Šo retumu starpā Jānis Skutelis laikam gan ir mūsu lielākais dārgakmens. Pēc sezonu ilgas pauzes, kas veltīta dārgakmens spīduma atjaunošanai, noskaidrojot dažus eksistenciālus jautājumus, LMT straumē ir atsācies Skuteļa vadītais Pusnakts šovs.
Fragmenti no intervijas:
Kā tavas iespējas jokot ietekmē politkorektums?
Man ar to nav bijis daudz problēmu. Komiķiem nav jābūt baigi politkorektiem, ja vien viņi to nedara speciāli.
Tātad, ja politkorektums tev ņem elpu ciet, kļūsti par komiķi?
Vai politiķi. Tās, man liekas, ir divas vietas, kur var nebūt politkorekts.
Ārēji jau nu gan politiķim ir jābūt politkorektuma paraugam. Āboltiņai ūjināšana stipri ietekmēja karjeru.
Jā, tad man ir jālabo iepriekšējais apgalvojums. Ja to dara komiķis, tas ir forši, ja politiķis – dīvaini. Diemžēl politiķiem ir jābūt politkorektiem.
Diemžēl.
Jā, jo komēdijai tas nav labi. Zelta laiks komiķiem bija prezidents Bērziņš. Tad man joki vispār nebija jādomā, tikai paskaties, ko onkulis saka, un rauj vaļā.
Kāds tev šajā aspektā šķiet prezidents Vējonis?
Komiķis viņš nav. Komiķim ir jābūt drosmīgākam, viņš ir tāds bailīgs. Bet labi sāka, kā komiķis, drosmīgi, ar ieraušanu. Pusnakts šovā viņš bija uzaicināts kā viesis, labi parunājāmies kā divi komiķi. Pēc tam gan es lasīju viņa interviju Rīgas Laikā. Man bija šķitis, ka ar mani viņš runā tā, kā ar mani jārunā, un ar citiem runās citā kontekstā un vidē, bet viņš ar Rīgas Laiku runāja tieši tāpat kā ar mani, un tas izklausījās stipri aizdomīgi.
Politiskas ambīcijas tev ir?
Nav. Kā būs tālāk, nezinu, bērnībā jau nedomāju, ka būšu komiķis. Nu, prezidents es būtu baigi labais, tas ir fakts. Neko gudrāku ne, bet prezidents jā – ar visiem sasveicināties, kaut ko pastāstīt, teikt Jaungada uzrunas...
Ko tu latviešu tautai Jaungadā teiktu?
Tad jāraksta stendaps... Latvijas politiķu Jaungada uzrunās man pietrūkst personisku domu un izjūtu, viņi ir kā roboti. Tas ir bēdīgi.
Uz ielas tevi pazīst?
Kā kurā vietā. Kalnciema kvartālā mani labi pazīst.
Bet Jēkaba ielā?
Vajadzētu.
Saeimas sēdi tu varētu novadīt?
Ar noteikumu, ka drīkstu apņirgties.
Tviterī un feisbukā tu dzīvo?
Īsu brīdi padzīvoju, tagad vairs ne. Man nevajag zināt visu. Viena no manām gudrākajām atziņām ir tā, ka esmu stulbs. Kad to sapratu, kļuvu daudz priecīgāks un droši vien arī viedāks.
Visu interviju lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!