Pats arī ar mikrofonu rokā vadījis tās atklāšanu, liekot lietā prasmes, ko slīpējis gan skolēnu un studentu pašpārvaldē, gan pirmajos, mazajos algotajos darbos. Starp citu, pasākumu vadīšanu joprojām var pieskaitīt arī pie Kristapa hobijiem, ko viņš šad tad padara savam priekam.
Būšu labāks!
Kristaps ir cēsnieks un jau kopš skolas laika dzimtajā pilsētā iesaistījies dažādos projektos. Lielākais no tiem bijušas Cēsu 800 gadu jubilejas svinības, kurās Kristaps kā Cēsu Jauniešu domes aktīvists veidojis programmu vienai no svētku skatuvēm, pats to arī vadījis. Skolas laikā viņš piedalījies arī projektā Innovation Circle, kur uzņēmējdarbības lektori piecu valstu jauniešiem vadīja profesionālas ievirzes nodarbības par biznesu. Tas nostiprinājis vēlmi studēt un dzīvē darīt kaut ko saistībā ar projektiem, grupu darbu, komunikāciju, biznesu. «Man teica, ka visur būs vajadzīgi inženieri un ka, izvēloties sociālās zinātnes, es būšu tikai viens no kārtējiem ekonomistiem. Bet mana devīze bija - jā, es būšu viens no daudzajiem, bet būšu labāks par viņiem,» Kristaps stāsta.
Viņš iestājās Banku augstskolā (BA) uzņēmējdarbības vadības programmā, jau 1. kursā aktīvi iesaistījās studentu pašpārvaldē, pārstāvējis BA arī Latvijas Studentu apvienībā. Tas un labās sekmes viņam palīdzēja samērā viegli izturēt konkursu uz Erasmus studentu apmaiņas programmu, un 2. kursa pirmo pusgadu Kristaps studēja Portugālē, kur viņam iepatikās un kur viņš jau drīz atgriezās atkal, jo sarunāja, ka obligāto BA profesionālo praksi izies Koimbras pilsētas domē Mārketinga departamentā. Kristaps lepojas - tolaik izdevies saorganizēt, ka Siguldas Mežakaķa speciālisti atbrauc uzbūvēt līdzīgu trasi arī kādā portugāļu dabas parkā.
Grib savu biznesu
Darba pieredzes krāšanu Kristaps centās savienot ar studijām dienas nodaļā. Viņš pāris gadu nostrādāja SIA Prospects - vadīja veikalos produktu prezentācijas, tiešā mārketinga un promo akcijas. No tā laika Kristapam saglabājies plašs paziņu loks un doma, ka šajā virzienā varētu veidot arī savu biznesu - puisis ir pārliecināts, ka ar laiku viņam būs savs uzņēmums. Potenciālo biznesa ideju gan esot daudz, bet pagaidām vēl esot jāuzkrāj pieredze, Kristaps grib arī izstudēt maģistrantūrā.
Labu pieredzi, pārliecību par saviem spēkiem, tāpat aktiermeistarības iemaņas Kristaps ieguva projektā Drošais Todo, ar kuru apbraukāja pusi Latvijas. Viņš kopā ar profesionāliem aktieriem drošā cimdiņa Todo un viņa draugu lomās viesojās skolās un stāstīja bērniem par drošību dažādās situācijās. «Kādu mēnesi gatavojāmies, mācījāmies, kā tikt galā ar bērnu baru,» Kristaps stāsta. Tā gan viņam nebija gluži tumša bilde - Kristaps spēlē florbolu un kādu laiku bija trenējis mazos puikas. Tagad viņš to vairs nedara, toties pats spēlē Ķekavas komandā florbola virslīgā. «Pagājušajā gadā bijām Latvijas vicečempioni.» Treniņi Kristapam ir 3-4 reizes nedēļā, vīkendos spēles, tomēr brīvajā laikā viņš atrod arī kādu brīdi citiem sporta veidiem - futbolam, hokejam, pludmales volejbolam.
Stresam seko gandarījums
«Biezu ādu» Kristaps uzaudzēja Baltkom, kur kā tirdzniecības aģents vakaros staigāja pa dzīvokļiem, piedāvādams TV un internetu. «Pieradu rēķināties, ka saņemšu tik, cik padarīšu - varēju pāris dienās nopelnīt nulli, bet varēju arī 200 latu. Varēju pats sev izkārtot ērtu darba laiku, turklāt iemācījos krievu valodu, kas man bija pašvaka. Cilvēku attieksme tomēr ir dažāda, un šis darbs nav katram un uz ilgu laiku, lai gan es to izvēlētos arī otrreiz,» Kristaps atzīst.
Rūdījums noder tagad - strādājot BT1. Kad Kristaps izturēja pārrunas un kļuva par izstāžu projektu vadītāja asistentu, viņa pienākumos ietilpa tehniski darbiņi un klientu apzvanīšana īsi pirms izstādes Māja I. Pēc tam sekoja krīzes laika izstāde - izpārdošana Cenplēsis, kur Kristaps izgājis kārtīgas ugunskristības. Tad nāca mēbeļu izstāde Baltic Furniture, kuru šoruden Kristaps novadīja no nulles līdz beigām. Kristapa ziņā ir gan izstādes dalībnieku savākšana, gan mārketings, kas šogad vairāk bijis vērsts uz apmeklētājiem no nozares profesionāļu vidus, un reklāmu izvietošana hallē. Sanākot pabraukāt arī pieredzes braucienos uz izstādēm kaimiņvalstīs. «Katra diena ir savādāka, un darbs ar klientiem ir tas, kas man patīk un padodas. Es nevaru mierīgi nosēdēt, man vajag būt cilvēkos, runāt, komunicēt. Visgrūtākais, bet visinteresantākais laiks ir mēnesi pirms izstādes - tad telefons ir karsts, jārisina pēkšņas problēmas, piemēram, ja kāda firma pēdējā brīdī atsaka dalību izstādē. Bet man vajag to sajūtu, to lielo stresu, tad arī gandarījums par padarīto pēc tam ir lielāks,» Kristaps saka un stāsta, ka nav viegli arī iepazīstināt klientus ar iespēju piedalīties kādā pilnīgi jaunā izstādē. Tāda ar Kristapa līdzdarbošanos drīzumā pirmo reizi notiks IT, foto un mobilo aplikāciju jomā. «Vēl vismaz 2-4 gadus šeit BT1 man būs ko mācīties un apgūt,» viņš secina.