Tiesa, vētra sākusies arī augstskolu studentu nometnē. Kareivīgās pozīcijās pret ministru nostājusies Latvijas Studentu apvienība (LSA), savukārt Rīgas Juridiskās augstskolas studenti, aizstāvot R. Ķīli, paziņojuši par izstāšanos no šīs studentus vienojošās organizācijas.
Balsojums par neuzticības izteikšanu piektdien notika pēc RP biedru tikšanās ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības un zinātnes departamenta pārstāvjiem. Lai gan sākotnēji RP apsvēra variantu vispirms vēlreiz tikties ar pašu ministru un tikai tad balsot par šo soli, padomes biedri tomēr nolēma no tā atteikties.
«Augstskolu vadītāji izlēma nespēlēt demokrātijas spēles un apvienot vienā paziņojumā divas lietas - informēt ministru, ka viņš ar saviem līdzšinējiem paziņojumiem jau ir izsmēlis nozares profesionāļu uzticību. Vienlaikus, ņemot vērā akadēmiskās diskusijas tradīciju, aicinājām ministru beidzot tikties ar augstskolu vadītājiem,» pauž RP priekšsēdētājs, Daugavpils augstskolas vadītājs Arvīds Barševskis.
Pašam dzeltenās kartītes saņēmējam divu vēstījumu apvienošana vienā paziņojumā šķiet pretrunīga. «Ja pauž neuzticību, tad neaicina uz sarunu. No vienas puses, ir neuzticība, no otras - nāc tiksimies,» Dienai saka R.Ķīlis. Viņš gan izsaka gatavību tikties un meklēt kompromisus.
Gaisotne nokaitēta
Par labu neuzticības izteikšanai savu balsi atdeva 18 augstskolu vadītāji, pret nebija neviens, bet vairāki atturējās vai balsojumā nepiedalījās, tiesa, cik biedru atturējušies, A. Barševskis nevarēja pateikt - lēmuma pieņemšana notikusi emocionālā gaisotnē. «Ja jāsaka gluži mans viedoklis, es būtu uzklausījis ministru, pirms pieņemtu lēmumu. Bet situācija ir tāda, ka augstskolu vide ir nokaitēta,» viņš norāda un atzīst, ka ministrs ir labs reformators un antropologs, tomēr viņam pietrūkstot politiskās atbildības par nozari, kurā pašlaik valdot haoss.
«Kāpēc ministrija, kas atbild par nozari, visu laiku noniecina šo nozari? No ministra puses ir tikai paziņojumi, nenotiek nekādas konsultācijas. Tā dažreiz var atļauties mākslinieki, aktieri, bet ne jau ministrs,» saka Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Jānis Siliņš. Viņš Dienai atzīst, ka piektdien balsojis par neuzticības izteikšanu.
Ministram nosūtītajā vēstulē rektori akcentē divas lietas. Pirmkārt, sašutumu izraisījusi R. Ķīļa intervija laikrakstam Čas, kurā viņš izteicies, ka divas trešdaļas augstskolu vajadzētu slēgt vai apvienot. Otrkārt, viņi nav mierā ar to, ka studiju virzienu akreditācijas noteikumos, ko otrdien skatīs valdībā komitejas sēdē, neesot ņemts vērā viņu viedoklis. Viņi iebilst, ka pašnovērtējuma ziņojums jāiesniedz atkārtoti, lai gan nesen tāds jau prasīts, izvērtējot studiju programmas.
Auziņš kolēģiem nepiekrīt
Lielākās augstskolas - Latvijas Universitātes - rektors Mārcis Auziņš balsojuma laikā neatradās uz vietas, taču kolēģu pieņemto lēmumu viņš vērtē negatīvi. «Tas nav konstruktīvi un atbilstoši situācijai. Es domāju, kas šis ir emocionāls un ne īsti tālredzīgs lēmums,» pauž rektors. Viņš nepiekrīt par komunikācijas problēmām ar ministriju, jo vēl pirms lēmuma pieņemšanas visi esot diskutējuši ar IZM pārstāvjiem, bet pats rektors pēdējās nedēļas laikā ar ministru esot ticies pat vairākas reizes.
Arī privātās biznesa augstskolas Turība rektors Antons Kiščenko nepiedalījās balsojumā, taču viņš visdrīzāk nebūtu atbalstījis tūlītēju neuzticības izteikšanu. Tiesa, viņš ir vienisprātis ar kolēģiem, ka sadarbība starp ministriju un nozares profesionāļiem ir neapmierinoša. «Pats esmu piedzīvojis, ka pavasarī ar ministru bija norunāta tikšanās, bet to pārcēla no reizes uz reizi,» viņš saka.
Neapmierināti arī studenti
Rektoru neapmierinātībai pa pēdām sekojuši arī studenti. LSA prezidents Edvarts Ratnieks sarunā ar Dienu pieļauj, ka arī varētu izteikt neuzticību ministram, ja R. Ķīlis divu nedēļu laikā neizpildīs viņu prasības, kas ietvertas īpašā sarakstā. Kā viens no pirmajiem tur esot iekļauts jautājums par studiju virziena akreditācijas noteikumiem. Ar šo sarakstu ministrs esot iepazīstināts sestdien, kad ticies ar studentiem, - ministrs esot sniedzis vispārīgas atbildes.
Šim signālam sekojusi Rīgas Juridiskās augstskolas studentu pretreakcija, pametot LSA. «LSA Ratnieka vadībā nav pārstāvējusi to studentu intereses, kuri par savu izglītību maksā un Ķīļa piedāvājumā iegūtu izdevīgākus kreditēšanas nosacījumus,» pauž Rīgas Juridiskās augstskolas studentu asociācijas prezidents Armands Leimanis, kurš bija E. Ratnieka konkurents pēdējās LSA prezidenta vēlēšanās.
«Man kā universitātes profesorei ir savs viedoklis, bet kā komisijas vadītāja es vēlētos to pārbaudīt, uzklausot visus viedokļus,» Dienai situāciju komentē par izglītību atbildīgās Saeimas komisijas vadītāja Ina Druviete (Vienotība). Trešdien uz komisiju aicinātas visas iesaistītās puses.