Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 7. novembris
Lotārs, Helma

Ratiņkrēslā erasmusiešu vidū

Ik gadu tūkstošiem Eiropas studentu un profesionālo skolu audzēkņu dodas programmas Erasmus+ braucienos, lai kādu laiku mācītos vai izietu praksi citā valstī. Lielā jauniešu atsaucība liecina, ka šai programmai ir ļoti labi panākumi arī Latvijā. Tomēr starp šiem mobilajiem erasmusiešiem ir gaužām maz jauniešu ar īpašām vajadzībām, lai gan programma paredz papildu finansējumu tieši viņu vajadzību nodrošināšanai attiecīgajā valstī, augstskolā, prakses vietā.

Skaidrs gan ir arī tas, ka erasmusiešu ar speciālām vajadzībām skaits nākotnē varētu augt, ja vien sekmīga būs arī iekļaujošā izglītība jau no bērnudārza līmeņa.

Nav, kas atbalstu izmanto

No Latvijas Erasmus+ braucienos ik gadu dodas aptuveni 2000 augstskolas studentu un ap 500 profesionālo skolu audzēkņu, bet jauniešu ar speciālām vajadzībām starp tiem ir ļoti maz. No 2010. līdz 2014. gadam Erasmus+ mobilitātē piedalījušies tikai divi šādi studenti, no profesionālajām skolām mazliet vairāk - 13 audzēkņu.

Arī visā Eiropā kopumā mobilitātes rādītāji starp jauniešiem ar īpašām vajadzībām ir pieticīgi. Pēc Eiropas Komisijas datiem, šādu studentu pēdējos gados ir vidēji 0,14% (aptuveni 300 ik gadu) no kopējā milzīgā studentu skaita, kas devušies Erasmus+ mobilitātē, savukārt profesionālās izglītības sektorā Erasmus+ braucienos vidēji ik gadu dodas 600 personu ar speciālām vajadzībām (t. sk. pasniedzēji, prakses vadītāji u. c. personas).

Valsts izglītības attīstības aģentūras ES izglītības programmu direktore Ennata Kivriņa uzsver, ka Erasmus+ der ikvienam jaunietim, arī jauniešiem ar invaliditāti, un viņiem programmā paredzēts papildu finansējums. «Ja students ir nosacīti vesels, programma viņa mobilitāti finansē pēc noteiktām formulām - tik par to, tik par to. Personām ar īpašām vajadzībām nekādu standarta formulu piemērot nevar, jo viņiem var būt īpašas transporta izmaksas, var būt nepieciešama īpaši aprīkota dzīvesvieta, īpaši mācību līdzekļi, asistents. Katrs gadījums ir individuāls. Taču programma šīs izmaksas sedz,» E. Kivriņa iedrošina.

Iemesls, kāpēc tik maz jauniešu ar īpašām vajadzībām kļūst par erasmusiešiem, ir tajā, ka ļoti mazs skaits no viņiem vispār nonāk līdz augstākajai izglītībai, norāda Elīna Celmiņa, Labklājības ministrijas (LM) Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta direktore. Viņa skaidro - šīgada oktobrī Latvijā bija 8192 bērni ar invaliditāti vecumā līdz 18 gadiem. Lielākā daļa no viņiem ir ar psihiskiem uzvedības traucējumiem, otras izplatītākās ir iedzimtas kroplības, hromosomu anomālijas, un tikai tad seko muskuļu, skeleta vainas, kas neskar intelektu. «Tā ka tikai daļa no šiem bērniem var pretendēt uz augstāko izglītību. Tomēr viņi līdz šim arī ir samērā maz atbalstīti,» E. Celmiņa saka un atzīst - lai gan Latvija cenšas ieviest iekļaujošo izglītību, īpaši labi nevedas.

Arī Tālis Bērziņš no Invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons norāda - jau tas vien, ka cilvēks ar invaliditāti nonāk līdz augstskolai, ir sasniegums, jo viņam un viņa vecākiem nereti par iespēju izglītoties nācies cīnīties visu mūžu. Vispārizglītojošās skolas un pat bērnudārzi mēdz atteikties uzņemt bērnus ar īpašām vajadzībām, un šādas attieksmes dēļ daudziem nolaižas rokas mācības turpināt.

Otrā dienā gribēju mājās...

Jaunietim ar speciālām vajadzībām došanās Erasmus+ braucienā prasa izvērtēt daudzas tādas lietas, kam citi varbūt nemaz nepiegriež sevišķu vērību. T. Bērziņš uzsver, ka studiju process nav tikai augstskola, bet gan visa pilsētvide, tāpēc vides pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti ir izšķiroša. Tāpat nevar nerēķināties arī ar savu veselības stāvokli un tā iespējamo pasliktināšanos.

Baiba Baikovska 2008. gadā no RSU, kur tobrīd studēja starptautiskās attiecības, Erasmus+ ietvaros uz pusgadu aizbrauca uz Norvēģiju - Oslo Universitāti. «To, ka jābrauc, izdomājām paši ar vēl diviem kursabiedriem. Trijatā arī braucām, asistenta man nebija,» stāsta meitene, kas pārvietojas ratiņkrēslā. «Jau otrajā dienā gribēju braukt mājās, zvanīju vecākiem. Bet kursabiedrs teica - nē, kopā mēs tiksim galā!» Tā arī notika. Ļoti palīdzējusi arī Erasmus+ koordinatore RSU, kas no Latvijas spēja operatīvi nokārtot visas praktiskās Baibas papildu vajadzības Norvēģijā.

