Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +7 °C
Apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Uz ežiņas galvu liku

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Jānis
J
Jā, bija gan sarkanie, gan baltie latviešu strēlnieki.Tādi bija laiki. Partiju laiki un marksisma ideoloģijas ziedu laiks. Komunisti toreiz apmuļķoja daļu strēlnieku ar savām skaistajām vienlīdzības utopiskajām idejām un kādi 18 tūkst strēlnieku kļuva par sarkanajiem un karoja boļševiku pusē Krievijā. Bet vairākums latviešu tautas neuzķērās uz lielinieku makšķeres un izkaroja Latvijas brīvvalsti, sakaujot gan vācu-krievu Bermonta ordas, gan latviešu sarkanos strēlniekus ar Stučkas valdību priekšgalā. Tie bija baltie latviešu strēlnieki, kuru rindās brīvības cīņu beigās bija 75 tūkst vīru, tātad lielais vairākums. Tas bija spēks, kas bija spējīgs sakaut arī boļševikus pašā Krievijā, jo aizgāja līdz Abrenei un draudēja savienoties ar Judeniča baltgvardiem, tāpēc Ļeņins 1920. gadā noslēdza ar Latviju (uz mūžīgiem laikiem!) miera līgumu.
DW
D
Kopumā ļoti interesanti. Tikai nav saprotams kāpēc autors ir izlaidis leģendārākās strēlnieku epizodes. Piemēram, kalpošanu Ļeņinam, padomju valdības izglābšanu vairāku dumpju laikā, bijušo strēlnieku ieguldījumu PSRS militārās varenības izveidošanā. Šo viņu ieguldījumu ir atzīmējuši daudzi Ļeņina biogrāfi, PSRS pirmo gadu pētnieki. Tas ir ļoti nopietns jautājums par strēlnieku ieguldījumu tik nopietna, pasauli satricinoša monstra kā PSRS izveidošanā. Tieši no strēlniekiem rekrutējas pirmie ietekmīgie vadītāji, birokrāti, tādām nopietnām organizācijām kā čeka, Sarkanā Armija,. Gulags, GRU, daudzos komisariātos ļoti ietekmīga, pat izšķiroša loma bija daudziem strēlniekiem. Strēlnieku klātbūtnei Krievijā boļševiku apvērsumā laikā un vēlākā Pilsoņu kara laikā bija nozīmīga loma ne tikai Krievijas, bet arī pasaules vēsturē.
vēl
v
DW, Krievijai mācība - neizplesties.
  • 3
  • 0
Kārlis
K
Šī Krīgere tiešām nodarbojas ar dezinformāciju. Pēc 1897.g. tautas skaitīšanas datiem Latvijā bija1929 tūkst iedzīvotāju, no tiem tikai 28% (542 tūkst) dzīvoja pilsētās. Secinājums: 1915. g. 3/4 strēlnieku bija lauku puiši, kas nāca no zemnieku sētām. Bet viņa atradusi kāda Rīgas pašpuikas pierakstu un attiecina to uz visiem strēlniekiem. Tas viņas komentārs rakstā ir tendenciozs un neatbilst patiesībai.
kremla trollis
k
Lai dzivo latviesu sarkanie strelnieki!
Kremļa trollim prēmija nost
K
"latviešu sarkano strēlnieku" glorifikācija ir pretrunā ar pašreizējo krievelijas nacistisko ideoloģiju, saskaņā ar kuru jebkurās krievelijas nelaimēs ir vainīgi "inorodci". Pat tavi kolēģi te šo "domu" stumj
  • 5
  • 0
Dr.xy
D
To : kremla trollis : ( 31.07.2015. 22:45) Tadi latviesu sarkanie strelnieki ,iespejams bija kads simts.Nosaukums latviesu sarkanie strelnieki ir urlu komunistu dezinformacija.Latviesu strelnieki sadauzija cara armiju,kura bija par vienotu imperiju,kur bija jabut ari Latvijai.Siflisainais Lenins saprastdams,ka bez latviesu strelniekiem vinam varu parnemt Launuma Imperija nav iespejams,apsolija ka uzvarot cara armiju,Latvijai tiks pieskirta neatkariba. Tie vesturiski fakti no renometiem pasaules vesturniekiem. Savas Valsts vesture ir jazina !
  • 4
  • 0
Dr.xy
D
Si vecene no zdanokveidigo kompanijas atlaujas spriedelet ka Latviesu strelnieki bija stradnieku puisi,kuri gribeja fiksi nopelnit medalas.Rodas pamatots jautajums,kas algo vinas ,par vinas vestures faktu viltosanu ? Si smerejuma saturs izskatas ka kremla cekistu propagandas un dezinformacijas masinerijas pasutijums. Vai si "vesturniece" nav lasijusi Lielbritanijas vesturnieku teikto frazi,kura ir pasaules vestures faktu kopsavilkums ? Citats:" pateicoties Latviesu Strelnieku varondarbiem,dzima jauna Neatkariga Valsts,Latvija."
