Kur atrodas Latvija? Kāda ir mūsu valsts nostāja? Kādi ir Latvijas pārstāvju balsojumi? Patiesībā šis jautājums ir dziļāks par pozīciju ES dalībvalstu balsojumos. Tas ir jautājums par patstāvīgas, savas īpašas politikas realizēšanu vai nerealizēšanu. Nevar nepamanīt, ka ir jautājumi, kur Latvijas intereses saskan ar Lielbritānijas pozīciju. Spilgtākais piemērs ir diskusijas par finanšu transakciju nodokli, ar kuru ES cer pildīt kopējo budžetu. Šis nodoklis samazinātu visas Eiropas Savienības konkurētspēju globālā mērogā, tomēr šāda nodokļa esamību visasāk sajustu finanšu centri, kas veic operācijas visā pasaulē. Tāpēc Londonas Sitijai šāda nodokļa ieviešana būtu katastrofa.
Mūsu Valsts prezidents Andris Bērziņš un finanšu ministrs Andris Vilks arī Latviju sauc par starptautisku finanšu centru. Un ne velti. Latvijas finanšu sektora darbība starptautisku pakalpojumu sniegšanā ir ne tikai atguvusi pirmskrīzes līmeni, bet piedzīvo īstu izrāvienu.
Kopš Grieķijas problēmu dēļ sašūpojušās šai Dienvideiropas valstij tuvējās Kipras bankas, tieši Latvijas bankas, kas specializējas nerezidentu apkalpošanā, piedzīvo būtisku noguldījumu apjoma pieaugumu. Nerezidentu noguldījumu atlikums Latvijas banku sektorā gada laikā palielinājies par Ls 1,2 miljardiem, piedzīvojot izaugsmi par gandrīz 30%. Tādējādi, pēc manā rīcībā esošas informācijas, nerezidentu noguldījumi Latvijas bankās sasnieguši Ls 5,59 miljardus, kas veido aptuveni pusi no visiem noguldījumiem Latvijas bankās.
Šis aspekts uzskatāmi parāda, ko Latvijas finanšu sektoram, kurš atrodas Eiropas Savienības ekonomiskajā zonā, nozīmētu ES finanšu transakciju nodokļa piemērošana. Tas nozīmētu, ka šobrīd vērojamo kapitāla pieplūduma procesu nomainītu kapitāla, kas mūsdienu globālajā pasaulē visai ātri atrod vietu, kur tā atrašanās ir optimāla un ērta, atplūde.
Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis paudis uzskatu, ka, lai veicinātu izaugsmi un sekmīgāk konkurētu par investīciju piesaisti, ir svarīgi nodrošināt Latvijas nodokļu sistēmas konkurētspēju ar mūsu kaimiņvalstīm. Tā ir atgriešanās mūsu diskusijas sākumpunktā, jo, lai runātu par nodokļu sistēmas konkurētspēju, ir jābūt patstāvīgai nodokļu politikai.
Ja valsts atsakās no patstāvīgas nodokļu politikas, deleģējot to pārnacionālām struktūrām, nepaliek daudz vietas tādas nodokļu politikas veidošanai, kas ir kaut kādā īpašā veidā konkurētspējīga, salīdzinot ar citām valstīm.
Latvijai varbūt ir savas, taču ļoti ierobežotas iespējas ietekmēt mūsu valsts interesēs visas Eiropas Savienības kopējo nodokļu politiku. Tomēr Latvijai ir ļoti nepieciešama pašai sava, aktīva un gudra nodokļu politika.
Bet gudra nodokļu politika ir tāda nodokļu politika, kura ir vērsta valsts konkurētspējas paaugstināšanas virzienā un izceļ mūsu valsts priekšrocības salīdzinājumā ar citām valstīm.
* Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs