Ar šo domu viņa pamato arī to, kāpēc metodi - vācu valodas stundās kopā ar skolēniem veidot animācijas filmiņas - tomēr izmanto ne pārāk bieži. «Tas nav ikdienas uzturs, bet saldais ēdiens. Nu gluži kā svētki, kas nav katru dienu.» Taču tieši ar šo paņēmienu atspoguļojošu materiālu V. Straupe-Ķeza nesen ieguva pirmo vietu pedagogu konkursā Skolotāja e-lāde, ko ik gadu rīko Datorzinību centrs un Microsoft Partners in Learning.
Āgenskalna sākumskolā vācu valodu bērni sāk apgūt jau no pirmās klases. V. Straupe-Ķeza teic, ka arī veidot īsas animācijas filmiņas ir pa spēkam pat pirmklasniekiem. Tiesa, mazākajiem vairāk palīdz skolotājs, kas vada darbošanās procesu, savukārt vidusskolēni var darboties patstāvīgāk, līdz ar to - radošāk.
V. Straupes-Ķezas stundās tas notiek tā: tiek atrasts kāds stāsts, ko skolēni kopā ar skolotāju lasa, vingrinoties svešvalodas pareizā izrunā. Vēlāk ar datora un programmas Audacity palīdzību skolēni ierunā un ieraksta animācijas skaņu. Stāsta tēli tiek pārrunāti, un skolēni tos uzzīmē uz kartona un izgriež. Tad tēlus kustina pa iepriekš sagatavotiem foniem un katru kustību fotografē. «Fotoaparātam nepieciešams statīvs, un vienai animācijai sanāk pat vairāki simti bilžu,» komentē skolotāja un piebilst, ka būtu ieteicams, lai viss šis process notiktu svešvalodā, tomēr praksē tas ne vienmēr izdodas. Tālāk seko filmiņas samontēšana, kad, izmantojot programmu Movie Maker, bilde tiek salikta kopā ar skaņu un izveidots videofails. «Ja animāciju veido vecāko klašu skolēni, montāžu var uzticēt viņiem pašiem. Manā gadījumā montāžu parasti veicu es pati, jo mazāko klašu skolēniem vēl nav tādu prasmju,» skaidro V. Straupe-Ķeza.
Veidojot animāciju svešvalodu stundās, skolēni vingrina pareizu izrunu attiecīgajā svešvalodā, nostiprina savu prasmi tajā sazināties, tāpat pamatīgi apgūst māku strādāt ar tekstu, jo tas filmiņas tapšanas gaitā jālasa, jāanalizē, jāizpēta. Kad klasē notiek izveidotās animācijas pirmizrāde, tas ir satraucošs un prieka pilns brīdis - stāsta pedagoģe. Vēlāk filmiņas tiek ievietotas arī skolas mājaslapā www.agensskola.edu.lv, sadaļā Bildes/video, lai tās atkārtoti var noskatīties paši mazie autori vai parādīt saviem mājiniekiem.
V. Straupe-Ķeza atklāj, ka ierosme, kopā ar skolēniem veidot animācijas filmiņas, nākusi pagājušajā gadā līdz ar skolā notikušajiem animācijas kursiem skolotājiem. Tiesa, tā kā animācijas veidošana ir lēns un precīzs darbs, tas prasa pacietību no visiem iesaistītajiem, un tam, tāpat kā visiem radošiem darbiem, nepieciešama iedvesma. Tomēr arī citi V. Straupes-Ķezas kolēģi šo metodi labprāt izmanto savās stundās.
Tas ir visai novecojis stereotips, ka skolotāji turas pie vecām metodēm, uzskata pedagoģe. Ir tik daudz iespēju mācīties, mainīties un uzlabot savu darbu, un skolotāji ļoti labprāt apgūst ko jaunu. «Turklāt tieši svešvalodu pedagogi ir tie, kas grāmatās vai internetā var atrast ļoti daudzveidīgas darba metodes un idejas, kas radušās ne tikai pie mums, bet arī citās valstīs. Vajag tikai meklēt un atrast. Skolotājs, kurš pats aizraujas ar interesantām idejām un iespējam, noteikti spēj motivēt savus skolēnus uz kopēju darbošanos,» saka V. Straupe-Ķeza.