SPRK padomes loceklis Rolands Irklis patlaban norāda - tas būtu taisnīgi, jo elektrības lietotājiem vairs nebūs jāmaksā par tā dēvētajiem nulles pieslēgumiem.
Kā, pēc jūsu domām, Latvija energoapgādes ziņā izskatās uz kopējā Eiropas fona?
Līdz pat pagājušā gada nogalei Latviju raksturoja tas, ka mums bija vienas no augstākajām elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenām Eiropā. Par pamatu tam bija Ignalinas atomelektrostacijas slēgšana 2009. gadā, kas radīja elektroenerģijas deficītu Lietuvā. Ņemot vērā, ka starp Latviju un Lietuvu ir pietiekami starpsavienojumi un cenas abās valstīs gandrīz vienmēr ir vienādas, Lietuvas deficīts atstāja būtisku iespaidu arī uz Latvijas cenām. Šogad jau bija vērojams ievērojams elektrības vairumtirdzniecības cenas samazinājums - šā gada pirmajos 11 mēnešos vairumtirdzniecības cena Latvijā bija par 16% zemāka, salīdzinot ar vidējo cenu 2014. gadā. To noteica gan klimatiskie apstākļi, gan ievērojami zemākas dabasgāzes cenas. Vairumtirdzniecības cenu samazinājums tiek gaidīts arī nākamgad, jo no nākamā gada sākuma pilnībā sāks darboties jaunais pārvades savienojums starp Lietuvu un Zviedriju. Šie procesi jau šobrīd atspoguļojas arī tirgotāju piedāvājumos, kur var novērot cenu samazinājumu gala patērētājiem.
Neskatoties uz to, ka Latvijā bija viena no augstākajām elektrības cenām Eiropā, Latvijas mājsaimniecību patērētājiem izmaksas par elektrību bija vienas no zemākajām Eiropā, ko nodrošināja vēsturiskie, regulētie tarifi. Kopš regulēto gala tarifu atcelšanas un pilnīgas tirgus atvēršanas Latvijas mājsaimniecību maksājumi par elektrību pietuvojušies Eiropas vidējiem rādītājiem.
Pretēja aina bija vērojama juridisko klientu segmentā, kuri jau vairākus gadus pilnībā pērk elektrību atvērtā tirgū. Latvijas industriālie patērētāji bija spiesti maksāt vienu no augstākajām elektrības cenām Eiropā, kuru ietekmēja arī atbalsts atjaunojamajiem energoresursiem un dabasgāzes koģenerācijai.
Kas ir tie raksturlielumi, pēc kuriem tiek vērtēti un salīdzināti sadales tīklu operatori?
Sadales sistēmas operatorus var salīdzināt pēc ļoti daudziem un dažādiem parametriem, kuri sevī ietver tehniskus raksturlielumus, kvalitātes rādītājus, izmaksas un ieņēmumus. Latvijas sadales sistēmu raksturo tas, ka vidējais lietotāju patēriņa līmenis un vidējie ieņēmumi attiecībā pret tīklu garumu ir vieni no zemākajiem Eiropā. To ietekmē arī nelielais iedzīvotāju blīvums lauku apvidos, jo laukos daudzu kilometru garas līnijas apkalpo tikai dažus objektus ar niecīgu elektrības patēriņu. Pēdējos gados arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta sadales pakalpojuma kvalitātes rādītājiem, kas ir īpaši būtiski ražojošiem uzņēmumiem, jo no elektroapgādes kvalitātes ir atkarīga šo uzņēmumu tehnoloģiju darbība. Turklāt pēdējos gados novērojama pakāpeniska kvalitātes uzlabošanās - samazinās neplānoto atslēgumu skaits un avārijas atslēgumu novēršanas laiks.
Kas veido elektroenerģijas sadales pakalpojuma izmaksas?
