Jau drīzumā pilsētā paredzēts izvietot 18 jaunu velostatīvu 200 velosipēdu novietošanai. Līdz 2018. gadam ir plānots savienot visus mikrorajonus ar centru, par iecerēm stāsta Rīgas domes pārstāve Una Ahuna-Ozola. Diena jau rakstīja, ka šogad iecerēts pabeigt arī Zaļo veloceliņu no Krišjāņa Valdemāra ielas gar Mārupīti līdz Dauguļu ielai, šo darbu plānotās izmaksas ir 123 000 latu. Spīķeru kvartāla revitalizācijas darbu gaitā šovasar tiks izbūvēts jauns posms veloceliņā uz Dārziņiem, tāpat jauns posms tiks izbūvēts virzienā no tirdzniecības centra Dole. Savukārt veloceliņa Vecmīlgrāvis-Vecāķi būvniecība pagaidām vēl nesāksies, jo vispirms jāsakārto īpašuma jautājumi. Kopumā kopš 2006. gada veloinfrastruktūrā ieguldīti vairāk nekā trīs miljoni latu.
Arhitekts un pilsētplānotājs Toms Kokins norāda, ka vislielākā problēma ir tā, ka veloceliņi beidzas ap centra zonu un tālāk sākas apjukums. Ieteicamais risinājums būtu velobraucējus integrēt autosatiksmē, veidojot īpašas velojoslas, uzskata arhitekts. Līdzīgās domās ir Latvijas Riteņbraucēju apvienības pārstāvis Romāns Meļņiks, kurš norāda: «Ņemot vērā pašreizējo un potenciālo riteņbraucēju skaitu, esošā infrastruktūra galvaspilsētā ir nepietiekama.» Ir celiņi, kas ved no centra uz mikrorajoniem, taču trūkst, piemēram, piemērotu velonovietņu to galapunktos. Centra ielās būtu nepieciešams izveidot joslas velosatiksmei, uzskata R. Meļņiks. Latvijas Riteņbraucēju apvienībai jau gadu norit intensīvas sarunas ar Rīgas domes Satiksmes departamentu par šo jautājumu risināšanu. Secināts, ka pašreiz spēkā esošie normatīvie akti nenosaka šādu marķējumu veidošanu, kas atdalītu ielas vienu joslu velosatiksmei, tāpēc vispirms nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos.
Savukārt U. Ahuna-Ozola norāda, ka jau šosezon izmēģinājuma kārtā ir paredzēts izveidot velojoslas Elizabetes, Dzirnavu un Lāčplēša ielā. Un, ja tiks konstatēts, ka šāds risinājums ir uzlabojis velosatiksmi, tādas varētu tikt veidotas arī citur. Tāpat plānots atjaunot marķējumu, kas iezīmē veloceliņus, lai tie būtu labi saskatāmi visiem satiksmes dalībniekiem, un uzstādīt informatīvās zīmes.
Problēmas rada ne tikai velonovietņu trūkums, bet arī to nepiemērotība, ņemot vērā drošības apsvērumus. Ja iespējams pieslēgt tikai vienu velosipēda riteni, zaglis to var nomontēt septiņās sekundēs un pārējās daļas nozagt, tāpēc svarīgi būtu izvietot augstā tipa statīvus. Rīgas domes pārstāve gan norāda, ka tieši šādas novietnes tiek izvietotas. Taču Latvijas Riteņbraucēju apvienība aicina arī iestādes un tirdzniecības vietas ierīkot augstā tipa statīvus. Tiesa, dažkārt bezrūpīgi rīkojas arī paši velosipēdu īpašnieki, savus braucamrīkus nepieslēdzot vai izmantojot ļoti primitīvas, viegli pārkniebjamas slēdzenes.
Rīgas velosatiksmes iespējas un drošību vakar pārbaudīja arī pilsētas domes vadība. Secināts, ka bīstamajās vietās uz Vanšu tilta var uzstādīt satiksmes spoguļus. Viens spogulis tiks uzstādīts Citadeles un K. Valdemāra ielas krustojumā, kur pēc satiksmes reorganizācijas veloceliņš sašaurinājuma vietā veido nepārredzamu 90 grādu pagriezienu gar ēkas stūri. Otrs satiksmes spogulis tiks uzstādīts vietā, kur gājēju un velosipēdu ceļš veido nepārredzamu līkumu ap tilta balstiem.