Jāsaka gan, ka Latvijas komanda jau pirms kvalifikācijas otrās kārtas sākuma saglabāja reālistisku skatījumu uz dzīvi un treneris Valdis Labanovskis neslēpa, ka galvenais uzdevums - pirmās kārtas pārvarēšana, jau ir paveikts, bet otrajā derētu izcīnīt vismaz kādu punktu. Lielākas iespējas to paveikt savā laukumā pret nomināli trešo spēcīgāko grupas komandu Slovākiju. «Tās nebūs vieglas spēles, jo Slovākija tomēr ir regulāra finālturnīru dalībniece. Mēs zinām savu vietu, bet tik un tā viņiem neko nedāvināsim,» Latvijas izlases kapteinis Margots Valkovskis solīja vismaz Dobelē nopietni pacīnīties par uzvaru.
Komandas treneru galvenais uzdevums šajā ciklā ir izveidot kolektīvu, kas spētu ko lielu sasniegt tuvākajā nākotnē. Tāpēc īpaši žēl, ka arī šoreiz neizdevās sapulcināt labāko sastāvu - pēdējā brīdī traumu guva pamata saspēles vadītājs Ģirts Lilienfelds. Tomēr pēc ilgāka pārtraukuma vienlaikus labā sportiskajā formā ir abi vadošie insaida pozīcijas spēlētāji Aivis Jurdžs un Dainis Krištopāns, bet pēc trīs gadu pauzes valstsvienības sastāvā oficiālā spēlē atgriezīsies Vācijas pirmajā bundeslīgā rūdītais aizsardzības speciālists Evars Klešniks. Bijušais izlases kapteinis Renārs Līcis īpaši izcēla Klešnika prasmes saliedēt komandu, kas būšot vēl noderīgākas nekā sportista sniegums laukumā.
Pirms spēlēm ar Slovākiju treneriem aktuālas ir arī malējo uzbrucēju pozīcijas. Kreisajā malā iespēja sevi pierādīt izlases līmenī dota 20 gadu vecajam Zviedrijas čempionāta debitantam Mārtiņam Dāvidniekam, kurā saskata potenciālu pieredzējušā Armanda Uščina aizstājēju, bet labajā malā iecerēts izmēģināt parasti ārējā līnijā spēlējošo Elviju Borodovski.
Finālturnīram kvalificēsies apakšgrupas divas labākās komandas, kā arī viena no septiņu grupu trešo vietu ieguvējām.