Aplūkojot «naudīgākās» sporta federācijas, kas uz pārējo fona nevar sūdzēties par sponsoru līdzekļu piesaisti, redzams, ka pārsvarā tās pārstāv sabiedrībā ietekmīgas personas. Piemēram, Latvijas Automobiļu federācijas prezidents ir ekspolitiķis Jānis Naglis. Savukārt Latvijas Tenisa savienības (LTS) prezidents ir uzņēmuma Latvijas gāze (LG) akcionāra Itera Latvija vadītājs Juris Savickis. Lursoft datu bāzē pieejamā informācija liecina, ka pērn LG, kļūstot par lielāko LTS sponsoru, tenisam ziedoja 180 000 latu. Vaicāts, kādā veidā uzņēmums izvēlas, kam ziedot, LG pārstāvis Vinsents Makaris stāsta, ka stratēģisko virzienu nosaka valde, bet par konkrētu izlietojumu lemj padome, kura vadās pēc konkrēta sporta veida sasniegumiem un potenciāla. Teniss esot pelnījis atbalstu panākumu dēļ, turklāt valsts dod tikai 4% no visa finansējuma. Valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš pārstāvis Māris Ozols atzīst, ka ziedošanas mērķus uzņēmums izvēlas atkarībā no atdeves, ko šis ziedojums var sniegt. Ja tas ir reklāmas līgums, uzņēmums izvērtē piedāvājumu. Ja tas ir ziedojums sabiedriskā labuma organizācijai, Latvijas dzelzceļš izvērtējot, kāds ieguvums no tā būšot sabiedrībai kopumā.
Tāpat lielākā daļa no Latvijas Basketbola savienības (LBS) padomes locekļiem būs zināmi arī tiem, kuri ar sportu ir uz jūs - tur redzama, piemēram, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība), viņas kolēģis, deputāts Jānis Urbanovičs (SC), eksministrs Aigars Štokenbergs un Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij). «Sabiedrībā pazīstamiem, populāriem vai ietekmīgiem cilvēkiem, protams, kaut kādā ziņā ir vieglāk risināt federācijas aktuālās problēmas, bet izšķirošs ir to cilvēku patriotisms, kas ir iesaistījušies federācijās,» pārliecināts ir basketbola kluba VEF Rīga padomes priekšsēdētājs, LBS valdes loceklis un Rīgas domes deputāts Edgars Jaunups (Vienotība). Šā gada VEF Rīga budžetā aptuveni piekto daļu jeb 650 000 latu no ieņēmumiem veido valsts kapitālsabiedrību līdzekļi. Lielāko daļu - 450 000 latu - ziedoja Latvijas valsts meži (LVM), savukārt 200 000 latu VEF Rīga ieguva, pateicoties 200 000 latu vērtajam reklāmas līgumam ar valsts akciju sabiedrību Latvijas dzelzceļš (LDZ). E. Jaunups pret šiem ziedojumiem izskanējušo kritiku vērā neņem, tieši otrādi - viņš ar šiem līdzekļiem lepojas, jo, viņaprāt, VEF Rīga dara lielisku darbu.
«Es domāju, ka daudzas federācijas balstās uz ļoti harismātiskiem un entuziasma pilniem cilvēkiem, kuri bieži vien neatgriezeniski iegulda arī savus personīgos līdzekļus,» atzīst Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas vadītājs Edgars Štelmahers. Savukārt Latvijas Volejbola federācijas prezidents un bijušais politiķis Almers Ludviks uzskata, ka ietekmīgu cilvēku atrašanās vadībā ne vienmēr nāk par labu sportam. «Aizvadītajos gados esam diezgan daudz pieredzējuši dažādas ietekmes sfēras un cilvēkus, līdz ar to tas sadalījums nav bijis tas ideālākais,» viņš atzīst.
Sporta žurnālists Arturs Vaiders uzskata, ka ietekmīgu cilvēku atrašanās federāciju priekšgalā spēlē nozīmīgu lomu gan pašam sporta veidam, gan šai personai. Piemēram, Latvijas Hokeja federācijai (LHK) ir zināmas priekšrocības, ja tās prezidents Kirovs Lipmans sarunās ar sponsoriem uz galda var uzlikt arī akciju sabiedrības Grindeks padomes priekšsēdētāja vizītkarti. Savukārt pašam K. Lipmanam, dibinot kontaktus kādā farmācijas uzņēmumu sanāksmē ārzemēs, nav par sliktu sevi stādīt priekšā arī kā LHF prezidentu. «Viņš ir biznesa cilvēks. Kritiskā brīdī viņš var arī ieskaitīt federācijai naudu no sava konta,» piebilst A. Vaiders.
Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis atzīst, ka sponsoru nauda ir kļuvusi par nozīmīgu ienākumu avotu sporta nozarei. Pirms četriem gadiem sponsoru līdzekļi veidoja aptuveni trešdaļu no LOK ienākumiem, bet līdz ar valsts budžeta finansējuma kritumu šie ziedojumi proporcionāli ir kļuvuši par divām trešdaļām no visa pieejamā līdzekļu apjoma. «Valsts budžetam samazinoties, caurums ar kaut ko ir jāaizpilda,» saka A. Vrubļevskis. LOK finansētāju vidū ir gan valsts kapitālsabiedrības, gan privātie sponsori. Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidents Guntis Zālītis norāda, ka valsts kapitālsabiedrību ziedojumi ir uzskatāmi par valsts budžeta, nevis sponsoru naudu. «Tā atkal ir valsts nauda, kuru mēs sadalām pēc nesaprotamiem kritērijiem,» viņš saka.
Sporta nozares sponsori no ziedojumiem arī var iegūt finansiālu labumu nodokļu atvieglojumu formā, ja organizācijai, kas tiek sponsorēta, ir piešķirts sabiedriskā labuma statuss. Valsts ieņēmumu dienests skaidro, ka uzņēmumi var iegūt nodokļu atlaidi 85% apmērā no summām, kas ziedotas. Tomēr kopumā atlaide nedrīkst pārsniegt piekto daļu no nodokļa kopējās summas. Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) ģenerālsekretārs Egils Puriņš atzīst, ka reizēm sponsori iegūst arī «neoficiālu» labumu. Proti, federācijas mēdz reklamēt savus sponsorus, lai gan reklāmas līgumi nav noslēgti.