nostrādāja līdz pat tā slēgšanai 1996. gadā. Tikpat agri viņa sāka arī pedagoģiskā darba gaitas: vispirms tikko pašas absolvētajā konservatorijā, vēlāk arī jau minētajos koros, tostarp korī Latvija, kur strādā joprojām. Arī šis viņas devums novērtēts ar balvu – Rīgas pašvaldības Balto zvirbuli.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 20. - 26. janvāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!