Lelāko izmaksu daļu sadales pakalpojumu tarifā veido kapitāla izmaksas - tajā tiek ietverts gan AS Sadales tīkls pamatlīdzekļu nolietojums, gan regulatora noteiktā kapitāla atdeve. Kapitāla izmaksas ir nepieciešamas, lai atgūtu veiktās investīcijas, iegūtu finansējumu nolietotās infrastruktūras atjaunošanai un jaunas būvniecībai, kā arī lai gūtu saprātīgu peļņu.
Kā citas būtiskas izmaksas var minēt sadales tīkla tarifā iekļauto elektroenerģijas pārvades tarifu izmaksas, personālizmaksas, remontu un uzturēšanas izmaksas, kā arī zudumu izmaksas.
Lielākā daļa (aptuveni 80%) sadales tīkla izmaksu ir fiksētas un nemainās atkarībā no patēriņa.
Latvijas sadales tīklam ir vieni no zemākajiem zudumu rādītājiem Eiropā (ap 5%). Zudumu segšanai nepieciešamo elektrību sadales sistēmas operators iepērk par tirgus cenu - līdz ar to zudumu izmaksas ietekmē arī cenu izmaiņas elektroenerģijas biržā.
Kad šis tarifs tika ieviests, un kāds parasti ir tarifa cikls?
Šobrīd spēkā esošais Sadales tīkla tarifs tika apstiprināts 2011. gada janvārī. Saskaņā ar metodiku operators var aprēķināt tarifu periodam, kas nepārsniedz piecus gadus. Vienlaikus operatoram ir tiesības vērsties pie regulatora biežāk, ja mainās būtiskas izmaksu pozīcijas vai pakalpojumu apjoms, kā arī regulatoram ir tiesības ierosināt tarifa pārskatīšanu, ņemot vērā ikgadējo informāciju par uzņēmuma darbību.
Esat izteicies, ka elektroenerģijas sadales tarifā varētu tikt ieviesta fiksēta komponente mājsaimniecībām. Ko tas nozīmē, un kāpēc nepieciešamas šādas pārmaiņas?
Kā jau iepriekš minēju, Sadales tīklam absolūti lielākā izmaksu daļa ir fiksēta un nav atkarīga no patēriņa līmeņa. Faktiski pakalpojums, kuru sniedz Sadales tīkls, ir pats pieslēgums un tā uzturēšana jeb iespēja saņemt elektroenerģiju, izmantojot Sadales tīkla infrastruktūru. Situācijā, kad objektā ir ļoti niecīgs elektroenerģijas patēriņš, izmaksas, kas saistītas ar pieslēguma uzturēšanu, netiek segtas, un faktiski šīs izmaksas ir spiesti segt citi patērētāji, kuri savos objektos elektroenerģiju lieto ikdienā. Šāda situācija nav taisnīga un arī nav ekonomiski pamatota. Līdz ar to nepieciešams radīt tādu tarifu struktūru, kas būtu tuvināta faktiskajām Sadales tīkla izmaksām un pakalpojuma būtībai, kā arī nodrošinātu taisnīgāku izmaksu sadalījumu starp elektroenerģijas lietotājiem.
Kāda, jūsuprāt, varētu būt ietekme uz mājsaimniecībām šādu tarifa izmaiņu gadījumā?
Tas ir tiešā veidā atkarīgs no Sadales tīkla piedāvājuma attiecībā uz fiksētās maksas apmēru. Uzskatu, ka šim fiksētajam maksājumam nevajadzētu būt pārlieku lielam, lai papildus neradītu būtisku izmaksu slogu mājsaimniecībām. Iespējams, ka tām mājsaimniecībām, kuras šobrīd patērē vairāk elektroenerģijas, izmaksas par tīkla pakalpojumu varētu pat samazināties. Katrā ziņā mājokļos, kur elektrība tiek lietota ikdienas patēriņam, pieaugumam vajadzētu būt minimālam vai nevajadzētu būt nemaz. Lielāko pieaugumu izjutīs to objektu īpašnieki, kur patēriņš ir izteikti niecīgs vai neregulārs, piemēram, tukši īpašumi, vasarnīcas un citi objekti ar izteikti zemu patēriņu, kuri šobrīd Sadales tīkla pakalpojumu saņem gandrīz par velti.
