Talantīgā latviešu režisora Rolanda Kalniņa meistardarbs, kas iekļauts Kultūras kanona latviešu kino vērtību sarakstā, tapa 1967. gadā, taču cenzūras dēļ līdz skatītājiem filma nonāca tikai 1986. gadā - tuvojoties Padomju Savienības sabrukumam. R. Kalniņam (1922) vairāk nekā jebkuram citam kino darbiniekam nācās izjust padomju ideoloģijas mašinērijas un cenzūras represijas - Kultūras kanona vērtību aprakstā teikusi kinokritiķe Dita Rietuma.
«Sižetiski filma Četri balti krekli stāsta par jauna dziesmu autora Cēzara Kalniņa un cenzējošās sistēmas sadursmi. Telefonu montiera, dziesmu autora C. Kalniņa teksti - viņš muzicē kopā ar draugiem izveidotā ansamblī - šķiet izaicinoši un amorāli pusmūža kultūras darbiniecei Anitai Sondorei (aktrise Dina Kuple), kura rada šķēršļus šo dziesmu publiskai izpildīšanai. Sondores iedarbinātā kultūru uzraugošā «represiju sistēma», izrādās, nav apturama pat pašai sabiedrības tikumu sardzei arī tad, kad aiz C. Kalniņa izaicinošo dziesmu vārdiem viņa sāk saskatīt jaunā cilvēka personības šarmu. Raugoties šodienas acīm, Padomju Latvijā funkcionējošās anekdotiskās, absurdās radošās dzīves uzraudzības sistēmas portretējumā var saskatīt dzēlīgu ironiju. Mākslinieciskās padomes sēde, kurā tiek analizētas C. Kalniņa dziesmas, var kalpot par spilgtu padomiskā absurda un cenzūras mehānisma uzšķērdumu - šī epizode bija arī viens no filmas aizliegšanas iemesliem.»
Šī ir pirmā latviešu filma, kurā mūzikai ir viena no vadošajām lomām. Dziesmas filmai ieskaņoja ansamblis Optimisti, iedziedāja aktieri Līga Liepiņa, Pauls Butkēvičs un Juris Strenga. «Rolands Kalniņš savu filmu veido, ieklausoties mūzikas dramaturģijā, pakļaujot tai arī filmas montāžu. Komponista Imanta Kalniņa rakstītajai mūzikai bijis lemts turpināt dzīvi arī pēc filmas aizlieguma. Savu, no filmas neatkarīgu dzīvi Latvijas teātros dzīvoja arī Gunāra Priedes luga Trīspadsmitā, kas ir filmas scenārija pamatā,» tā D. Rietuma.
Ar Bellas lomu te kino debitēja aktrise Līga Liepiņa. Filma vairāk nekā jebkura cita XX gadsimta 60. gadu Latvijas spēles kino izpausme reflektē tos stilistiskos meklējumus un kinovalodas eksperimentu elpu, kas spilgti iezīmējās tā laika progresīvākajās pasaules kino tendencēs - gan franču «jaunā viļņa» meklējumos, gan čehu un arī krievu kino avangarda pieredzē.
Tiem, kuri šovakar vēlas skatīties filmu, biļešu cena - Ls 2, pensionāriem, skolēniem, studentiem - Ls 1,5.
Atgādinām, ka, atzīmējot režisora R. Kalniņa jubileju, šogad tapa arī dokumentālā filma par leģendāro Cepli - režisores Agitas Cānes-Ķīles un scenārija autores Dairas Āboliņas darbs Ceplis. Filmas Arheoloģija.