Vai runāt par tādu traģēdiju kā bērna nāve? Pianistei Laumai Skridei ir skaidra atbilde

Mēs pierodam dzīvot paralēlā telpā, kaunoties atzīt, ka mūsu dzīves nav perfektas. Tā arī es izlikos un meloju, kad cilvēki (es nerunāju par tuviem draugiem) šajos pēdējos mēnešos jautāja, kā man klājas. Es atbildēju – "labi", jo negribēju ar patieso atbildi likt cilvēkiem sajusties neērti, lai gan gribētu kliegt ko pavisam citu." Ar šādu ļoti personisku vēstījumu rudens tumšajā laikā sociālā tīkla Facebook mieru satricināja pianiste Lauma Skride, vidējā no trim talantīgajām, pasaulē atzītajām latviešu mūziķēm māsām Skridēm. Jau divus gadus viņa dzīvo Turcijā, kur šoruden arī apprecējusies. Viņas dzīvesbiedrs ir komponists un profesors Mehmets Džans Ezers. Jūlija sākumā abi sastapās ar skaudru dzīves pārbaudījumu – topošajā ģimenē ļoti mīlētais un gaidītais dēliņš piedzima nedzīvs. "Viņu sauc Kemals, un viņš mums vienmēr paliks pirmais bērniņš. To neslēpsim arī no nākamajiem bērniem." Taču par šo nelaimi zināja vien daži vistuvākie cilvēki – bijis bail runāt atklāti. "No mums, kuri ir cietuši šo briesmīgo zaudējumu, tiek sagaidīts, lai mēs glabātu to sevī, vientulībā šņukstētu mājās un, ja vairs nav spēka, atrastu psihoterapeitu un atlabtu pēc pāris mēnešiem. Tikai neradiet neērtības citiem! Taču bērna nāve (spontāns aborts, nedzīvs jaundzimušais, zīdainīša nāve), lai cik tas ir skumji, diemžēl ir daļa no dzīves cikla." Par to vajadzētu ļaut runāt ne tikai psihologa kabinetā vai slēgtās pašpalīdzības grupās, uzsver Lauma, aicinot līdzcilvēkus mainīt attieksmi un saprast – arī šādas – skumjas, lietas notiek mums visapkārt. Bet sociālos tīklus varētu biežāk izmantot, ne tikai lai kultivētu maldinošo iespaidu, ka visi ir laimīgi, bet arī "lai citi sajustos labāk un saprastu, ka viņi nav vieni savā likteni". Lauma nav viena. Piedzīvotās sāpes tikai stiprinājušas viņas un Mehmeta saites, un tagad abi jau citām acīm skatās uz dzīvi un to, kas tajā svarīgs. Atklātajam vēstījumam Facebook atsaucās draugi, un tad Lauma pārsteigta uzzinājusi, ka arī viņas paziņu vidū daži pārdzīvojuši līdzīgas traģēdijas. "Bet es līdz šim par to pat nenojautu, arī viņi klusēja!" 14. novembrī Lauma un Mehmets nosvinēja kāzas. Šaurā vistuvāko radu un draugu lokā pie jūras, nevis ar Turcijā tipiski vērienīgām svinībām. Būt klāt svarīgajā brīdī atbraukusi mamma Līga Skride, kura ir Rostokas un Augsburgas augstskolas profesore, abas māsas – pasaulslavenā vijolniece Baiba Skride no Hamburgas un altiste Linda Skride-Zondervane no Lundas Zviedrijā. Atbraukušas arī tuvākās draudzenes – vijolniece Vineta Sareika un pianiste Kristīne Paula, kādreizējā klasesbiedrene Dārziņskolā. Šie brīži iemūžināti ar mobilajiem tālruņiem fotogrāfijās, kurās Lauma spodri baltajā kāzu kleitā staro patiesi laimīga – dzīve turpinās. Tagad Lauma ir godājama divkāršā uzvārdā: Skride Özer. Iestādēs dzimtenē tas gan ir pārveidojies visnotaļ latviskajā "Ezera", un tā arī ierakstīts pasē. Jau gadu Lauma ar Mehmetu dzīvo Izmirā, vienā no uzskatos brīvākajām Turcijas pilsētām. Piemēram, lakatus sievietēm galvā tur gandrīz neredzot (atšķirībā no galvaspilsētas Ankaras). Lauma smejas, ka daudz vairāk tradicionālajās galvassegās tērpušos sieviešu varot sastapt Berlīnes ielās. Mīts izrādījušies stāsti, ka, precoties ar musulmani, arī otrai pusītei jāpieņem islāmticība. "Man par to neviens nav pat ieminējies, un saskaņā ar Korānu islāmticību nevienam nedrīkst uzspiest. Te katrs dzīvo saskaņā ar saviem uzskatiem, un mūsu draugu lokā neviens neievēro ramadāna gavēni." Lauma novērojusi, ka ramadāns mūsdienu turku dzīvē galvenokārt izpaužas kā tuvinieku – īpaši vecāku un vecvecāku – apciemošana un godāšana."Latvijā gan uz mani paskatījās ļoti šķībi, kad dzimtsarakstu nodaļā jautāju, kādi dokumenti ir vajadzīgi, lai es varētu apprecēties ar turku." Turcijā uz Mehmetu šķībi neskatījās, ka precas ar latvieti? Lauma pārliecinājusies, ka turki ir ļoti atvērta tauta. "Viņi tikai priecājas par atšķirīgu kultūru, tas viņiem liekas ļoti interesanti." Visu rakstu par Laumu Skridi Ezeru lasiet žurnāla SestDiena 18.decembra numurā!