Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 7. novembris
Lotārs, Helma

Patiku un interesi laupa zubrīšana

Aptaujas un vērojumi rāda - jo vecāks kļūst skolēns, jo mazāk viņam patīk nākt uz stundām un mācīties. Pirmajās klasēs skola un jaunu zināšanu apguve šķiet aizraujoša un liek censties, vidusskolēniem nereti jau ir parādījušās dažādas iebildes pret mācību procesu, kas traucē atrast motivāciju nepalaisties sekmēs.

Protams, būtiska loma šajā motivācijā ir paša skolēna interesēm, mērķiem un vēlmei kaut ko sasniegt, tomēr ir arī faktori, kas vairāk ir skolotāju un vecāku ziņā. Turklāt motivācija mācīties XXI gs. realitātē faktiski var izšķirt to, kā jaunajam cilvēkam turpmāk veiksies dzīvē kopumā, jo mūsdienu nemitīgi mainīgie apstākļi gan darba tirgū, gan citās jomās no ikviena prasa gatavību kaut ko apgūt visa mūža garumā.

Motivācija ir jāmāca

Skolēnu patikai mācīties nesenā diskusijā pievērsās arī dažādu jomu pārstāvji, kas iesaistījušies šīgada pedagogu apmācību programmā Samsung skola nākotnei. Piemēram, bijušais LU rektors Mārcis Auziņš, kurš joprojām pasniedz fiziku studentiem, norādīja, ka tieši motivācija un prasmes ir tas, kas skolās jauniešiem šodien jāmāca jau no agra vecuma, jo viņiem nav iespējams iedot aktuālākās zināšanas kādā jomā - liela daļa no šodienas skolēniem strādās profesijās, kādas pagaidām vēl nemaz neeksistē. Tam piekrīt arī personāla atlases kompānijas Talentor Latvia partnere Agate Anča, kura stāsta, ka darba devēji, meklējot darbiniekus, bieži saka - gribu šo cilvēku, jo viņam deg acis, pat ja viņš kaut ko profesionālā ziņā nezina vai neprot. Arī tehnoloģiju prasmes, kas ir daļa no darba ņēmēja konkurētspējas, nav svarīgākas par pašu cilvēku - to, kā viņš domā, kā un cik drosmīgi savā dzīvē virzās uz priekšu, kāda ir viņa attieksme utt. «Motivācija mācīties rodas skolas un ģimenes sinerģijā,» A. Anča saka. «Bieži arī redzu, ka jauniešus motivē piemēri no reālās dzīves, - tad viņiem ir lielāka jēgas izjūta, kāpēc kaut ko darīt.»

Skolā tehnoloģiju izmantošana dažādu mācību priekšmetu apguvē, protams, var kļūt par āķi, kas uztur dzīvu skolēnu interesi, iesaista viņus mācību procesā un dod viņiem vairāk varas pār savu mācīšanos, attiecīgi arī kāpina viņu motivāciju darboties. Tomēr vislielāko lomu spēlē skolotāji. «Motivācija darīt kaut ko jau ir katram skolēnam. Piemēram, spēlēt datorspēles. Bet skolotāja uzdevums ir paplašināt skolēna pasauli, lai viņš savu motivāciju pavērstu nevis uz spēlītēm, bet, piemēram, uz kvantu fizikas apguvi,» saka Mārtiņš Kālis, Iespējamās misijas direktors.

Kad kaut kas noklikšķ

Rīgas Skolēnu domes prezidents, Rīgas 41. vidusskolas skolnieks Toms Reinis uzskata - lai ieinteresētu jauniešus kaut ko darīt, ir jāatsakās no frāzes «vidusskola nav obligāta», ko komunikācijā ar vecāko klašu skolēniem mēdz lietot pedagogi, tā uzsverot jauniešu pašu atbildību par to, vai un kā viņi mācās vai nemācās. «Tas daudzus grauj, viņi sāk domāt, ka var arī necensties,» saka Toms. M. Kālis komentē, ka skolēniem ir būtiski sajust, ka viņi skolotājam rūp, taču minētajā frāzē rūpes nav jūtamas. Savukārt M. Auziņš min, ka skolotājam jāmāk uzķert, kurā brīdī skolēnā kaut kas ir noklikšķējis un viņš par kaut ko ir aizdedzies (pat ja tas tiešā veidā ar mācībām nesaistās), un viņu šajā lietā atbalstīt. Profesors atstāsta dzirdētu epizodi, kad kāda skolniece neaizgāja uz tikšanos ar Vairu Vīķi-Freibergu, no kuras bija sākusi iedvesmoties, un neaizgāja tikai tāpēc, ka skolotāja viņu nepalaida no stundām…

To, ka tieši skolotāji visbiežāk ir tie, kas skolēnu motivāciju un patiku pret mācībām vai nu stimulē, vai ievaino, saka arī trīs Skolas Dienas uzrunātie skolēni, kurus var pieskaitīt izcilnieku pulkam. Rodijs, Rūta un Ritums dažādās mācību olimpiādēs gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā guvuši lieliskus panākumus, tāpēc šķita, ka viņiem varētu būt samērā skaidra atbilde, kas motivācijā mācīties ir tas svarīgākais.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?