Līdzīgi kā iepriekšējās - Baby boomer jeb pēckara paaudze un X paaudze (līdz aptuveni 1980. gadam dzimušie) -, kā arī nākamā - Z - paaudze, kas par darba gaitām vēl tikai domā, arī Y paaudzei ir savas atšķirības domāšanā un savs skats uz dzīvi, ar ko darba devēji spiesti rēķināties, cenšoties viņus iekļaut jau tā pašlaik visai grūti nokomplektējamā personāla sastāvā.
Tiesa, paaudžu iedalījums un raksturojums, ko iespaidojuši attiecīgā laika sociālie, ekonomiskie, tehnoloģiskie un citi procesi, ir nosacīts un dažādās valstīs atšķiras. Tāpat par to, kā darba tirgū uzvedas tie, kam tagad ir 20-30 gadu, ir arī sava daļa stereotipu.
Gatavāki ar sevi lepoties
Britu medijs Theguardian.com raksta, ka Y paaudzi vieno tas, ka tehnoloģiju lielo pārmaiņu laikmetā viņi bijuši vienlaikus gan pionieri, gan izmēģinājuma trusīši, kā arī fakts, ka viņi ir daudz vairāk iekļāvušies globālajā tīmeklī nekā viņu priekšteči.
Atsaucoties uz pasaules mērogā veiktiem pētījumiem, Y paaudzes raksturīgākās īpašības aprīlī Rīgā notikušajā konferencē Darbinieki - uzņēmuma vērtīgākais «darba rīks», ko rīkoja žurnāls iBizness, analizēja arī Reinis Lazda, organizāciju psihologs un SIA CreaTest vadītājs. «Pētījumi atklāj, ka jaunieši ir emocionālāki, tāpēc no viņiem varam gaidīt impulsīvākus lēmumus, tāpat ar katru jaunu paaudzi cilvēkiem palielinās ekstraversija jeb nepieciešamība pēc sociālajiem kontaktiem, kas vienlaikus iezīmē tendenci - jo jaunāka paaudze, jo grūtāk atrast tehnisko un radošo darbu veicējus (tas neiet kopā ar ekstraversiju),» R. Lazda konferencē stāstīja un piebilda, ka saskaņā ar pētījumiem cilvēki kļūst mazāk labvēlīgi - jaunās paaudzes ir agresīvākas. Tāpat liela problēma ir apzinīgums, kas vistiešākajā veidā ietekmē darītā rezultātus un kas jaunajām paaudzēm pasaulē iet mazumā. Latvijā gan, kā norāda R. Lazda, situācija šajā jomā nav gluži kritiska. Atšķirības starp paaudzēm darba tirgū arī katrā kultūrā izpaužas dažādi.
Tiesa, Latvijā veiktie pētījumi apliecina, ka jauniešiem strauji krītas godīguma un pieticības rādītāji, cilvēki kļūst arvien gatavāki ar sevi lepoties. Jaunās paaudzes kļūst arvien prasīgākas pret darbavietu, negrib lieku birokrātiju, hierarhiju, viņos samazinās interese, kas ar darba devēju notiks nākotnē, un viņi tiecas pēc panākumiem.
«Kopumā darba tikums samazinās, darbinieki kļūs prasīgāki pret uzņēmumu,» paredz R. Lazda, tomēr iesaka dot jaunajai paaudzei laiku adaptēties darba tirgū, turklāt savstarpēji pielāgoties jācenšas abām pusēm - gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem.
Vadoties pēc praksē pieredzētā, Y paaudzi konferencē bija gatava raksturot arī Žozita Beresņeva, SIA Latvijas Mobilais telefons personāla vadības direktore: «Y paaudzei būtiska vērtība ir brīvība, viņiem piemīt augsta pašcieņa, tāpēc nereti viņiem nav autoritāšu. Šī paaudze nereti uzskata, ka nav daudz jāmācās, jo visu nepieciešamo var atrast internetā. Sociālie tīkli ir viņu ikdienas nepieciešamība, jo viņi grib paust savus uzskatus pat tad, ja nav pārliecināti, ka kāds tajos klausās. Darbam šai paaudzei ir jābūt kā izklaidei, ar ko var pelnīt naudu, tāpēc šādus darbiniekus var noturēt, piedāvājot interesantu darbu.»
Ja nav naudā, lai ir baudā
Lai gan katrai paaudzei, protams, ir savi vienojošie faktori, automātiski attiecināt tos uz pilnīgi visiem 20-30 gadu veciem cilvēkiem nevar. Vēl vairāk - Theguardian.com raksta, ka par Y paaudzes strādājošajiem nereti tiek spriests, balstoties uz vairākiem mītiem un stereotipiem.
Kā vienu no šādiem pieņēmumiem britu medijs min to, ka Y paaudze mēdz izvirzīt pārāk augstas prasības pret darbu tāpēc, ka viņiem ir sajūta «man pienākas». Londoniete Sofija Niaci (29) tam oponē un norāda, ka viņas paaudzes cilvēki nevēlas samierināties ar viduvēju karjeru un tiecas pēc darba, ar kuru tiešām aizrauties, pat ja strādāšana tajā nenes pietiekamu finansiālu labumu un galu savilkšanas vārdā liek paralēli darīt arī ko garlaicīgu. Sofija uzsver: agrāk, strādājot sev netīkamu darbu, tu vismaz par to varēji saņemt kompensējoši pieklājīgu atalgojumu un pēcāk pensiju, taču šodien, kad ļoti izplatīti ir nestabilāki darba līgumi, bet dzīves dārdzība stipri augusi, pensijas perspektīvas nākotnē noplicinās, jaunieši pieņem lēmumu - ja darbs vairs neatmaksājas tā kā agrāk un nesniedz pietiekamu finansiālās drošības izjūtu, tad tam jābūt vismaz gandarījumu, aizrautību un prieku dodošam, pretējā gadījumā tajā nav vērts uzkavēties. Kesa Biznesa skolas Londonā profesors Pīters Flemings komentē: «Tajā, kā Y paaudze izvēlas darbu, ir kaut kas eksistenciāls - es nevēlos ziedot savu dzīvi [netīkamam darbam], jo esmu cilvēciska būtne, kas vēlas būt laimīga.»
Arī uzskats, ka Y paaudze ir slinka, var būt mīts. Ja esi digitālo tehnoloģiju lietpratējs, kādi ir šībrīža 20-30 gadu veci jaunieši, un esi pieradis visu darīt kustībā, arī darbu vari darīt nevis birojā, bet kafejnīcā, un tas, kas no malas var izskatīties pēc laiskuma, patiesībā ir mācēšana strādāt gudrāk un efektīvāk.
Tāpat maldīgs var būt pieņēmums, ka Y paaudze strādā, lai dzīvotu, nevis dzīvo, lai strādātu, raksta Theguardian.com. Studente Anna Viktorija Meilenta, kura apkopojusi savu vienaudžu pieredzi un viedokļus par darba dzīvi, stāsta - 20-30 gadu veciem cilvēkiem tuvāks par jēdzienu «darba un privātās dzīves līdzsvars» ir jēdziens «darba un privātās dzīves integrācija/saplūšana». Y paaudze īsti nesaprot, kāpēc darbs jāsāk 9.00 un jābeidz 17.00, ja pie tā var ķerties ap pusdienlaiku, vienu dienu pastrādāt dažas stundas, bet citu - no agra rīta līdz pat vēlai naktij. Ja tu mīli to, ar ko nodarbojies, darbs no pārējās dzīves vairs nav īsti atdalāms.
Vēl viens stereotips saistās ar visai neglaimojošu Y paaudzes raksturojumu - viņi ir novērtējumu nemitīgi alkstoši un uz sevi vērsti narcisi, kas viegli un bieži lēkā no darba uz darbu. Tas, ka šodienas jauniešiem ir nepieciešamība no darba devēja tūlīt un nepārtraukti saņemt atgriezenisko saiti un attīstības iespējas, ir tiesa. Savukārt runājot par Y paaudzes samērā niecīgo lojalitāti vienam darba devējam, pārdošanas atbalsta speciāliste Patrisa Tomsone (23) norāda, ka uz to zināmu iespaidu atstājusi nesenā krīze, kad no uzņēmumiem tika atlaisti arī tajos ilgstoši strādājuši cilvēki. «Mēs esam piesardzīgi,» viņa saka. «Šībrīža darbs var nebūt uz mūžu, un mums jāattīsta sevi, jāaug, jāmeklē pašnodarbinātības iespējas, tāpēc mēs nepaļaujamies uz kādu vienu organizāciju.» Tas vienlaikus dara Y paaudzi nemierīgu, un šo nemieru vairo arī tas, ka virtuālajā tīmeklī, kam Y paaudze ir piesaistīta visu laiku, ir iespēja nemitīgi salīdzināt sevi ar to, ko dara citi.