Sadales tīkla pārstāvji norāda uz aptuveni 120 tūkstošiem tā dēvēto nulles pieslēgumu. Kā regulators skatās uz neefektīvajiem pieslēgumiem gan mājsaimniecību, gan juridisko patērētāju segmentā? Kādu ietekmi šie nulles un neefektīvie patērētāji atstāj uz Sadales tīkla izmaksām?
Visi šie pieslēgumi, kuros ir ļoti niecīgs patēriņš, tomēr Sadales tīklam rada izmaksas. Saglabājot esošo tarifu struktūru, izmaksas, ko rada šie pieslēgumi, tiktu uzliktas citiem lietotājiem, tāpēc šādu - pēc būtības netaisnīgu - sistēmu ir nepieciešams mainīt.
Vai izmaiņas tarifā motivētu izvērtēt elektroenerģijas patēriņa efektivitāti?
Lielākiem juridiskajiem klientiem ar lielākas jaudas pieslēgumiem, pieaugot fiksētajam maksājumam, ir iespēja izvērtēt nepieciešamo jaudu un vajadzības gadījumā to samazināt, tādējādi samazinot arī fiksētā maksājuma lielumu. Tas gan dotu ietaupījumu pašam lietotājam, gan arī Sadales tīkla sistēmā atbrīvotu jaudu jauniem lietotājiem vai tiem, kam nepieciešams jaudas palielinājums.
Mājsaimniecību un mazo objektu lietotājiem iespēja pārslēgties uz vēl zemākas jaudas pieslēgumu nav. Vienlaikus pastāv iespēja, ka atsevišķas mājsaimniecības maina savus patēriņa paradumus un, ņemot vērā, ka daļa no maksājuma par elektrību tiek segta ar fiksētu maksu, izvēlas savā ikdienā vairāk izmantot elektrību, piemēram, gāzes plīts vietā izvēloties elektrisko, papildus elektrību izmantojot apkurei vai ūdens uzsildīšanai vai ieviešot citus patēriņa avotus savās mājās. Lai arī šobrīd grūti prognozēt konkrētus apjomus, ilgākā termiņā fiksētā maksa var paplašināt elektroenerģijas izmantošanu mājsaimniecību ikdienā.
Iedzīvotāji pieraduši pie līdzšinējās kārtības, kad elektrība vienmēr ir pieejama konkrētajā mājoklī un «es maksāju par to, ko patērēju». Pieļaujat, ka vismaz sākotnēji varētu būt lieli protesti par kārtējo «cenu celšanu»?
Svarīgākais šajā procesā būs skaidrot fiksētā maksājuma ieviešanu, kura mērķis ir radīt taisnīgāku tarifu ikvienam lietotājam. Ja fiksētais maksājums nebūs pārlieku liels, tad lielākā daļa mājsaimniecību ar pastāvīgu patēriņu drīzāk būs ieguvējas, salīdzinot ar pašreizējo situāciju. Tāpēc jācer, ka ar aktīvu skaidrošanas darbu izdosies pārliecināt iedzīvotājus par ieguvumiem no jaunās kārtības.
Jūsuprāt, pieslēguma nodrošinājuma maksas iekļaušana tarifā varētu veicināt cilvēkus pārdomāt, vai nepieciešams konkrētais pieslēgums vasarnīcā, garāžā vai kādā attālā reģiona nostūrī lauku mājā, kur patiesībā cilvēki nemēdz uzturēties, taču pieslēgumu vēlas uzturēt?
Diezin vai cilvēki šādos objektos būtu pavisam gatavi atteikties no elektroenerģijas. Vienlaikus nav izslēgts, ka nākotnē izdevīgāk būs radīt elektroenerģiju pašam, atsakoties no Sadales tīkla pakalpojumiem. Šobrīd arvien vairāk attīstās elektroenerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas. Piemēram, vasarnīcā var tikt izmantots saules enerģijas risinājums komplektā ar pietiekami jaudīgu bateriju, lai elektroenerģijas pietiktu arī diennakts tumšajam laikam.