Saucieniem ieviest stingrāku likumdošanu pievienojušies arī citi demokrātu partijas biedri. «Tagad, kad redzam arvien biežāk notiekam uzbrukumus mūsu bērniem, neko nedarīt nozīmē kļūt par līdzdalībniekiem šajos uzbrukumos,» demokrātu politiķi Džonu Beriju Larsonu citēja laikraksts The Washington Post.
Dž. B. Larsons līdz ar citiem demokrātiem rosinājis pastiprināt ieroču pircēju pārbaudes, novērst fiksētos trūkumus teroristu uzraudzības tīklā, aizliegt munīcijai veltītos žurnālus un atjaunot likumu par bīstamāko šaujamieroču aizliegumu, kura darbības termiņš beidzās 2004. gadā.
Apšaude notika piektdien, kad 20 gadu vecais Ādams Lanca nošāva savu māti un, bruņojies ar mātei piederošajiem šaujamieročiem, devās uz pamatskolu. Ielauzies ēkā, dažās minūtēs slepkava nošāva 20 bērnus vecumā no sešiem līdz septiņiem gadiem, kā arī sešus skolas darbiniekus un pēc tam pats sev atņēma dzīvību. Policija izmeklē notikušā motīvus.
Simtiem cilvēku pēc traģēdijas pulcējās akcijā pie Baltā nama, iededzot svecītes upuru piemiņai un aicinot varu nekavējoties ieviest stingrāku ieroču kontroles regulējumu. «Ja bezjūtīga 20 bērnu noslepkavošana skolā neko nemainīs, es nespēju iedomāties, kas spētu ko mainīt,» ziņu aģentūrai Bloomberg sacīja akcijā sastaptais 29 gadus vecais Karls Svarts, kurš piebilda, ka spēcīgā ieroču lobija dēļ zaudē cerības, ka tiks ieviesta stingrāka ieroču kontrole.
ASV šogad notikušas vismaz septiņas masu slepkavības, kas prasījušas vismaz 65 cilvēku dzīvību. Prezidents B. Obama jau vairākkārt solījis cīnīties par stingrāku ieroču iegādes regulējumu, taču līdz šim nekas nav mainījies, liekot ekspertiem savās prognozēs būt skeptiskiem arī šoreiz. Debates par regulējumu notika arī pēc jūlija slaktiņa Kolorādo štatā, kur Ororas pilsētas kinoteātrī šāvējs nogalināja 12 un ievainoja vēl ap 60 cilvēkiem.
Ierosinājums ieviest stingrākus ieroču iegādes noteikumus varētu izpelnīties republikāņu iebildumus, no kuriem daudzi atbalsta Nacionālo šaujamieroču asociāciju, kas uzsver, ka tiesības brīvi iegādāties un nēsāt ieročus ir garantētas ASV konstitūcijā. Šāds uzskats dziļi sakņojas arī ASV sabiedrībā, kurā dominē viedoklis, ka ierocis ir ikvienam nepieciešams pašaizsardzības līdzeklis.
Kā vēstīja ziņu aģentūra Reuters, līdzšinējās asiņainās apšaudes nav spējušas mainīt sabiedrības viedokli, lai gan pēdējās divās desmitgadēs atbalsts ieročiem pamazām samazinās. Aptauja, kas rīkota neilgi pēc jūlija slaktiņa Kolorādo, rādīja, ka traģiskā šaušana nav spējusi mainīt amerikāņu viedokli, proti, 47% aptaujāto atbalstīja stingrāku ieroču kontroli, savukārt 46% uzskatīja, ka nepieciešams saglabāt iedzīvotāju tiesības iegādāties ieročus.