-2020. sākotnējai redakcijai (NAP2020). Kopā to ir vairāk nekā tūkstotis. Tuvākajos mēnešos NAP2020, kā arī visi priekšlikumi tiks vētīti daudzos sietos, lai spētu gada nogalē nonākt pie vienošanās, tiks uzsākta arī naudas sadales plānošana - ministrijas kopā iesniegušas pieprasījumus 17,2 miljardu apmērā.
Nav ķeksītis
Ap 700 komentāru un priekšlikumu interneta tiešsaistes formā, ap 600 priekšlikumu kopsvarā 3,3 kilogrami no ministrijām, septiņas diskusijas Latvijas lielajās pilsētās, atsevišķas tikšanās ar nevalstiskajām organizācijām (NVO), kas vēl papildus iesūtījušas vairāk nekā 50 vēstuļu - tāds ir atlikums pēc teju mēnesi ilgušās NAP2020 sabiedriskās apspriešanas. Arī viedokļu paudēju spektrs ir gana plašs - pensionāri, ārsti, kultūras darbinieki, ierēdņi, mazāk pārstāvēti jaunieši. Tuvākajās nedēļās PKC darbinieki apkopos priekšlikumus un tos izvērtēs pēc NAP2020 metodikas, lai saprastu, kas būtu noderīgs gala redakcijai. M. Krieviņš uzsver - sabiedriskā apspriešana nav bijusi tikai «ķeksīša pēc», jo visi saņemtie priekšlikumi palīdz topošo dokumentu uzlabot. Viņš arī atgādina - būs arī NAP2020 apspriešana Saeimā, kur deputātiem, visticamāk, būs ļoti daudz priekšlikumu. Sabiedriskajā apspriešanā iesniegtie priekšlikumi iedalās divās lielās kategorijās - vieni pauž savu negatīvo attieksmi, pukojoties, kāpēc vispār kaut kas tiek darīts, kāpēc tiek tērēta nauda, viss ir slikti un Raiņa citāti vispār nekam neder, stāsta M. Krieviņš. No otras puses, ir pietiekami interesanti priekšlikumi, kurus būtu nepieciešams analizēt dziļāk. Viņš arī atzīst - nevar palaist garām nevienu, pat no pirmā acu skata visdullāko priekšlikumu, jo var gadīties, ka tajā slēpjas kādas problēmas negaidīts un asprātīgs risinājums.
Bāka sabiedrībai
Vides un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) un viņa domubiedru izstrādātā NAP alternatīva - zaļā vīzija - pārāk plašu sabiedrības uzmanību izpelnījusies neesot - internetā tiešsaistē saņemti 22 komentāri, tajā pašā laikā sabiedriskajās apspriešanās pilsētās cilvēki pieķērušies atsevišķiem aspektiem - divvalodība augstākajā izglītībā, vaučeru sistēma, arī idejas par Latviju kā zaļāko valsti pasaulē jēgpilnums. M. Krieviņš tagad apgalvo jau samērā droši - zaļo vīziju esošajā NAP2020 iestrādāt nevarēs, jo tad ir jāmaina valsts kurss no ekonomikas attīstības uz dabas aizsardzību, par atsevišķiem punktiem gaidāma politiska diskusija. E. Sprūdžs atzīst, ka jau pirmsākumos rēķinājušies - daļa no idejām tiks pārstrādāta, viņš īpaši uzteic sabiedriskās apspriešanas diskusijas, kuras pienesušas pavisam jaunas un neparedzētas idejas. «Tagad NAP 2020 ir nonācis līdz uzlabotajai versijai,» spriež E. Sprūdžs. Viņš arī uzsver NAP2020 nozīmi - «tam ir jābūt vizionāram dokumentam, kas kalpo par sabiedrības bāku, kas septiņus gadus ved uz vīziju, un neapstāj degt arī pēc 2020. gada».
Jādomā efektīvāk
Ministrijas priekšlikumos pieprasījušas kopā 17,2 miljardus latu, taču, visticamāk, visas vēlmes netiks apmierinātas. Pie naudas sadales PKC strādās kopā ar Finanšu ministriju (FM). «Mums ir jāsaprot, kāds ir kopējais katls, ar ko varam rēķināties septiņus gadus, cik liela ir Eiropas Savienības nauda, cik liels ir līdzfinansējums un cik lielas ir iespējas izmantot ES horizontālās programmas,» saka M. Krieviņš. Viņš problēmas saredz tajā, ka daudzi likuši uzsvaru uz ES naudas izmantošanu, nedomājot, kā darboties efektīvāk, kā valsts varētu vairāk nopelnīt un uz ko jāfokusējas, lai Latvijā kopumā dzīvotu labāk. Tāpat manāma vēlme finansēt visu, ko vien iespējams, tāpēc būs jāizvēlas prioritātes. «Ir priekšlikumi, lai lielāka loma būtu sportam, jo īpaši tautas sportam, tad nu jāizšķiras, vai par 100 miljoniem latu rekonstruēt Daugavas stadionu, vai par tādu pašu summu pilsētās un reģionos pie skolām celt sporta halles un brīvpieejas sporta laukumus,» norāda M. Krieviņš. FM aprēķinu par to, kāds varētu būt valsts kopbudžets septiņu gadu periodam, nav, jo ir pārāk daudz mainīgo, norāda FM pārstāvis Aleksis Jarockis. Pagaidām valdība apstiprinājusi vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015. gadam.
Ministru kabinetā NAP2020 atgriezīsies 6. oktobrī, kad arī sāksies darbs pie naudas sadales, novembra sākumā to iesniegs Saeimā, kur divas nedēļas būs atvēlētas priekšlikumiem, pingpongs starp abām augstākajām pārvaldības iestādēm varētu finišēt decembra vidū, kad Saeimai par to būs jābalso parastajā balsojumā. Pagaidām pāragri prognozēt, kāds būs koalīcijas un opozīcijas partiju atbalsts - Saskaņas centrs vēl par to nav lēmis, arī Zaļo un Zemnieku savienība vēl nav nonākusi pie kopsaucēja, lai arī Latvijas Zemnieku savienība jau izplatījusi paziņojumu, kurā NAP2020 tā pašreizējā formā neatbalsta. Visticamāk, koalīcija NAP2020 varētu arī atbalstīt, kā saka E. Sprūdžs, «tas, ka mums bija diskusijas, kurās dzima patiesība, nenozīmē, ka no mūsu puses atbalsta nebūs».