«Mēs negribam karu, taču, ja tas būs nepieciešams, mēs karosim un uzvarēsim. Mēs nebaidāmies no slepkavām pat tad, ja tās bauda valsts galvas aizsardzību,» Armēnijas prezidentu Seržu Sargsjanu citēja ziņu aģentūra AFP.
Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs pagājušajā nedēļā apžēloja R. Safarovu, kuram Ungārijā piespriests mūža ieslodzījums par armēņu virsnieka Gurgena Markarjana nogalināšanu. Slepkavība notika 2004. gadā, kad abi vīrieši Budapeštā piedalījās NATO organizētos angļu valodas kursos. Tolaik tiesā R. Safarovs skaidroja, ka uz šo rīcību viņu pamudinājis niknums par Kalnu Karabahas konfliktā zaudētajiem radiniekiem, ko uzkurinājuši G. Markarjana aizvainojošie izteikumi par Azerbaidžānu.
Ungārija piekrita R. Safarovu izdot Azerbaidžānai, kurā tas pagājušajā nedēļā sagaidīts kā valsts varonis. Pēc apžēlošanas vīrietis paaugstināts dienesta pakāpē par majoru, viņam piešķirts dzīvoklis, kā arī izmaksāta alga par astoņiem cietumā pavadītajiem gadiem.
Ungārija apgalvo, ka piekritusi izdot R. Safarovu tikai tad, kad saņēmusi no Baku solījumus, ka R. Safarovs turpinās izciest tam piespriesto sodu. Simtiem armēņu pulcējās pie Ungārijas vēstniecības Erevānā, dedzināja Ungārijas karogus un apmētāja ēku ar olām. Armēnija pārtraukusi abu valstu diplomātiskās attiecības, saucot R. Safarova izdošanu par «smagu kļūdu», un atsaukusi no Budapeštas savus policistus, kas bija tur ieradušies uz apmācībām.
Armēnijas un Azerbaidžānas attiecībās klupšanas akmens jau aptuveni simt gadu ir jautājums par pārsvarā armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu. Pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā reģionā izcēlās militārs konflikts. 1994. gadā parakstīts pamiers, taču šogad pierobežā izcēlās jaunas sadursmes, signalizējot par konflikta saasināšanos.