Realitāte ir krietni sūrāka - velosipēds uz gandrīz astoņus kilometrus garā bruģētā veloceliņa drebinās kā drudža slimnieks, ātrumu piebremzē izvairīšanās no koku zariem, kas tā vien cenšas iepļaukāt neuzmanīgāku braucēju, jākoncentrējas, lai neiebrauktu bedrēs vai vispār nepazaudētu pašu maršrutu, kā arī jāsaņem visa drosme, lai šķērsotu Rīgas apvedceļu. Garkalnes dome pārmetumus par izpildījuma kvalitāti noraida - katram esot tiesības izteikt savu viedokli, viņi, ja neskaita saņemtās divdesmit septiņas sūdzības, dzirdot tikai pozitīvas atsauksmes. Taču velobraukšanas entuziasti, lai arī atzīst, ka veloceliņa ideja kā tāda ir vērtējama pozitīvi, par izpildījumu ir gana skeptiski. «Traki» ir viens no maigākajiem raksturojumiem. Garkalnes veloceliņš kopumā par vairāk nekā 600 000 latu izbūvēts, cerot uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu, par kura piešķiršanu lemts vēl 2009. gadā, taču vēl tiek vērtēts, vai attiecināmās izmaksas ir atbilstošas, jo pagaidām novadam no paredzētajiem vairāk nekā 400 tūkstošiem latu tikusi knapi ceturtā daļa.
Uz knapu četrinieku
Jūlija sākumā svinīgi ar velobraucēju parādi atklātais gājēju un velosipēdistu celiņš tā lietotājiem - riteņbraucējiem - nepatīk. Veloentuziasts ar maģistra grādu telpiskās attīstības plānošanā Jānis Andiņš atzīst - ar Garkalnes veloceliņu neskaidrību ir vairāk nekā pozitīvo lietu. Neapmierinošs ir tehniskais izpildījums - uz bruģa braukšana nav patīkama, pats veloceliņš brīžiem tā līkumo, ka tālāko ceļu atrast ir sarežģīti. Turklāt Garkalne absolūti ignorē savienojumu ar Rīgas veloceliņu Centrs-Berģi, kas beidzas pie Rīgas un Garkalnes novada robežas, uzsver J. Andiņš. Viņš norāda - nav pat nepieciešamas īpašas investīcijas, pietiktu ar dažām ceļa zīmēm, kas riteņbraucēju aizvadītu garām būvmateriālu veikala Depo teritorijai līdz veloceliņa sākumam. Tagad velosipēdistam vai nu jāizbrauc uz šosejas un jācenšas izvairīties no automašīnām 400 metru garā posmā, vai arī uz savu galvu jādodas sānieliņu līkločos. «Ja pie manis atbrauktu draugi no citas valsts, es drīzāk viņus vestu uz Jūrmalu vai Mežaparku, nevis uz šo tūrismam paredzēto veloceliņu,» saka J. Andiņš. Savukārt aktīvās atpūtas portāla Orient.lv pārstāvis, riteņbraucējs ar stāžu Māris Kalējs atzīst - vērtējot desmit ballu skalā, pat labi gribot, vairāk par knapu četrinieku ielikt nevar. Arī viņš min nepiemēroto segumu, savienojuma trūkumu ar citiem veloinfrastruktūras objektiem, turklāt atzīst - lai arī Garkalne savu jauno veloceliņu piedāvā kā tūrisma objektu, redzēt tur neesot ko. Veloceliņš vietām ir arī bīstams - stūri ir asi, turklāt vietām brauktuvi no celiņa atdala pazemas alumīnija barjeras, kas mašīnas avārijas situācijā neapturēs, taču velosipēdists gan var ar pedāli aizķerties aiz tām un nolikties gar zemi. «Šī veloceliņa prioritāte bijusi dabūt projām tos stulbos riteņbraucējus no brauktuves, nevis uzlabot tiem apstākļus,» teic Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks. Viņš norāda - protams, ir apsveicami, ka veloceliņš ir uzbūvēts, taču patērētājam nedrīkst piedāvāt sliktu produktu, jo tāds netiks lietots un investīcija būs izmesta zemē. Kā vienu no bīstamākajām vietām viņš nosauc krustojumu ar Rīgas apvedceļu - lai arī darbojas luksofors, autovadītāji, kas veic pagriezienu, riteņbraucēju var vienkārši nepamanīt.
