Mūslaikos kartupelis nav nekāds «kaviārs plus šampanietis», bet tas nav arī vairs tikai nabadzīgo prioritāte. Fritus, vismaz zemē, kur patlaban dzīvoju, - Nīderlandē -, pasniedz pat glaunos krogos, un pie labākā Amsterdamas fritu kioska satiktas gan vietējās futbollaukuma, gan vietējās teātrskatuves slavenības.
Mūslaikos kartupelis ir nevis nabadzības, bet gan demokrātijas simbols. Tāpēc es teiktu, ka kartupelis ir gastronomiskais ekvivalents džinsiem - der gan veciem un jauniem, gan resniem un tieviem, gan bagātiem un nabadzīgiem.
Kad man ir laiks, es vāru kartupeļu biezputru. Esmu bijusi patiesi izbrīnīta, dzirdot, kā citi spējuši to salaist dēlī. Man ar to nekad nav bijis nekādu problēmu.
Nu kas blenderē kartupeļus (tie ir jāmīca)? Un kas lej aukstu pienu? Un kas aizmirst pielikt rīvētu muskatriekstu? Un kāpēc sviestu žēlojam? Starp citu, kaut piens un sviests ir klasiku klasika kartupeļu biezputrai, tā labi garšos arī ar skābo krējumu iepriekšminēto abu vietā.
Tāda vienkārša un neapgreidota biezputra, protams, ir līdzvērtīga septītajām debesīm, bet, lai neapniktu, to var uzlabot, turklāt padarot nevis par otrā plāna, bet gan galveno spēlētāju. Visvienkāršāk ir pielikt klāt labu pesto (kartupeļus iesaku vārīt ar mizotu, bet veselu ķiploku daivu, ko pēc tam izmet). Vai pierīvēt kādu no cietajiem vai pikantajiem sieriem vai iedrupināt kādu no zilajiem sieriem. Var pielikt prāvu ēdamkaroti graudaino sinepju un kapātu pētersīli. Var arī mārrutkus. Cienītājiem derēs arī olīvas un olīveļļa sviesta un piena vietā (man personiski nepatika šāda kombinācija). Ļoti īpaši kartupeļu biezputra garšos ar krāsnī ceptiem ķiplokiem, kurus smalki sauc par karamelizētiem ķiplokiem. Mazāk laikietilpīga piedeva ir pannā apcepts puravs.
Nīderlandē biezputrai klāt liek vārītus dārzeņus, sākot ar slavenajiem virziņkāpostiem un skābētiem kāpostiem (ļoti garšīga versija) un beidzot ar burkāniem, Briseles kāpostiem un selerijas sakni. Tos sauc par stamppot, un pirmie divi varianti nopērkami pat visniecīgākajā Holandes ciema veikalā. Skābēto kāpostu stamppot versija ir mazliet blēdīga. Oficiālā receptūra vēsta, ka tie jāliek katlā kopā ar kartupeļiem, bet gastronomiskās pamatpatiesības vēsta, ka ogļhidrāti skābā vidē nemaz neizvārās. Tāds sanāca arī mans pirmais stamppot - kartupeļi bija cieti. Tagad es tos vāru atsevišķi. Turklāt kāpostus tikpat ilgu laiku, cik kartupeļus, jo tiem stamppot versijā nav jābūt tādā konsistencē kā mūsu sautētajiem kāpostiem - tie vēl joprojām ir kraukšķīgi, bet zaudējuši pirmatnējo «jēlumu».