Nevajag murgot
N
VISA pašreizējā Eiropas karte ir tā laika impēriju sabrukuma rezultāts. Kādas "lielvalsts reālpolitika" tā nu ir?
  • 1
  • 1
to
t
MCP, tu nesaprot, cik esi līdzīgs Hitleram. Un Putinam, viņš Krievijā īsteno politiku, kur mazas tautas nicina.
  • 5
  • 2
MCP
M
Dakter, Jums galvā ir Krievijas impērijas un boļševiku propagandu putra, pārlieta ar nacionālu mērcīti. Atkāpieties pāris soļus un paskatieties uz situāciju pirms 97 gadiem lielvalstu reālpolitikas perspektīvā, nevis tikai no mazas nācijas patmīlīgā ieguvuma viedokļa. Vai vismaz Šveiku pārlasiet.
  • 3
  • 7
Dr.xy
D
Pagaidam nav saprotams ko tadas krigerveidigas vecenes dara Okupacijas muzeja .Daudz labak vina iederetos kada lopu vagona ,kopa ar savejiem,kurs dodas austrumu virziena.
Juris
J
A. Grīns, kas pats bijis strēlniekos, esot sarakstījis PASŪTĪJUMA darbu "Dvēseļu putenis"! Cik gan aprobežotam ir jābūt cilvēkam, pie tam tādam, kas sevi vēl sauc par pētnieku, lai kaut ko tādu gveztu. Kas ir šī Krīgere kas ar pacifista domāšanu pēc būtības izgāž savu nihilismu par strēlniekiem kā nenopietniem (aiziet uz krogu, iedzer un pierakstās!), pārspīlētiem un heroizētiem īpatņiem. Šo Krīgeres komentāru var uzskatīt kā apvainojumu mūsu vectēvu paaudzei, kas nereti basām kājām izcīnīja Latvijas valsti un neatkarību! Un tādu "pētnieku" ar padomisku domāšanu mums joprojām netrūkst.
artis
a
Noliecu galvu dziļā cieņā pret šiem cilvēkiem, lai vieglas smiltis un mūžīga piemiņa, āmen!
mahris
m
"Aleksandra Čaka poēma Mūžības skartie un Aleksandra Grīna romāns Dvēseļu putenis — abi pasūtījuma darbi". Ne viens, ne otrs. Dvēseļu puteņa 1. daļa izdota 1933. Mūžības skartie salikti vienā grāmatā tiešām ulmaņlaikos, bet rakstīti garākā posmā. Ietver epizodisku Stučkas bildi (grāmatas versijā izmesta). Bet spilgtākais tēls paliek Jukums Vācietis. Kas varēja pasūtīt Stučku un Vācieti?
Tedis-muhaha
T
Ne..irs! Tu melo! Jo esi Kremļa trollis. Ziemassvētku kaujās sibīrieši bēga, bet strēlnieki pārrāva fronti, kur krievu ģenerāļi nelaida ieksā'iepriekš solīto kavalēriju. Strēlnieki apsargāja ļeņina valdības vilcienu, kad tā pārcēlās no Petrogradas uz Maskavu, kā arī Kremli. Nekādu ķīniešu tur nebija ne tuvu! Tā ka aizveries, putlerist!
sargā savu zemi
s
Beidz zrādīt savu stulbumu, muhaha.
  • 10
  • 1
muhaha
m
Ak tu nabaga artišok, no kurienes tu ņēmi, ka tavs savu paša māti nolādējušais žeidu dieviņš noņemsies ar viena trešās šķiras latišonoka lāstiem. Es savukārt vēlos izrādīt tev visu pienākošos cieņu un, kā māca mans un manu senču Kungs, ceru pēc iespējas drīzāk atstāt organiski dabisku vizītkarti un tavas un tavu senču atdusas vietām.
  • 2
  • 9
artis
a
artis-muhaha tev gan nekā nav svēta! Pat par mirušiem vari sliktu pateikt! Ceru, ka tavi bērni tevi arī noliks! Speciāli rakstu vārdu,,Tu,, ar mazo burtu, jo tu esi niecība, kas nav pelnījusi elementāru cieņu Vēlu lēnu un mokošu nāvi, āmen!
  • 7
  • 3
muhaha
m
Kā tad, kā tad ...... un Ulmaņu Kārlis bija precējies ar skaistāko no tautas zeltenēm un vīriešiem virsū neskatījās. Varbūt vēl parādīsi man kur Imanta nevaid miris un celsies laukā ar pāris nogremdētām Beverīnām, LOL. Tici man, labāk būt Kremļa trollim nekā dzintaraino parādnieku podu pienesējam.
