Nākamnedēļ 7. decembrī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes, kurā piedalās valdības, LDDK un arodbiedrību pārstāvji, sēdē plānots izskatīt LDDK iesniegto priekšlikumu par tiesībsargājošo institūciju sadarbības sekmēšanu akcīzes preču nelegālā tirgus mazināšanai.
«Lai nodrošinātu ātru informācijas apriti, efektīvu analītiskā resursa izmantošanu, kā arī lai mazinātu neveselīgu tiesībsargājošo iestāžu konkurenci, jāizveido organizācija, kura pamatā nodarbotos ar risku analīzi un darba koordinēšanu,» LDDK ieceri raksturo I. Olafsone.
Būtisks akcīzes preču nelegālo tirgu veicinošs iemesls ir zemā Latvijas iedzīvotāju pirktspēja un tas, ka kaimiņvalstīs akcīzes nodoklis ir nesalīdzināmi mazāks - vieniem ir interese gūt ienākumus no nelegālās tirdzniecības, otriem - iegādāties preces par nozīmīgi zemāku cenu, uzsver I. Olafsone, norādot, ka pēc LDDK aplēsēm «ar akcīzes nodokli apliekamo preču kontrabandas īpatsvars ir: no nelegālā cigarešu tirgus apjoma - 31-36% no kopējā patēriņa valstī; alkoholam aptuveni 20%, nelegālais degvielas tirgus apmēram 13-17%, bet, pārrēķinot zaudējumus latos, lielākie zaudējumi rodas no nelegālo cigarešu un degvielas tirgus».
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pieļāvums liecina, ka «no akcīzes preču nelegālā tirgus vien valsts budžets ik gadu neiekasē virs 200 miljoniem latu un šī summa gadu no gada nesamazinās. Uzskatām, ka vismaz trešdaļa tirgū esošo cigarešu un alkohola, piektā daļa degvielas tiek tirgota nelegāli un tas ir daudz Eiropas kontekstā. Jāatzīst, viens no iemesliem ir mūsu robeža ar Krieviju un Baltkrieviju,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
To, ka apkopot pilnībā precīzus datus par nelegālo akcīzes preču tirgu ir problemātiski, Dienai apstiprināja vairāki ekonomikas analītiķi.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka šā gada deviņos mēnešos akcīzes nodoklī par naftas produktiem iekasēti 197,46 miljoni latu, kas ir par 3,58 miljoniem latu vairāk nekā šajā laika posmā pērn. Akcīzes nodoklī par alkoholiskajiem dzērieniem VID iekasējis 60,8 miljonus latu, kas ir par aptuveni 1,8 miljoniem latu vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn, vēsta LETA.