Baiba stāsta, ka pirms braukšanas viņa vērtējusi visu izvēlēto valsti kopumā. Par Norvēģiju viņa zināja, ka ar ratiņkrēslu varēs iekļūt tikpat kā visur - augstskolā, kopmītnēs, metro, veikalos… Arī citviet Skandināvijā vides pieejamība un kopējā attieksme sabiedrībā pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir galvas tiesu pārāka par situāciju citās valstīs. Baiba stāsta, ka Oslo Universitātē ir arī īpašo vajadzību telpa, kurā pieejams konsultants, kas var palīdzēt ar praktiskas dabas jautājumiem studentiem ar speciālām vajadzībām. Kā atklāj E. Celmiņa no LM, arī Latvijā patlaban risinās diskusija par to, kā augstskolās ieviest gan šādus konsultantus, gan asistentus studentiem ar kustību traucējumiem.

Vides pieejamībai aktīvi pievērsies arī Eiropas Studentu tīkls. Tas īsteno projektu ExchangeAbility, kurā veicina studentu ar īpašām vajadzībām mobilitāti ES, un tā ietvaros izveidojis arī īpašu virtuālu karti MapAbility (http://exchangeability.eu/mapability-map), kurā izvērtē Eiropas augstskolas - cik tās ir tehniski, fiziski pieejamas jauniešiem ar speciālām vajadzībām.

Dažreiz bremzē vecāki

Tomēr bez vides pieejamības svarīga ir arī attieksme un izpratne. «Tas, ka augstskolā studentu ratiņkrēslā pa kāpnēm ir gatavi nest citi, nav vides pieejamības risinājums. Cilvēkam ir jābūt iespējai visur tikt pašam,» saka T. Bērziņš. Viņš uzsver, ka jauniešiem ar invaliditāti ir ļoti būtiski sajust citu cilvēku atbalstu, iedrošinājumu - jā, dari, tev sanāks!

Lilita Zukule, pedagoģe un surdotulce Barkavas profesionālajā vidusskolā, kurā kopā ar «parastiem» audzēkņiem mācās arī jaunieši ar dzirdes traucējumiem, stāsta - no viņiem Erasmus+ prakses braucienos uz ārzemēm braukusi aptuveni trešdaļa. Iemesli nebraukšanai mēdz būt dažādi - pats jaunietis negrib, vecāki baidās laist. «Dažreiz vecāki ir tas bremzējošais faktors - nē, nebrauc, tev būs grūti! Bet ir jāļauj bērnam izpausties, uzdrīkstēties,» skolotāja saka. Viņa stāsta, ka, organizējot Erasmus+ prakses braucienus, ne visas uzņemošās organizācijas ir gatavas uzņemt cilvēkus ar invaliditāti. Nācies saskarties ar prakses devēju bailēm, ka ar nedzirdīgiem jauniešiem nebūs iespējams komunicēt un ka viņi ar darbu netiks galā. Taču pēc pārliecināšanas, ka palīdzēs līdzi braucošais surdotulks, bieži izrādījies, ka viņi dažkārt darbu paveic pat labāk nekā dzirdīgie vienaudži.

Baiba atzīst, ka pats svarīgākais, lai jaunietis ar īpašām vajadzībām iesaistītos Eiropas mobilitātes aktivitātēs, ir pašam uzdrīkstēties, lai arī daudziem bieži ir tā - ja liekas, ka kaut ko nevar, tad arī to nedara. «Man bija cilvēki, kas iedrošināja, tāpēc varēju aizbraukt, lai gan ierados Oslo un ieraudzīju, ka gulta par zemu un vēl šis tas nav tā, kā vajag. Bet aizbraukt man bija labākais, ko es vispār varēju izdarīt, - ieguvu emocijas, pieredzi, kļuvu stiprāka,» Baiba atzīst un teic, ka piedzīvotais piespiedis kļūt patstāvīgākai un pašai risināt problēmas - ne jau vienmēr jālūdz palīdzība no citiem.

Pirmais lūzumpunkts un pamatīgs solis prom no bailēm Baibai gan bija nevis Norvēģijas brauciens, bet gan viņas pirmā ārzemju pieredze - dalība Jaunatne darbībā projektā 2004. gadā. Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrā (JSPA), kas īsteno Erasmus+ projektus jaunatnes sektorā, stāsta, ka te statistika par iesaistītajiem jauniešiem ar invaliditāti ir krietni kuplāka: pērn projektos ārvalstīs pabija ap 500 šādu jauniešu, šogad - ap 1300. Iespējams tāpēc, ka JSPA programmas ir neformālā izglītība, turklāt projektu pieteicēji paši nosaka, kur projekts notiks, tāpēc ir labāk informēti par to, kādi apstākļi cilvēkus ar invaliditāti tur sagaida. «Redzam, ka jaunieši ar īpašām vajadzībām, pabijuši šajos projektos, iegūst pārliecību par sevi, iegūst drosmi darīt, iesaistās citu projektu īstenošanā,» saka JSPA pārstāve Jolanta Sermā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Kādu atbalstu var saņemt

Dodoties Erasmus+ mobilitātē (studijās vai praksē citā valstī), jauniešiem ar speciālām vajadzībām papildus vispārējam programmas finansējumam tiek apmaksāti arī šādi izdevumi:
pavadošās personas izdevumi, ja nepieciešams;
rehabilitācijas personāla izdevumi, ja tāds regulāri nepieciešams;
speciālā transporta izdevumi, ja tāds nepieciešams;
papildu aprīkojuma izdevumi, ja tāds nav pieejams izvēlētajā mācību iestādē vai prakses vietā ārvalstīs;
mācību materiālu adaptācijas izdevumi ārvalstu mācību iestādē vai prakses vietā, ja tie nepieciešami;
citi pamatoti izdevumi.
P.S. Izdevumi par medikamentiem, kurus var iegādāties Latvijā un paņemt līdzi, netiek apmaksāti.
Avots: VIAA

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?