  • 2
  • 14
Tedis
T
Strēlniekim ir mūsu tautas lepnums! Bez viņiem nebūtu Latvijas. Manuprāt Ilze Krīgere nepamatoti piezemē latviešu strēlnieku nozīmi. Ziemassvētku kaujas, kurās strēlnieki bez artileŗijas pārrāva fronti, Nāves sala, Lielā Jugla....Jā, sarkanie strēlnieki noturēja Ļeņina valdību (tas laikam arī ir Ilzes rezervētības iemesls), taču monarhisti un Kerenskis par brīvu Latviju negribēja ne dzirdēt. Tādēļ labi, ka Ļeņins uzvarēja. Savukārt Latvijā tie nāca cīnīties ar vāciešiem. Kad redzēja, ka jācīnās pret latviešiem, pārstāja to darīt. Strēlnieki nevarēja paredzēt 1940.gadu. Vai mēs varam paredzēt, kas būs pēc 22 gadiem?
muhaha
m
Te ir daudzas fiškas, ko nerubīju. Krīgeru Ilze, zinu, ka jūsu muzeja darbiniekiem, kā pēdējos gados demonstrē Ciganovs ar Kuzminu, smadzenes nav vajadzīgas, taču būt par pacifistu jūsējā NAcistu privātbodē ir aizliegts. Kā tas nākas, ka Fleija nav sarīkojusi patriotiskās spiegšanas seansus - vakarā uz vienas eksponāta bunkura lāviņas guļat, vai? Atzīsim taču - strēlnieciņi pret vāciešiem bija kā maz kaujam cūciņ. Lielās 1916.gada ziemassvētku latviešu medības, LOL - vācieši tīšām pamet ierakumu pirmo līniju un tad tiešā piešautā tēmējumā pa ākstiem, kas tur uzvaroši aurojot ielauzās. Pat Ļeņinu un Trocki sargāt neuzticēja - to darīja mistiski ''ķīnieši'', kamēr letiņi stāvēja Kremļa vārtu sardzē un pieturēja apcietinātos, kad Kremļa komandants izklaidējās, šaujot tiem galvā. Galvenais jautājiens - vai tad tā patika šaut cittautiešus, ka mājās līdz 1920 nebrauca, LOL?
šitas "mukaka"
š
ir tipisks aziātisko krievu pārstāvis- dumjš, bet pietiekami viltīgs un tagad izgāž savu žulti par zaudēto,nu teiksim, "kadru daļas priekšnieka" padomju laiku sili. Bet tādi kā viņš piedzimst caur anālo atveri un latvieši viņus nicina.
  • 4
  • 1
sargā savu zemi
s
Un savu valodu, muhaha, jo tava valoda ir kaut kāds diedelnieka slengs.
  • 10
  • 0
sargā savu zemi
s
muhaha, to strēnieku, kuri atgriezās Latvijā, bija daudz vairāk. Bet kurus mini tu, bija cara armijas dezertieri. Izdari secinājumu: Krievijai nevajadzēja izplesties.
  • 7
  • 1
Bet pietika tikai ar gadu padomju l
B
lai attieksme pret krieviem un vāciešiem praktiski diametrāli izmainītos. Krievu "cīnītāji pret fašismu" to nekādi paskaidrot nevar. Tikai ar to, ka "gansi", protams, ir "fašisti"
ss
s
pie šodienas latvietības iznīcināšanas no sarkanmatainās fūrijas puses, nebūtu neviena kurš galvu noliktu. Ja nu pati fūrija un kampēji nedaudz uztrauktos par saviem īpašumiem, bet parastajai gaļai jau tādu nav un visa valsts politika ir dziļu negācijas zīmi pret valdošo koalīciju.
VVZ
V
Uz ežiņas galvu liku, Sargot savu Tēvu zemi - tā rakstīts uz pieminekļa Pirmajā pasaules karā kritušajiem Zeltiņu kapos. Bet to Tēvu zemi Latvija valdība "brīvprātīgi" atdod pasaules klaidoņiem, kas nelegāli šķērsojuši robežas. Vai bija vērts "galvu likt uz ežiņas"? Un kad latvieši iztaisnos savas muguras?
Vārds
V
uz EDGEiņas galvu liku kur komentētājs Edge un vsp ja kādam ir skaidrojums kas cits ja ne edge ir ežiņa , lūdzu :
  • 0
  • 6

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Nevajag bažīties

Vieni to skatījās ar popkorna tūtām kā viskošāko šovu, citi pārdzīvoja par amerikāņu nācijas izvēli, vēl citi analizēja un prognozēja, ko pārmaiņas ASV prezidenta krēslā nesīs pārējai pasaulei. Tā ī...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata