Dažādi aspekti
Vairāk nekā puse (54%) no atbalsta summas jeb 1,3 miljardi latu ir izmaksāti platību maksājumos, bet 712 miljoni latu (28%) - lauku attīstības programmās, stāsta LAD vadītāja Anna Vītola-Helviga. 356,4 miljoni latu (14 %) izmaksāti valsts subsīdiju maksājumos, bet samērā nedaudz - 99,6 miljoni (4%) - zivsaimniecībai. Interaktīvās kartes, kurās var secināt, cik katrs novads un reģions saņēmis dažādos maksājumos, tagad pieejamas LAD mājaslapā. Secinājumi ir intriģējoši, jo viena lieta ir lielākie līdzekļu saņēmēji, kas šajos desmit gados ir Jelgavas, Talsu un Saldus novadi, bet pavisam cita situācija atklājas, analizējot saņemto naudu uz vienu iedzīvotāju. Tad līderos izvirzās nebūt ne lielie novadi - Naukšēni ar Ls 9170 un Vārkava ar Ls 8540 uz vienu iedzīvotāju. Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments šo ziņu pirmoreiz izdzirdēja no Dienas, taču pieļāva, ka šādi skaitļi saistīti ar aktīvo uzņēmējdarbību novadā, kas gan tagad salīdzinoši apsīkusi, jo viens no uzņēmumiem - biodegvielas rūpnīca - kādu laiku jau nestrādā. «Šāda statistika pierāda, cik aplami ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apgalvojumi, ka mazie novadi ir dzīvot nespējīgi, kā to dzirdēju Saeimas apakškomisijas sēdē. Pilnā sparā tiek virzīta ideja, ka novadā jābūt 10 000 iedzīvotāju ar vismaz 5000 iedzīvotāju lielu centru. Mūsu gadījumā tā sanāk Valmiera, un tas vairs nav smieklīgi,» izteicās J. Zuments.
Platībmaksājumu lielākie saņēmēji ir Jelgavas, Madonas un Rēzeknes novadi. Savukārt mazāko atbalstu lauksaimniekiem saņēmušas Pierīgas pašvaldības, vismazāk - Garkalne - Ls 58 uz iedzīvotāju. Jākonstatē, ka ne vienmēr izmaksātā nauda nozīmē kādas nozares vai teritorijas attīstību, piemēram, Jelgavas cukurfabrikai tika izmaksāti 17 miljoni latu, kas ir visu laiku lielākā summa vienam uzņēmumam, bet liela daļa naudas izmantota ar fabrikas slēgšanu saistītiem pasākumiem. Nozīmīgu finansējumu saņēmuši arī zivsaimniecības uzņēmumi, un nauda izlietota ostu sakārtošanai, pārstrādes attīstībai, ir gan arī tādi, kas par piešķirto naudu sagriezuši kuģus.
Visam nepietiek
Tiekoties ar žurnālistiem, zemkopības ministre Laimdota Straujuma slavēja LAD darbu, par kuru nopietnas pretenzijas no zemniekiem neesot dzirdējusi. Taču viena no lielākajiem atbalsta saņēmējiem SIA Pampāļi valdes priekšsēdētājs Jānis Vaļko norāda, ka maksājumi joprojām ir nepietiekami lieli, kaut arī tas, kas ir saņemts, vērtējams pozitīvi. «Platībmaksājumus SIA Pampāļi saņem par 4000 ha, bet naudu modernizācijai, celtniecībai un tehnikas iegādei - par 1500 ha. Tas nosedz 40% platības. Lai neapstātos, šajā gadā jāinvestē miljons latu.» Pampāļos strādā 150 darbinieku, 450 hektāru apsēti ar ziemas rapsi, 1050 ha - ar ziemas kviešiem, 500 ha ir kukurūzas lauki, tāpat saimniecībā ir 1100 slaucamu govju. Atbalsts savulaik saņemts arī biogāzes ražotnei.
Daudziem pretendentiem naudas nepietiek, un notiek arī tiesāšanās. «Ir tendence procesu skaitam palielināties - neapmierinātība ar projektu neapstiprināšanu un platībmaksājumu samazināšanu,» stāsta A. Vītola-Helviga. Tomēr no 327 tiesvedībām LAD zaudējusi tikai septiņās. Tiesāšanās ir ilgstošas - nupat noslēgusies kāda tiesvedība, kas ilgusi kopš 2006. gada. Parasta ir arī prakse, kad lauksaimniekiem nākas atmaksāt jau piešķirtu naudu, jo projekts netiek īstenots. Šobrīd debitoru parādi LAD ir ap Ls 1 milj. Daudzi projekti, pat tie, kas ir cerīgi, neīstenojas, jo bankas ir piesardzīgas.
Šis gads izmaksu ziņā nebūs tik aktīvs kā pagājušais, tomēr arī par gluži tukšu to nosaukt nevar. Ir jau izsludināta pieteikšanās platībmaksājumiem no 15. aprīļa, uz finansējumu meliorācijas sistēmu sakopšanai pretendē 280 projektu, ir paredzēts izsludināt arī jaunas konkursa kārtas. Piemēram, gadiem ilgi nav bijis finansējums arodapmācībai, būs nauda arī specializētajiem muzejiem, sola LAD vadītāja. Vērtējot projektus nākamajā periodā, paredzēts mērīt arī atdeves rādītājus, uzsver L. Straujuma.