Augstskolām un arī studentiem tas nav pa prātam, bet pēc vakar notikušās trīs stundu garās abu pušu tikšanās šķiet, ka IZM viņu iebildumus neplāno ņemt vērā.
R. Ķīlis regulāri atļaujas raidīt kritiskus vārdus paša vadītās nozares virzienā, tādējādi nokaitinot augstākās izglītības darboņus. Konflikts starp R. Ķīli un nozares pārstāvjiem sāka briest vismaz pusgadu pirms pašreizējā ministra stāšanās amatā. Pērn martā toreizējais Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) priekšsēdētājs R. Ķīlis nāca klajā ar priekšlikumu atteikties no budžeta finansētām studiju vietām. Augstskolas šo piedāvājumu izsvilpa uzreiz, bet SAK neatkāpās un pēc pāris mēnešiem prezentēja analītisku ziņojumu par piedāvāto finansēšanas modeli.
Pēc šī ziņojuma prezentēšanas nepagāja pat pusgads, kad R. Ķīlis jaunajā valdībā ieņēma izglītības un zinātnes ministra krēslu. Lai gan pagaidām, viņam esot šajā amatā, konkrēti soļi iecerētā finansēšanas modeļa īstenošanas virzienā nav sperti, R. Ķīlis no tā nav atkāpies. «Es rīkojos nedaudz šizofrēniski, jo man joprojām liekas, ka ilgtermiņa kreditēšana ir vislabākais veids,» viņš Dienai pauda jūlijā. Tāpat ministrs norādīja, ka šā gada otrajā pusē IZM varētu rīkot konkursu, kura mērķis būtu iegūt dažādu finansēšanas modeļu salīdzinājumu.
Ministra līdzšinējās darbības un izteikumi ir «vainagojušies» ar neuzticības izteikšanu no Rektoru padomes (RP) puses. Taču R. Ķīli piektdien izplatītais augstskolu vadītāju paziņojums nav spējis piezemēt. Tieši otrādi - neilgi pēc tā saņemšanas ministrs izteicās, ka, viņaprāt, lielāks pamats ir izteikt neuzticību rektoriem. Sestdien ministrs tikās ar Latvijas Studentu apvienības (LSA) biedriem, kuri arī apsver domu paust viņam neuzticību. Bet arī šis fakts ministram nav licis kļūt mērenākam. «Ministrs savu komunikācijas veidu nemainīs. Viņš turpinās runāt tieši, nesaudzīgi un nevienam nepielabināsies,» Dienai pauž ministra padomnieks komunikācijas jautājumos Reinis Tukišs.
Nepiekāpīgi ir arī IZM Augstākās izglītības un zinātnes departamenta darbinieki, kuri vakar tikās ar augstskolu pārstāvjiem, lai Ministru prezidenta Valda Dombrovska (Vienotība) uzdevumā saskaņotu pretrunīgi vērtēto augstskolu akreditācijas noteikumu projektu. Pret ministrijas izstrādātajiem noteikumiem rektori un studenti galvenokārt iebilst tāpēc, ka IZM iecerējusi augstskolu akreditāciju nodot pagaidām IZM neatklātas institūcijas rokās. Šobrīd akreditāciju veic Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs (AIKNC), kura darbu kontrolē pašu augstskolu pārstāvji. IZM šādu kārtību uzskata par savējo būšanu, turklāt augstākās izglītības izvērtēšanas rezultāti atklāj, ka Latvijā darbojas nekvalitatīvas studiju programmas, kurām AIKNC savulaik deva zaļo gaismu. Līdzīgs viedoklis IZM ir par Augstākās izglītības padomi (AIP), kura piedāvājusi sevi kā potenciālo AIKNC aizstājēju. Visus šos argumentus, atbildot uz rektoru pausto sašutumu par komunikācijas trūkumu, IZM izklāstīja vakar publicētajā skaidrojošajā videorullītī. Radio dīdžeja Toma Grēviņa ierunātais un uzņēmuma Happy plum`s trust veidotais videorullītis ministrijai izmaksāja 800 latu.
Lūgts komentēt ministrijas izteikumu par savējo būšanu, Rektoru padomes juriskonsults Jānis Bernāts saka: «Es to [videorullīti] uztveru kā joku.» Viņš norāda, ka AIP patlaban ir piemērotākā institūcija akreditācijas veikšanai. Tam piekrīt arī AIP vadītājs Jānis Vētra. Viņaprāt, IZM sagatavotie akreditācijas noteikumi ir «ar defektiem savos pamatos». Latvijas Studentu apvienības prezidents Edvards Ratnieks pieļauj, ka akreditācijas nodošana šobrīd nevienam nezināmas institūcijas rokās var beigties ar divu trešdaļu augstskolu slēgšanu vai apvienošanu, par ko, izsaucot rektoru dusmas, intervijā laikrakstam Čas izteicies R. Ķīlis. «Man nav nekādu pierādījumu, ka tas tieši tā tiek virzīts, bet, ja saliek kopā faktus, tad tas tā izskatās,» viņš saka.
IZM un augstskolu pārstāvju trīs stundas garā tikšanās vakar nebija visai auglīga, jo no deviņiem jautājumiem abas puses vienojās par vienu. Proti, IZM piekrita no noteikumiem svītrot punktu, kas paredzēja, ka augstskolām, izejot akreditāciju, vajadzētu atkal iesniegt pašnovērtējuma ziņojumus, ko tās darīja jau pērn augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas ietvaros.