Tūkstošiem karavīru ar bruņutehniku 2008. gada augustā šķērsoja Gruzijas robežu, bet Krievijas aviācija bombardēja valsts militāros, infrastruktūras un civilos objektus. Četrus gadus vēlāk Gruzija iestājās par savas identitātes aizsardzību, lai pierādītu sevi kā liberālu, demokrātisku valsti. Ekonomiskie rādītāji progresē. Valstsvīri nopietni strādā, lai uzlabotu dzīves apstākļus tiem iedzīvotājiem, kuri kara dēļ tika pārvietoti no savām agrākajām mājvietām. 2008. gadā mūsu draugi iestājās par Gruziju. Arī šobrīd viņu atbalsts mums ir nepieciešams, lai palīdzētu gūt labumu no Gruzijas augšupejas tiem iedzīvotājiem, kuri uzturas Krievijas okupētajā teritorijā. Tie ir 20 procenti no mūsu valsts teritorijas.
Stāsti ietekmīgajos pasaules medijos vēsta par destrukciju, postījumiem un bezcerību to cilvēku dzīvē, kuri bijuši šo militāro konfliktu krustugunīs. Ja kāds no žurnālistiem jebkad atgrieztos postījumu skartajos reģionos, viņš visdrīzāk ieraudzītu šo bargo realitāti arī pēc kara. Gruzija būtu varējusi piedzīvot šādu scenāriju, ņemot vērā to, ka valsti ieņēma teritoriāli un militāri par mums pārākā Krievija. Taču visbūtiskākie bija draudi Gruzijai kā suverēnai valstij un mūsu mierīgajai dzīvei. Valstij bija sevi jāaizstāv. Būtisku devumu sniedza mūsu draugi un sabiedrotie starptautiskajā vidē, publiski nosodot Gruzijas okupāciju. Šodien mēs pastāvam kā brīva valsts un virzāmies augšup. Taču divu Krievijas militāro bāzu izvietojums okupētajās teritorijās joprojām ir draudīgs, lai arī neskaidrs bieds mūsu nācijai. Pamiera nosacījumi netiek ievēroti, arī starptautisko tiesību principi.
Gruzija šoku ir pārdzīvojusi, no jauna būvējot ekonomiku un spējot panākt 6,4% lielu IKP 2010. gadā, sasniedzot 7% atzīmi 2011. gadā. Noslēdzot šo gadu, ir paredzēts atvērt dzelzceļa līniju, kas savienotu Centrālāziju ar Turciju, turpinoties līdz pat Eiropai. ANO Pasaules tūrisma organizācija ir ievērojusi Gruzijas sasniegumus tūristu piesaistē. 2006. gadā iebraucēju skaits bija nedaudz zem miljona, 2011. gadā tas sasniedzis jau trīs miljonus. Gruzija joprojām ir viena no drošākajām Eiropas valstīm biznesa darījumiem ar zemu korupcijas risku. Iedzīvotāji ir gatavi demokrātijai arī turpmāk. Šī gada 1. oktobrī notiks jaunā parlamenta vēlēšanas. Tā būs mūsu iespēja vēlreiz apliecināt vēlmi pēc suverēnas valsts. Publiskā pārvalde ir saņēmusi ANO atzinību arī par inovatīvu telpu un dizaina izmantošanu iedzīvotāju vajadzībām. Gruzija piedalās sarunās ar Eiropas Savienību par sadarbību un brīvā tirgus nosacījumiem, īstenojot reformas tiesu sistēmā, vietējā pārvaldē un labošanas iestāžu darbā.
Lai arī lepojamies ar īstenotajiem pasākumiem, vēršam uzmanību uz nožēlojamo stāvokli to iedzīvotāju ikdienā, kuri bija spiesti pārcelties karadarbības laikā. Veicot etniskās tīrīšanas, viņu mājvietas nereti tika nopostītas līdz pamatiem. Uzreiz pēc kara beigām, 2008. gada ziemā, valsts nodrošināja šiem cilvēkiem pajumti, taču šodien ar to ir par maz. Viņu tiesības joprojām netiek ievērotas. Taisnība vēl ir jāatjauno. Mēs lūdzam starptautisku palīdzību okupācijas fakta atzīšanā un anulēšanā, lai sniegtu vienlīdzīgus noteikumus tiem tautiešiem, kuri uzturas Krievijas militāristu pārņemtajos 20 procentos teritorijas. XXI gadsimtā nav iedomājams, ka cilvēkam būtu jādzīvo ar dzeloņstieplēm noslēgtās ēkās, jāatbrīvo telpas militāristu vajadzībām vai bērniem varētu atņemt iespēju mācīties viņu dzimtajā valodā. Cietušajiem cilvēkiem esam darījuši zināmu, ka varam piedāvāt Gruzijas palīdzību un atjaunot nācijas sociālo kopību.
Ar Krievijas tautu uzturam labas kaimiņattiecības - kopš šī gada marta esam atcēluši vīzu režīmu iebraukšanai Gruzijā, un, neskatoties uz Kremļa propagandu, tūristu skaits ir strauji palielinājies. Esam gatavi konstruktīvām sarunām ar Krieviju par iepriekšminētajām problēmām. Gruzija ir vienpusēji apņēmusies nelietot spēku konfliktu situācijās, un ceram, ka arī Maskavas attieksme pakāpeniski mainīsies. Gruzija ir daudz sasniegusi, taču mums vēl joprojām nepieciešams draudzīgs atbalsts, lai visi tautieši varētu dzīvot mierā, cieņā un drošībā. Valsts pārvaldēm un sabiedrībai starptautiskajā līmenī jāturpina izplatīt skaidras un nepārprotamas ziņas par to, ka Krievijas militārā okupācija un sistemātiski cilvēktiesību pārkāpumi nedrīkst būt norma. Ka etniskās tīrīšanas modernajā sabiedrībā nav pieļaujamas. Četrus gadus pēc Gruzijas kara valsts iestājas par sevi, lūkojas nākotnē un pieprasa vienlīdzību visiem mūsu valsts iedzīvotājiem.