Bez izmaiņām
Balsojumam par J. Brazovska kandidatūru, ko likumā noteiktajā kārtībā izvirzīja finanšu ministrs Andris Vilks un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, bija jānotiek jau pirms nedēļas, taču šo jautājumu Vienotība izņēma no darba kārtības, lai sabiedrība varētu pārliecināties, «kāda ir patiesība par informāciju, kas tiek saistīta ar amata kandidātu». Partiju nostāja nav mainījusies - atbalsts J. Brazovskim ir Vienotībā un Reformu partijā. Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) balsos pret viņu. «Vai tad kaut kas būtiski mainījies, lai nosliektos par labu šai kandidatūrai?» retoriski jautā Imants Parādnieks (NA). Zaļo un Zemnieku savienībai būs brīvais balsojums, taču, kā norāda Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Ingmārs Līdaka, lielākā daļa biedru balsos pret. «Situācija un informācijas plūsma mainās nepārtraukti, varbūt vēl kāds, kas atbalstīja, būs pret. Otrādi diezin vai,» prognozēja I. Līdaka. Vienprātības neesot arī Saskaņas centra Saeimas frakcijā, atzina tās vadītājs Jānis Urbanovičs. «Vieni uzskata, ka iespējamā alternatīva var būt vēl sliktāka, turklāt J. Brazovskis rīkojies, kā likusi LB vadība un valdība. Otri - bijis tik daudz dažādu finanšu iestāžu krahu, ka kādam ir par to jāatbild, taču arī tie saprot, ka J. Brazovskis nav viens vainīgais,» saka J. Urbanovičs. Viņš atzīst, ka pašam trūkstot argumentu, lai iebilstu vieniem vai otriem, līdz ar to viņš pieņem, ka katram frakcijas biedram šī ir iespēja «izmantot savas tiesības kļūdīties».
Diskutabli apgalvojumi
FKTK - kā jau aizvērtās Latvijas Krājbankas izsaimniekotājs, arī nekvalitatīvs banku uzraugs, kura deguna galā kārtējo reizi kāda banka ejot uz krahu, - šāds tēls pēdējā laikā iezīmēts internetā, jo īpaši uzsverot J. Brazovska lomu. Vēl pirms iepriekš ieplānotā balsojuma portāls Pietiek ziņoja, ka «ar FKTK svētību no jau aizvērtās Krājbankas aizplūdināti 86 miljoni latu», vēlāk apgalvojums ilustrēts ar vairākām maksājuma rīkojumu kopijām, par kuru nelikumīgu publicēšanu FKTK jau vērsusies Ģenerālprokuratūrā. FKTK apgalvo, ka kopējo darījumu summa no pērnā gada 22. novembra, kad tika aizvērta Krājbanka, līdz 23. decembrim bijusi par 55 miljoniem latu, to skaitā izsniegti 28 miljoni latu bankai nepiederošo trešo personu līdzekļu, kā arī pabeigti maksājumi par deviņiem miljoniem latu. Noplūdinātajos maksājuma rīkojumos valutēšanas datums bijis krietni pēc bankas slēgšanas, tā radot aizdomas par nelikumīgu naudas noplūšanu, turklāt FKTK nav tiesīgi komentēt atsevišķus konkrētus maksājumu rīkojumus, kas pār skaidrojumiem met pamatīgu ēnu. Analizējot publiskotos dokumentus, var secināt - vienojošais faktors ir maksājuma rīkojuma valutēšanas datums pēc bankas slēgšanas, citu kopīgu iezīmju ir maz. Tā, piemēram, uzņēmējai Irēnai Pulkinenai ar valutēšanas datumu 30.11.2011. pārskatīti 152 tūkstoši latu. Viņas asistente Olga Taraņenko Dienas rīcībā nodeva pirmo maksājuma rīkojumu, kas datēts ar 17.11.2011. par 337 tūkstošu eiro pārskaitīšanu uz kontu Nordea, paskaidrojot - visa nauda vēlāk atgūta pa daļām. I. Pulkinenas apjomīgais maksājums ir viens no tiem, kam pēc likuma bija jātiek izmaksātam, skaidro FKTK, jo tas iekļaujas nosacījumos - iesniegts no 17. līdz 21. novembrim, pirmais valutēšanas datums šajā laika ietvarā, kad maksājums pabeigts, tam piemērots jauns maksājuma datums. Savukārt citos publiskotos maksājuma rīkojumos redzams, ka ar valutēšanas datumu 30.11.2011. firma Venden veikusi divus pārskaitījumus no Krājbankas uz Swedbank kontu ar maksājuma mērķi «Rīkojums par aktīvu izņemšanu. FKTK rīkojums no 29.11.2011.». FKTK tos skaidro kā attiecināmus uz bankai nepiederošajiem trešo personu līdzekļiem. To apliecina arī Venden izpilddirektors Gatis Kamarūts - bijis līgums par vērtspapīru konta turēšanu, kas noteicis, ka visi tajā esošie līdzekļi ir šķirti no bankas kapitāla. Venden vēl apsverot, vai reaģēt uz šo maksājuma rīkojumu «noplūdināšanu» likumā paredzētajā kārtībā.
Cita starpā internetā «noplūdināts» arī tiesas lēmums, kas pierādot FKTK it kā nelikumīgi veiktos maksājumus. Finanšu uzraugs to noliedz, jo tas tikai pierādot, ka tiesības veikt šos maksājumus bijušas. Pēdējais sitiens pa FKTK bijis apgalvojums, ka Norvik bankai esot liela kapitāla nepietiekamība un šo faktu FKTK slēpjot no sabiedrības, - šķiet, tā arī bijusi pēdējā pile premjera V. Dombrovska kausā, kurš paziņojis - šādi apgalvojumi saistāmi ar kampaņu pret J. Brazovska atkārtotu ievēlēšanu. Norvik banka trešdien ziņoja, ka bankas darbība ir stabila un kapitāls pārsniedz likumā noteikto minimālo kapitāla prasību.