Toreiz padomju armija ieņēma Lietuvas Televīzijas un radio komiteju, Preses namu un citas stratēģiski svarīgas ēkas. Kad desantnieki pārtrauca Lietuvas radio un televīzijas pārraides, sāka darboties Kauņas radio un televīzija. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt Seima ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu, atgādina LETA/BNS. Padomju vara toreiz mēģināja gāzt Lietuvas valdību, kura 1990. gada 11. martā bija pasludinājusi Lietuvas neatkarību no PSRS.
Jau otrdien Seima ēkā tika atklāta piemiņas plāksne ar brīvības aizstāvju zvēresta tekstu un vakarā tika dedzināti atmiņu ugunskuri pie Viļņas televīzijas torņa, Neatkarības laukumā pie Lietuvas Seima, kā arī pie Lietuvas Radio un televīzijas ēkas.
Trešdien Brīvības aizstāvju dienai veltītajā svinīgajā Seima sēdē Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite paziņoja, ka panākt, lai likumīgu atmaksu par nodarīto saņemtu visi, kas pastrādāja noziegumus pret cilvēkiem, ir pienākums 13. janvāra upuru priekšā, vēsta Delfi.lt. «Lietuvai vajadzēja veselus 25 gadus, lai 13. janvāra lieta - lielākā mūsu valsts vēsturē - beidzot nonāktu tiesā... Patiesības stunda tomēr tuvojas. Katram, kurš izdarījis noziegumus pret cilvēci, vienalga, kur tas noticis - Lietuvā vai Ukrainā -, izdarījis kara noziegumus, jāsaņem likumīga atmaksa. Tā ir mūsu atbildība visu 13. janvāra upuru priekšā,» teica prezidente. «Mēs jūtam vienotības saikni arī ar ukraiņu tautu... Tieši tāpat arī Lietuva liktenīgajās janvāra dienās izjuta milzīgu starptautiskās sabiedrības atbalstu, ko vienmēr atcerēsimies ar lielu pateicību. Spriežot pēc savas pieredzes, es varu pārliecināt Ukrainas cilvēkus, ka viņu cīņa par atvērtas, eiropeiskas valsts izveidi vainagosies ar uzvaru. Vajag tikai neatlaidīgi iet savu ceļu, jo to jūs paši esat izvēlējušies un zināt, par ko cīnāties.»
Lietuvas Ģenerālprokuratūras Komunikācijas departamenta vadītāja Elena Martinoniene pastāstījusi Deutsche Welle, ka 27. janvārī jānotiek pirmajai tiesas sēdei lietā par notikumiem pie Viļņas TV centra 1991. gadā. Pirmstiesas izmeklēšanā aizdomās turēto statuss tika piemērots 79 cilvēkiem. Apsūdzības kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci izvirzītas 66 Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņiem. Viņu lietas kopā ar apsūdzības atzinumiem iesniegtas tiesā. Pret 10 aizdomās turētajiem pirmstiesas izmeklēšana vēl turpinoties. E. Martinoniene arī piebildusi, ka klātienē tiks tiesāti tikai divi apsūdzētie, jo pārējie atrodas aiz Lietuvas robežām. Viņi izsludināti starptautiskajā meklēšanā, izsniegti orderi viņu aizturēšanai, kas derīgi Eiropas Savienības robežās. Ukraina esot atsaucīgi sadarbojusies ar Lietuvas prokuratūru, taču Krievijas un Baltkrievijas tiesībsargi lielāko daļu Lietuvas lūgumu ignorējuši.
Trešdien pusdienlaikā Viļņas Brīvības laukumā notika karoga pacelšanas ceremonija, pēc tam - svinīga karaspēka parāde un pasākuma dalībnieku gājiens līdz Katedrāles laukumam. Vēlāk tika godināta kritušo brīvības aizstāvju piemiņa Viļņas Antakalnes kapsētā un notika īpaša mise katedrālē.