Satiksmes ministrijas (SM) Sauszemes transporta departamenta direktors Andris Lubāns stāsta - reāli Garkalnes pašvaldība realizējusi vismaz piecus gadus vecu projektu, turklāt pirms veloceliņa izbūves nav veikts satiksmes drošības audits. «Tā ir pamatbēda, tagad pie lielā ceļa bez aizsargbarjeras garām brauc mašīnas ar ātrumu 90 km/h, mēģinām šīs problēmas apzināt,» teic A. Lubāns. Viņš gan norāda - atšķirībā no autoceļu satiksmes veloceliņi ir tikai pašvaldības atbildība. Problēmas ar Garkalnes veloceliņu atklājušās, kad pašvaldība pasūtījusi rekonstrukcijas projektu pašam autoceļam, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pēc audita secinājusi - pie projektējamā ceļa ir kaut kāds veloceliņš, kas neatbilst satiksmes drošības pamatprincipiem, stāsta A. Lubāns. Viņš piebilst: «Ja veloceliņu piebūvēja pie ceļa, tad tagad nāksies iepēju robežās tālāk pārbūvēt pašu autoceļu.»
Bruģa faktors
Ar pašu veloceliņa ieceri ir neskaidrības - Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā nav atrodama informācija par atklātu konkursu projekta iepirkumam, būvprojekta autors Ēriks Geižins min, ka droši vien piedalījies konkursā, bet precīzi neatceras. Ar projekta vadītāju Ilesu Tionu Dienai sazināties neizdevās, savukārt Garkalnes novada sabiedrisko attiecību speciālists, viņš arī domes priekšsēdētāja dēls Mārcis Bauze-Krastiņš Dienai atbildēja: «Sakarā ar to, ka pašlaik man ir daudz darba, uz tiem [jautājumiem] atbildēšu pēc iespējas ātrāk, likuma noliktajos termiņos.» Līdz ar to var spriest, ka saskaņā ar Iesniegumu likumu atbildes par veloceliņa ieceri, būvmateriālu izvēli un uz citiem jautājumiem var nākties gaidīt pat līdz 27. septembrim. Tāpat nav iespējams izsekot, kur radusies ideja par bruģētu segumu, - Ē. Geižins saka, ka tā nākusi no pasūtītāja puses, savukārt Garkalnes novada būvvaldes vadītājs Jānis Dambis apgalvo, ka tas bijis projektētāja piedāvājums. Viņš atzīst - dzirdēti pārmetumi, ka bruģis riteņbraucējiem rada vibrāciju, turklāt pa to nevar braukt ar skrituļslidām. Taču šādam segumam esot arī labās īpašības - acij vizuāli tīkamāks, lietus laikā nekrājas peļķes un mazāk slīd, turklāt, ja radīsies kādi bojājumi segumā, tos būs vieglāk novērst. J. Dambis saka - ja arī velosipēdistiem veloceliņš neiepatiksies, gājējiem tas būs gana labs. Garkalnes pašvaldības nākotnes plānos esot savienot veloceliņu gan ar Rīgas-Berģu veloceliņu, gan ar tuneli, kas aizvestu līdz Baltezera stacijai, kā arī pagarināt uz Siguldas pusi vismaz līdz Garkalnei, stāsta J. Dambis. Savukārt apvedceļa krustojums netiks aiztikts līdz autoceļa rekonstrukcijas projekta uzsākšanai.
Pagaidām vēl tiek vērtēts, vai veloceliņš ir atbilstošs visiem kritērijiem, un pozitīva nolēmuma gadījumā Garkalnes novads saņems ES finansējumu. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāve Vineta Vilistere-Lāce Dienu informēja, ka ir saņemtas norādes par iespējamām atkāpēm no projekta īstenošanas gaitas, kas šobrīd tiekot pārbaudītas. Maksājuma iesniegumu Garkalnes novadam jāiesniedz līdz augusta beigām, pēc tā saņemšanas LIAA to izskatīs un pieņems lēmumu par finansējuma piešķiršanu. Kopējās veloceliņa Berģi-Upesciems-Langstiņi izmaksas bijušas 604 509 lati, tai skaitā ERAF finansējums 482 887 lati, līdz šim Garkalnes novadam izmaksāti 103 856 lati (Eiropas finansējumu izmaksā pēc projekta realizācijas). Projektam bijis arī valsts līdzfinansējums 18 108 lati.