Laimdota ar smaidu atminas kādu nesenu gadījumu: «Pērkot autobusa biļeti braucienam uz Sanktpēterburgu, man piešķīra 10 procentu atlaidi kā seniorei! Biju priecīga! Tikai mazliet samulsināja iekļūšana senioru kārtā.» Laimdota braukusi apciemot kursabiedrus, jo Sanktpēterburgā pabeigusi universitāti kā tulks. Viņa atceras: «Toreizējā sadales komisija man saka: «Mēs jūs varētu atstāt Pēterburgā strādāt.» Nē, saku, paldies, es braukšu uz mājām. «Kā,» komisijā visiem izbrīnā iepletās acis, «jums taču Pēterburgas pieraksts, vīrs no Pēterburgas - kā var iemainīt Pēterburgu pret kaut ko citu?» Nē, paldies, braukšu uz mājām. Jo man nav skaistākas valsts par Latviju!»
Jaunības sajūtu uzspodrināt Laimdotai līdzējusi arī dalība konkursā Vecmāmiņa 2012. «Mēs te visas esam ar radniecīgām dvēselēm. Pozitīvi trakas! Un esmu PAR pozitīvu trakumu, jo tikai tā dēļ es šajā konkursā pieteicos. Izdomāju - kad tad vēl patrakošu, ja ne tagad? Bet tagad man pat rodas doma, ka varētu patrakot ilgāk. Jo īpaši, ja uz mums skatās ar cerību un vēl dēls pasaka: «Nu, mammu, tu esi topā!» Tas ļauj justies jaunākai un iedvesmo pieņemt izaicinājumus.