Oficiālais pensionēšanās vecums optimāls šķiet katram piektajam respondentam, bet 18,4% pensijā doties gribētu jau 50 gados. 5,5% labprāt pensionētos 65 gadu vecumā, bet 8,3% aptaujāto atzinuši, ka darbs viņu dzīvei piešķir jēgu, tāpēc pensijā vispār negribētu doties. 55 gadu pensionēšanās vecumu visbiežāk norādījuši 46 līdz 55 gadus veci respondenti, bet 50 gadu vecumu - jaunieši no 18 līdz 24 gadiem.
Jautāti par optimālo pensijas apmēru, kas ļautu saglabāt ierasto dzīves kvalitāti (pēc rēķinu nomaksas atliktu līdzekļi arī ikdienas vajadzībām un atpūtai), puse no respondentiem norāda, ka tikai pensija 100% apmērā no līdzšinējiem ikmēneša ienākumiem nepasliktinātu dzīves kvalitāti. Trešdaļa aptaujāto (37,6%) atzina, ka viņus apmierinātu arī pensija 80% apmērā no līdzšinējiem ienākumiem. Tikai 5,7% izdevumus ikdienas vajadzībām un atpūtai varētu atļauties segt, saņemot 80-50% no līdzšinējiem ienākumiem. Turpretī 2,4% respondentu norādīja, ka vēlamais pensijas apmērs ir atkarīgs no dzīvesvietas - dzīve laukos prasa mazāk izdevumu komunālo un citu obligāto maksājumu apmaksai. Tiesa, lauku teritoriju iedzīvotāji gan tā neuzskata.
Tomēr pensijas gadi respondentiem saistās ne tikai ar finansiālajām izmaiņām, bet arī ar brīvu laiku. Vairākums respondentu uzskata, ka pensijā ir vairāk laika ceļot un pievērsties hobijiem. Katrs trešais uzskata, ka tad ir iespēja izlasīt grāmatas un noskatīties filmas. Pusei respondentu šķiet, ka pēc došanās pensijā ir vairāk laika parūpēties par veselību, kā arī apciemot ģimeni un uzņemt ciemiņus. Bonuss ir arī iespēja no rītiem ilgāk pagulēt.