Kopumā Latvijā varētu būt atrodami ap diviem miljardiem kubikmetru sapropeļa, kas ir gan ezeros, gan zem kūdras krājumiem. Ogres pašvaldība noskatījusi trīs ezerus savā novadā, kur varētu veicināt sapropeļa ieguvi. Ogres Biznesa un inovāciju centra vadītājs Uģis Amons uzsver - šajā jomā ir jāsakārto likumdošana un kā jaunai nozarei būs vajadzīgi lieli ieguldījumi gan zinātnē, gan infrastruktūrā. Vairāki ar sapropeļa iegūšanu saistīti uzņēmumi ir iesnieguši projektus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), tomēr līdz šim veiksmes stāstu vēl nav, informē LIAA.
Izsūknēja un izmeta
Sapropeļa kvalitāte, līdz ar to arī izmantošana, var būtiski atšķirties - var būt derīgs lauksaimniecībā kā mēslojums vai pat gana vērtīgs, lai ārstētu ādas slimības. Ļoti augstvērtīgs ir tas sapropelis, kurā organiskās vielas ir vairāk par 85%, stāsta pētniece Karina Stankeviča. Tai pašā laikā arī citiem veidiem var atrast pielietojumu, tā silikāta sapropelis labi der dažādām augsnēm, bet kaļķainais izmantojams lopbarībai un zemes kaļķošanai.
Runājot par sapropeļa ieguvi, gan pētnieki, gan uzņēmēji un pašvaldību pārstāvji atzīmē, ka tā izņemšana attīra un padziļina ezeru. Tieši tas esot bijis par iemeslu sapropeļa izsūknēšanai no ezeriem daudzviet Eiropā. Kā skaidro K. Stankeviča, Latvijas apstākļi ir labvēlīgi sapropeļa izveidei un tas atrodams faktiski visos ezeros. Sapropeļa krājumi esot arī Ziemeļamerikā un Sibīrijā, tomēr tur izmantotajai iegūšanas tehnoloģijai ir trūkumi, atzīmē sapropeli iegūstošā uzņēmuma LatSaprox pārstāvis Dmitrijs Lukašenoks.
Uz arābu valstīm
D. Lukašenoks kopā ar savu tēvu, Ludzas novada domes deputātu un uzņēmēju Jevgeņiju Lukašenoku jau trešo gadu mēģina no sapropeļa ražot mēslojumu, nesen esot izvārītas pirmās ziepes. Ražošanas cehā ziepes gan atrodamas tikai vienā kastē, stipri vairāk ir augsnes mēslojuma. Vienā no ceha stūriem sagatavoti vairāki lieli mēslojuma maisi, kas drīzumā mēros ceļu uz arābu valstīm. Ja pēc izmēģinājumiem arābi gribēs to iegādāties, būs jāparūpējas par veselu kuģi ar produkciju.
«Mums ir partneri Apvienotajos Arābu Emirātos, Dienvidāfrikas Republikā, Saūda Arābijā, Katarā, kur veic mūsu produktu izmēģinājumus, jo galvenie noieta tirgi ir valstis ar ļoti sausu klimatu, kur investē ļoti lielu naudu lauksaimniecībā,» stāsta D. Lukašenoks. Viņš arī skaidro, ka sapropeļa galvenā īpašība ir spēja izveidot augsni, kur tās līdz šim nav. Katarā esot gatavi ieguldīt miljardus, lai tuksnesī attīstītu lauksaimniecības poligonus.
Tomēr izmēģinājumu un pārrunu process var ilgt vairākus gadus. «Tajās valstīs netic ne izmēģinājumiem, ne laboratorijām. Viņi tic tikai tam, ka esam iestādījuši kultūru un kā tas izaugs. Reāls izmēģinājumu laiks 1,5-2 gadi,» stāsta uzņēmējs. Arī Hosams Abu Meri, kas pavasarī Latvijas delegācijas sastāvā kopā ar premjeru bija vizītē Persijas līča valstīs, ir pārliecināts, ka sapropeļa mēslojumam arābu tirgū ir perspektīva.
Der pret celulītu
«Sapropelis ir neprognozējams, kad tas sāk kontaktēties ar apkārtējo vidi. Mēs gribam zināt, ko tas dara,» stāsta Jevgeņijs. Pasaulē tas neesot daudz pētīts, jo īpaši tā iedarbība, tāpēc uzņēmējiem nākas daudz izmēģināt pašiem. Zemkopības ministrijā (ZM) piekrīt, ka sapropeļa izmantošana lauksaimniecībā ir jautājums, ko jāturpina pētīt, tai pašā laikā atzīmē - daži eksperti uz to skatās rezervēti. Sapropeļa izpēte varētu būt nozīmīga ne tikai lauksaimniecības nozarē. Mēslojuma ražotāji Lukašenoki neslēpj, ka aizvien vairāk skatās uz kosmētikas un ārstniecības jomu.
Anete Bilzena sākusi nodarboties ar sapropeļa kosmētikas ražošanu un to dēvē par melno zeltu. Viņas vadītais uzņēmums SaproVital ražo produktus ādas atjaunošanai un celulīta noņemšanai un pašlaik tos izmēģina vairākos spa salonos Eiropā. «Esam sapratuši, ka tieši pievienotā vērtība, ko varam iedot produktam, ir tā lielākā vērtība. Nevis vienkārši izrakt sapropeli un kādam pārdot 50 vagonus, bet tieši pievienotās vērtības rezultātā radītais produkts. Tāpēc to var nosaukt par melno zeltu,» pārliecināta A. Bilzena.