Situācijas analīzē, ko Pasaules Veselības organizācijas atbalstītās Eiropas Veselības sistēmu un politikas observatorijas pētnieku grupa publicējusi žurnālā The Lancet, teikts, ka valstu budžeta izdevumu samazināšana un bezdarba pieaugums arvien vairāk cilvēku noved depresijā. Ienākumu samazināšanās nozīmējot, ka mazāk cilvēku var atļauties vizīti pie ārsta vai medikamentu iegādi.
Rezultātā pēdējos gados ir pārmainījusies tendence mazināties pašnāvību skaitam. Sekojuši atsevišķu slimību, to skaitā HIV un pat malārijas, uzliesmojumi Grieķijā.
Valdībām tagad būtu jāievieš stingras sociālās aizsardzības shēmas, uz to būtu jāmudina arī Eiropas Komisijai un citiem aizdevējiem, taču, piemēram, Kiprā notiekošais ir pierādījums, ka tas netiek darīts. Grieķijā slimnīcām jau tagad ir problēmas ievērot pamatstandartu, tā dēļ pieaug pret antibiotikām rezistento infekciju gadījumu skaits. Pacientiem jau nācies saskarties ar medikamentu trūkumu pat epileptiķiem.
Alternatīvs piemērs esot Īslande, kurā pēc referenduma valdība nolēma investēt sociālās aizsardzības sistēmā. Tāpēc Īslandē pētnieki nav konstatējuši jūtamu krīzes iespaidu uz veselības aizsardzību.