Mikrouzņēmumi mazajā biznesā radījuši apvērsumu, jo, salīdzinot ar pirmskrīzes laiku, uzņēmumu skaits pieaudzis par vairāk nekā 43 tūkstošiem, Dienai šo tendenci raksturo Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Savukārt pirms krīzes uzņēmumu veidotājus dāsni atbalstīja kredītiestādes.
Patlaban Dienas aptaujātie uzņēmēji, kuri darbojas mazā un vidējā biznesa mērogā, uzsver, ka paļaujas vienīgi uz saviem spēkiem, jo no valsts institūcijām un bankām neesot vērts palīdzību ne gaidīt, ne prasīt.
Ar banku sektoru saistītie ekonomikas analītiķi kredītiestāžu stratēģijas maiņu kaut negribīgi, tomēr atzīst, savukārt valsts institūciju pārstāvji apgalvo, ka atbalsta programmas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pieejamas joprojām. Atklāti netiek sacīts, ka pie varas esošie politiķi nolēmuši neatbalstīt mazo biznesu, lai palīdzētu darba devējiem cīnīties ar darbinieku trūkumu, bet netieši uz to norāda, piemēram, iecere atcelt fiksēto iedzīvotāju ienākuma nodokli, par ko Diena jau rakstīja.
Bankas baidās riskēt
Banku kreditēšanas politika ir piesardzīgāka nekā pirms krīzes, atzīst Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Kurbatskis un uzsver: «Viens no priekšnosacījumiem aizdevuma saņemšanai ir uzņēmuma paša ieguldījums, kas daudziem mazajiem uzņēmumiem varētu būt nopietns šķērslis.»
Banku pretimnākšana nelielajiem uzņēmējiem tiešām mazinājusies, nenoliedz arī Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds un norāda, ka «uzņēmumiem, kuri tikko sākuši darbību, jāmeklē citi veidi kapitāla piesaistei». Viens no atbalsta variantiem varētu būt Hipotēku un zemes banka, kas tiek pārveidota par attīstības banku, domā Swedbank Uzņēmējdarbības kompetences centra vadītāja Inga Keistere, apliecinot, ka šobrīd «komercbankas var kreditēt tikai jau strādājošus uzņēmumus».
Jaunu uzņēmumu veidošanā noteikti nepieciešams lielāks valstiska mēroga atbalsts, uzskata ekonomikas analītiķi, jo banka ir uzņēmums, kura mērķis ir pelnīt, nevis atbalstīt dažādus projektus, atgādina DNB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Valstij būtu jāatbalsta mazie uzņēmumi, arī tāpēc, ka ievērojama daļa lielo uzņēmumu kapitāla ir ārvalstu kapitāls, bet nacionālo uzņēmējdarbību veido galvenokārt mazais un vidējais bizness, savukārt uzskata uzņēmēji.
Vienīgi pašu spēkiem
«Uzņēmējdarbību uzsākām bez valsts atbalsta ar pašu kapitālu. Varam nopelnīt finanšu līdzekļus - tie nav ļoti lieli, bet stabili -, ar kuriem sev nodrošināt iztikšanu,» Dienai stāsta grāmatvedības pakalpojumu uzņēmuma SIA RICA NAMS vadītāja Māra Kukaine. Uz valsts atbalstu un investīciju programmām necer arī SIA NFC team valdes priekšsēdētājs Aivars Ritovs, norādot, ka uzņēmumam jāspēj strādāt pašpietiekami, turklāt «Latvijā uzņēmēju un valsts iestāžu sadarbība notiek lēni un birokrātiski, salīdzinot, piemēram, ar Igauniju. Daudz mēnešu pagāja, kamēr no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras saņēmu naudu saistībā ar izstādes apmeklējumu,» stāsta A. Ritovs.
Apgalvo, ka palīdz
Gan Ekonomikas, gan Finanšu ministrijas, gan arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji noliedz to, ka patlaban nelielie uzņēmumi netiktu atbalstīti. «Nevaram piekrist, ka valsts atbalsta programmas mazajiem un vidējiem komersantiem šobrīd ir grūtāk pieejamas nekā krīzes laikā,» apgalvo Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Evita Urpena.
Arī jaunā Nacionālā industriālā politika paredz, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem iespējams saņemt atbalstu komercdarbības attīstībai ne mazākā mērā kā lielajiem komersantiem, saka E. Urpena.
Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Lelde Kaunese uzsver, paredzēts vienkāršot «grāmatvedības kārtošanu mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem».
Diena jau rakstīja, ka pārmetumus par programmu, kas vērsta uz atbalstu darba vietu radīšanā vienīgi lieluzņēmumos, nesen izpelnījās LIAA. Tās pārstāve Ilga Kikjauka gan apgalvo, ka lielākajā daļā ES fondu programmu var pieteikties gan mikro, mazie un vidējie, gan lielie komersanti.
Tomēr vajag darbvietas
Bezdarba līmenis Latvijā joprojām pārsniedz 10%, kamēr savā privātajā biznesā darbojas tikai aptuveni 9% iedzīvotāju, tāpēc jaunu uzņēmumu veidošanās jāveicina, pretējā gadījumā darba meklētāji, kuri vēlas strādāt, nevis dzīvot no sociālajiem pabalstiem, darbvietas atradīs ārvalstīs, lai arī kādi reemigrācijas plāni tiktu rakstīti, norāda uzņēmējdarbības vides eksperti.
«Esošie uzņēmumi bezdarba problemātiku Latvijā atrisināt nevar,» strikti pauž J. Endziņš un piebilst, ikviena uzņēmuma dibināšana ir apsveicama, jo «katrs uzņēmējs neatkarīgi no komercdarbības formas ir darba devējs un nodokļu maksātājs pats sev, potenciāli - darba devējs arī citiem».
Tieši mazie uzņēmumi ātrā tempā un īsā laikā «rada vairāk darba vietu», argumentu, kāpēc jāsekmē mazo uzņēmumu veidošanās, min A. Strazds.
Galvenais nepieciešamais atbalsts būtu samazināts darbaspēka nodokļu slogs, kas arī ļautu radīt jaunas darbvietas, apgalvo mazā un vidējā biznesa mērogos strādājošie uzņēmēji. Radikāla nodokļu samazināšana gan patlaban netiek solīta.
«Valstij ir tieši pretēja attieksme - vēl šādu nodevu, tādu nodevu ieviesīsim,» domā A. Ritovs. Nodokļu izmaiņas uzņēmējiem pasliktina, nevis uzlabo situāciju, uzskata SIA Mundus vadītājs Jānis Klauze un pamato: «Vienotība uzsver, ka mazajiem uzņēmējiem izdevīgs 9% mikrouzņēmuma nodoklis, bet tiem, kuri darbojas ražošanā, šis nodoklis nav izdevīgs. Kā pretimnākšana tiek izklāstīta iecere diferencēt neapliekamo minimumu, bet tā vienkārši ir vēlme panāk vispārēju iedzīvotāju ienākumu uzskaiti».