Uz pašu aktuālāko jautājumu - kā tas ietekmēs ikviena iedzīvotāja elektrības rēķinu? - neviens šobrīd viennozīmīgi atbildēt nevar. Tas būs saistīts gan ar ūdens daudzumu, kas nonāk Norvēģijas hidroelektrostacijās (HES), gan skandināvu atomelektrostaciju darbu, gan arī no jaunu energosavienojumu izveides starp Baltiju un Skandināviju. Visi minētie faktori ietekmē elektroenerģijas cenu Ziemeļvalstu elektrības biržā Nord Pool Spot, kurai Latvija pēdējā no Baltijas valstīm oficiāli varētu pievienoties nākamā gada pirmajā pusē.
Nākotnes cena - cerīga
«Ietekmei uz cenu nevajadzētu būt, jo šobrīd tarifā iekļautā elektrības cena atbilst biržas cenai,» Dienai uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce. Tiesa, šis gads ir bijis neraksturīgs ar ārkārtīgi zemu cenu elektroenerģijas cenu biržā, kas skaidrojams ar milzīgo ūdens daudzumu Skandināvijas HES. Arī informācija par biržas nākotnes cenām 2013. gadam pašlaik ir cerīga - Somijas tirgū nākamā gada finanšu kontrakta cena ir aptuveni 3,23 santīmi par kilovatstundu (kWh) - tā ir vairumtirgus cena tipveida bāzes (nemainīga) piegādes grafika produktam, informē Latvenergo. Mazumtirdzniecības cena ir par 5-10% augstāka, kas atbilstu pašlaik Latvijas tarifā iekļautajai elektroenerģijas cenai (ap 3,5 santīmiem par kWh). Tiesa, nekādus atlaižu mehānismus kā šobrīd Latvijā spēkā esošais starta tarifs par pirmajām 1200 kilovatstundām brīvais tirgus vairs neparedzēs. Turklāt, ja būtiski sarūk hesos saražotais «lētās» elektrības apjoms vai, piemēram, remontā nonāk kāda no skandināvu atomstacijām, elektrības cena var pieaugt visā Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā. Un cenu svārstības biržā ir bijušas iespaidīgas - pirms 10 gadiem vidējā cena bijusi nepilni trīs eiro par kilovatsundu, 2010. gadā - 5,3 eiro, bet pērn - vidēji 4,7 eiro par kilovatstundu. Elektrības cenas īpatsvars gala tarifā ir mazāks nekā puse - lielāko daļu veido izmaksas par elektroenerģijas piegādi un tirdzniecību, kā arī samaksa par zaļās enerģijas atbalstu.
Jāņem arī vērā, ka, atsakoties no regulēta tarifa sistēmas, valsts vairs nevarēs veikt sociālā starpnieka lomu, kādu laiku saglabājot zemāku tarifu arī tad, ja biržā cena būtiski pieaug. J. Pūce ir pārliecināts, ka «balstīt tarifu ir neracionāli», jo sociālais atbalsts valstī jāparedz citā veidā, nevis caur elektrības tarifu.
Zviedri taupa
Žurnāliste Sandra Veinberga, nonākot Zviedrijā pirms aptuveni 25 gadiem, bijusi dziļi pārsteigta par izšķērdīgo attieksmi pret elektrības tērēšanu. «Biju audzināta lampiņu izslēgt, ja neatrodos telpā, Zviedrijā nekas tāds nebija vērojams.» Nozīmīgi pieaugot rēķinam par elektrību, zviedri kļuvuši krietni taupīgāki, daudzi cenšas daļu enerģijas saražot paši, uzstādot saules enerģijas paneļus vai vēja enerģijas ģeneratorus. Elektrības cena Zviedrijas patērētājiem palēcās tieši pēc tirgus atvēršanas 1996. gadā, taču ne elektrības cenas, bet nodokļu pieauguma dēļ, kas arī pieauga tajā pašā laikā, liecina Ūmeo Universitātē veikts pētījums par deregulācijas ietekmi uz patērētāju labklājību.
Privātmājas īpašnieks šodien Zviedrijā var izvēlēties no aptuveni 30 dažādiem enerģijas tirgotājiem, kuru piedāvājumos atšķiras gan cenas, gan papildu servisi (piemēram, elektrība+internets), gan līguma nosacījumi, stāsta S. Veinberga. «Aktivitāte ir līdzīga kā mobilo sakaru tirgū, vērojams arī aktīvs mārketings medijos, kur elektrības tirgotāji cenšas emocionāli uzrunāt potenciālos klientus.» Uz lētāku enerģiju var pretendēt tie zviedri, kuri dzīvo elektrostaciju tuvumā. S. Veinberga šobrīd mēnesī par elektrību maksā ap 35 latiem, dzīvojot daudzdzīvokļu namā, izdevīgāko piedāvājumu visiem izvēlas nama īpašnieks. Pēdējos gados, elektrības cenai pieaugot, mediji Zviedrijā pievērsuši īpašu uzmanību enerģijas taupībai un iespējamajām alternatīvām energoapgādē.
Baltijā cena augstāka
Igaunija un Lietuva ir jau pilnvērtīgi integrētas Nord Pool Spot biržā, birža tām piešķīrusi katrai savu cenu apgabalu, un abos šajos apgabalos cena krietni pārsniedz biržas vidējo. Vidējā Nord Pool cena augustā bija 2,3 eiro par kilovatstundu, Igaunijas cenu apgabalā tā bija 4 eiro, bet Lietuvas - 5,4 eiro par kilovatstundu. Šādas cenu atšķirības saistītas ar ierobežoto enerģijas apjomu, ko iespējams pārvadīt no vienas valsts uz otru. Ņemot vērā, ka Baltijas valstis ar Skandināviju šobrīd saista viens, samērā neliels (350 megavatu) savienojums, enerģijas tirdzniecība ir ierobežota. Tiklīdz tiks uzbūvēti jaunie savienojumi starp Igauniju un Somiju (2014. gads) un starp Zviedriju un Lietuvu (2015. gads), cenām Baltijas valstīs vajadzētu izlīdzināties ar Skandināviju, norāda Latvenergo Regulācijas lietu vadītājs Rolands Lūsveris.
Jāņem gan vērā, ka lietuvieši un igauņi pagaidām par elektrību norēķinās pēc valsts regulēta tarifa sistēmas un gala cena (ieskaitot elektrības piegādi, zaļās enerģijas atbalstu un nodokļus) abās kaimiņvalstīs ir nedaudz zem spēkā esošā gala tarifa iedzīvotājiem Latvijā. Igaunija savu tirgu atvērs pirmā - 2013. gada sākumā, un tur elektrības rēķinā varētu būt pieaugums aptuveni 10% apmērā, lēš enerģētikas eksperti. Lietuva savus iedzīvotājus atvērtajā tirgū plāno ievest pēdējā no Baltijas valstīm - ar 2015. gada sākumu. «Mēs jau esam aizgājuši no subsidētās cenas, tā ir tirgus līmenī,» uzsver R. Lūsveris.
Arī pēc tirgus atvēršanas valsts saglabās kontroli par tā saucamā sistēmas operatora izmaksām, jo elektroenerģijas tīklu infrastruktūra arī turpmāk būs valsts monopols ar regulētu tarifu. «Tas mūs atšķir no, piemēram, mobilo sakaru tirgus, kur operatori konkurē ar infrastruktūru. Šeit tā paliek valsts monopols,» - tā R. Lūsveris.